Kā atjaunot koka grīdu, kas klāta ar biezu krāsas kārtu  (2)

Kā tikt vaļā no nelāgā krāsojuma un atgūt koka sākotnējo izskatu? Kā labāk grīdu pēc tam apstrādāt – ar laku vai eļļu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes palīdz rast ''Grīdas restaurators" galvenais meistars un īpašnieks Kārlis Stalbovs.

Situācijas ir dažādas. Vienam grīdu klāj krāsas kārta visai biezā slānī, citam tikai pavisam nedaudz, līdz ar to, darbs pie atjaunošanas var atšķirties. Taču, vaicājot jomas speciālistam, vai atjaunot var jebkuru koka grīdu, meistars apstiprina, sakot: ''neskatoties uz to, vai tā ir lakota, krāsota vai tonēta, atjaunot var jebkuru koka grīdu. Un to var darīt ne tikai vienu reizi, bet pat trīs un piecas reizes, viss ir atkarīgs no darba virsmas biezuma.''

Restaurācijas princips visiem koka veidiem ir vienāds. Ja grīda ir apstrādāta ar krāsu, tad sākumā jāizmanto rupjākā grauda slīplenta, ja koka grīda ir lakota, tad darbu uzsāk ar vidēja raupjuma lentām.

Tas, kuru no šiem grīdas seguma veidiem izvēlēties, ir gaumes lieta, taču meistars priekšroku dod lakotām grīdām, īpaši tur, kur ir lielāka noslodze, jo tā būs vieglāk kopjama ikdienas ekspluatācijā.

Izvēloties lakošanu, grīda jālako trīs reizes. Pirmā kārta ir grunts kārta, visērtāk laku būs uzklāt ar rullīti. Meistars piekodina – nebrīnies, kāpēc šī pirmā kārta paņem visvairāk lakas, jo daļēji tā iesūksies koksnē, tālab nežēlo to. Kopā jālako trīs kārtas, lai būtu pietiekami labs aizsargslānis. Kas attiecas uz apstrādes materiāliem, izvēle mūsdienās ir ļoti plaša. Galvenās atšķirības būs žūšanas laikā, kā arī, ja izvēlēsies sintētiskās lakas (skābes, nitro, vaitspirta bāzes u.c. ), tās ar laiku mainīs toni – kļūs dzeltenākas, tumšākas, to uzklāšanas laikā ir jārēķinās ar ļoti stipru, brīžiem pat neciešamu smaku, kas būs jūtama arī kādu laiku pēc apstrādes.

Savukārt ūdens bāzes lakas priekšrocība ir tāda, ka tā tik ļoti nemaina savu sākotnējo toni, nedzeltē, telpās apstrādes procesā un pēc tā nav izteiktas smakas, kā arī uzklāšanas process neprofesionālim būs vienkāršāks. Cietības ziņā sintētiskās lakas ir izturīgākas, taču, neraugoties uz to, meistars priekšroku dod ūdens bāzes lakām, jo tās nemaina savu sākotnējo izskatu, neatstāj savienojuma vietas un ir cilvēkam un materiālam draudzīgākas.

Lakas žūšanas laiks starp lakošanas reizēm parasti ūdens bāzei 1,5–2 stundas, skābes – aptuveni divas stundas. Protams, var būt izņēmumi, kuri žūst pat 10 stundas, šeit lielu lomu spēlē gaisa mitrums un temperatūra telpās. Pilnīga lakas cietība tiek sasniegta aptuveni pēc septiņām dienām, tādēļ ideāli, ja smagās mēbeles var likt atpakaļ pēc nedēļas. Ja ir lakots ar skābes laku, tad lielākus paklājus iesaka likt pat pēc mēneša.

Eļļošana iesācējam būs sarežģītāka, jo eļļa galvenokārt tiek iepulēta kokā. Eļļošana notiek divās kārtās. Pirmajā reizē koks paņems maksimāli uzsūcošu daudzumu, turklāt pēc pirmās reizes žūšanas laiks būs ilgāks, vismaz 12 stundas, un šeit svarīga ir arī telpas temperatūra – optimāli tie būtu +20 grādi.

Darba drošība ir būtisks apsvērums darbā ar eļļošanu, jo izmantotos materiālus vēlams saslapināt un tikai tad ievietot atkritumos, jo ir ļoti augsts pašaizdegšanās risks.

Lai grīda maksimāli ilgi un labi kalpotu, tai nepieciešama regulāra vaskošana, aptuveni reizi gadā, protams, tas atkarīgs arī no telpu noslodzes, un publiskām telpām tas būs biežāk.

Meistars noteikti iesaka pabrīdināt kaimiņus, ka tiks slīpēta grīda, jo tas būs paaugstināts troksnis, turklāt slīpēšanas tehnika ir smaga (slīpmašīna sver 70 kg). Ja darba instrumenti būs neprofesionāli un viegli, tie nespēs efektīvi tikt galā ar šo darbu, un tad tas būs lieks līdzekļu un spēku patēriņš, un gala iznākums noteikti neapmierinās.

Visai biežs jautājums meistaram ir par putekļu daudzumu slīpēšanas procesā, un šajā sakarā meistars saka, ka profesionālai tehnikai ir putekļu nosūce, taču bez putekļusūcēja palīdzības jebkurā gadījumā neiztikt.

Grīdas atjaunošanas meistarklase: