Atklāts atjuanotais Kuldīgas rātsnams - 2
Ikviena Latvijas pilsēta lepojas ar kādām īpašām arhitektūras pērlēm, kas ietver sevī kultūrvēsturiskā mantojuma ziņu un ir kā dzīva aizgājušo laiku lieciniece. Šajā ziņā vēsturiskā koka apbūve ir viens no raksturīgākajiem vaibstiem pilsētu sejās, un pēdējo gadu sabiedriskās aktivitātes, atbalsts un informācijas pieejamība ļāvusi realizēt ne vienu vien ieceri, izglābjot daudzus namus no bojāejas.

Vēsturiskās koka vērtības Rīgā

Tiek lēsts, ka Rīgā patlaban ir ap 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ap 500 objektu. Senākie koka apbūves objekti datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija klasicisma stils. To raksturoja stingri noteikta arhitektonisko elementu izkārtojuma sistēma (kolonnas, pilastri, dzegas kokgriezumi) un ģeometriskā plānošana. Jo īpaši aktīvi koka ēku celtniecība notika 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, kad arhitektūrā dominēja eklektisms, nacionālais romantisms un retos gadījumos jūgendstils. Eklektisma stilā celtās būves atšķīrās ar dažādu vēsturisko stilu elementiem, savukārt jūgendstila koka ēkās galvenā uzmanība tika pievērsta būvmasas izkārtojumam, plūstošām ēkas silueta līnijām un telpiskam strukturējumam, fasādes un iekštelpu rotāšanai tika izmantoti dažādi dekori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!