Spāru svētki mājas būvniecībā un to nozīme mūsdienās

Latviešu tradīcijas ir ļoti bagātas un viena no tām ir Spāru svētki, kuros tiek atzīmēta būvniecības posma pabeigšana - ir uzbūvēts ēkas karkass un uzslietas spāres. Lai arī parasti būvniecības darbus mūsdienās uzticam meistariem, tas nenozīmē, ka šie svētki ir tikai viņiem, gluži pretēji, šajā brīdī jaunās mājas īpašnieki un celtnieki satiekas, lai novērtētu un pateiktos par padarīto. Spāru svētki ir viens no skaistākajiem brīžiem ikvienā būvniecības procesā – līdz ar spāru uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu, tāpēc būvniekiem spāru svētki vienmēr ir īpašs notikums. Tie simboliski iezīmē brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē.

Tradicionāli Spāru svētki ir brīdis, kad būves īpašnieki un celtniecības darbu pasūtītāji izsaka atzinību projektētājiem, būvuzraugiem un celtniekiem par līdz šim paveikto smago darbu. Mājas pašā augstākajā punktā būvnieki pakar vainagu, kas apliecina labas savstarpējās attiecības starp mājas saimniekiem un celtniekiem un simbolizē drošību jaunajai mājai, savukārt saimnieki, izrādot pateicību celtniekiem, klāj svētku galdu.

Kas attiecas uz svinēšanas daļu, tad patiesi, pēc vainaga uzlikšanas, būvnieki un saimnieki sēžas pie galda un bauda saimnieku sarūpēto maltīti, kas noteikti nav tikai sviestmaizes, bet gan kārtīgs pamatēdiens un arī saldais ēdiens, lai visi būtu kārtīgi paēduši un mājas pamati būtu godam noslēgti.

Pēc tam, kad vainags ir svinīgi uzlikts un Spāru svētki aizvadīti, pēc 10 dienām tas jāņem nost un jāglabā bēniņos vai kādā citā vietā. Tā kā vainags ir mājas drošības un svētības simbols, tad to noteikti nedrīkst izmest, tam vienmēr jāglabājas mājās.

Apvaicājot vietējos jumtu ražotājus, portāls ''Tava Māja'' noskaidroja, ka šīs tradīcijas ir joprojām aktuālas. Uzņēmuma ''Jumtu seguma centrs'' pārstāvji stāsta, ka Spāru svētki ir joprojām aktuāli un šīs tradīcijas tiek ievērotas. Neiztrūkstoša sastāvdaļa ir gan vainaga uzlikšana, gan cienasta sarūpēšana, taču tas, cik vērienīgi tiek svinēti šie svētki, ir atkarīgs no mājas saimniekiem, tomēr paši darbinieki šo procesu uztver kā nozīmīgu būvniecības procesu.

''Niedru jumti'' pārstāvis Gatis Kiršvelds stāsta, ka Spāru svētku tradīcijas tiek godam glabātas, tāpat kā viss pārējais jumtu būvniecības process pēc senlatviešu tradīcijām. Gatis atklāj, ja saimnieki vien paši vēlas, tad Spāru svētki arī tiek rīkoti, un tos ar lielu prieku gaida gan būvnieki, gan mājas saimnieki, un reti kad šis rituāls tiek ignorēts.

Spāru svētku pieredzējušais dalībnieks Gatis Kiršvelds stāsta, ka tradicionāli vainags jāpin jaunās mājas saimniecei, turklāt katrai tas ir atšķirīgs, jo izmantotie materiāli atšķiras pa reģioniem. Ja nu pašiem nav zināms, kādi materiāli jāizmanto attiecīgajā reģionā, tad var izmantot tradicionālos materiālus - ozolu zarus vai mētras, bet ziemā, kad nav pieejami zari ar lapām, pīt tos no viršiem, pirtsslotām un skuju koku zariem.