Vēstures saglabāšana: pieredzes stāsts par lauku mājas atjaunošanu  (5)

Labi, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju padalīties ar informāciju, jo citādi varbūt nemaz neizdotos iepazīties ar Renāru Jansonu, kurš par godu vecvecvectēva mājas atjaunošanai, kas atrodas 30 minūšu braucienā no Rīgas, izveidojis blogu, kur piefiksēts jau izdarītais, lai tā teikt, nepazustu arī šādas atmiņas. Domājams, ka Renāra stāsts, kāpēc uzsākts darbs pie mājas atjaunošanas, kāda pieredze gūta un kādas atklāsmes radušās, iedvesmos ne vienu vien lasītāju ja ne tagad, tad vispār kādreiz pievērsties šādam darbam ar pievienoto vērtību.

Renārs stāsta, ka viss nav noticis pēkšņi un negaidīti. Lēmums – atjaunot veco māju – bijis diezgan pārdomāts. Tā kā īpašumā zeme ir gana plaša, draugi būvnieki un citi ieteikuši celt jaunu ēku, nevis atjaunot esošo, bet pats nolēmis tomēr izmantot esošo vērtību, kas ir padzīvojusi savu dzīvi un pierādījusi savu ilgtspēju. Bijusi doma par jaunas zemes iegādi, jo pirmais šķērslis, ar ko Renārs saskārās, bija elektrības pieslēguma ierīkošana. Šī paša iemesla dēļ bijusi arī doma celt blakus otru māju, taču beigu beigās lēmums kritis par labu esošās mājas atjaunošanai. ''Jā, es apzinos, ka jaunu māju uzcelt ir lētāk, tā ir energoefektīvāka utt., nekā atjaunota, pirms gandrīz simts gadiem celta māja. Tomēr esošajā mājā arī šobrīd ziemu un vasaru dzīvo mani vecvecāki, arī man nav iebildumu tur uzturēties. Māja ir pietiekami liela, lai mēs viens otram netraucētu – divi stāvi, 200 m². Man nebūs uzreiz jāsaslēdz rokas ar vairāku gadu desmitu bankas kredītu. Turklāt darba augļus – palikt mājās pa nakti un dzīvoties vasarā – varu baudīt jau tagad,'' tā par lēmumu atjaunot ģimenes māju Renārs raksta blogā.

Tagad, kad jau pagājis nedaudz vairāk nekā gads, var kaut nedaudz izdarīt secinājumus par toreizējo lēmumu, un Renārs arī šobrīd saka, ka lēmums ir bijis pareizs un neko nenožēlo, neskatoties uz to, ka bijuši gan pacēlumi, gan kritumi jau visa sākumā.

''Mājas atjaunošana nebija spontāns lēmums – apmēram pusgada periodā galvā biju pārcilājis dažādus variantus. Liela nozīme bija emocionālajam faktoram – šī māja man nav tikai nosiltināta kaste, kurā gulēt pa nakti, bet ģimenes vēsture un bērnības atmiņas un galu galā arī Latvijas arhitektūras vēstures liecība. Manā gadījumā vecas mājas atjaunošanu nemaz nav korekti salīdzināt ar jaunas mājas būvniecību. Līdzīgi kā vēsturiska sporta auto restaurāciju nevar salīdzināt ar jaunas, līzingā iegādātas automašīnas lietošanu.''

Kad teorija pāriet praksē, var jau spriest par rezultātu un jau vairāk gūt priekšstatu par procesu un to, kas vēl priekšā. Kas attiecas uz jau padarīto, Renārs stāsta, ka līdz šim brīdim vislielākās grūtības sagādājušas vainagbaļķa atjaunošana (horizontāls baļķis uz pamatiem, uz kā balstās sienas). ''Vecās mājās baļķis parasti ir vairāk vai mazāk iepuvis vietās, kur no pamatiem ticis klāt mitrums vai kāda cita iemesla dēļ, piemēram, virtuvē tecējusi ūdens caurule. Izpuvušās vietas ir jāzāģē ārā, cenšoties ar motorzāģi netrāpīt naglās, jāatjauno pamatu hidroizolācija un jāliek iekšā jauns baļķa gabals – lai šo izdarītu, parasti māja ir nedaudz jāpaceļ ar domkratiem.

Otra sarežģītā lieta manā gadījumā ir istabu plānojuma modernizēšana – vēl tagad neesmu nonācis līdz 100 procentu gala variantam. Ulmaņa laika plānojumā jāatrod vieta mūsdienu prasībām atbilstošai vannasistabai ar tualeti un caurstaigājamās istabas jāpārkombinē atsevišķās guļamistabās. Kopumā jebkuras vecas mājas atjaunošanā sarežģītākais ir neparedzamība – vienā brīdī var izmainīties gan darbu gaita, gan termiņi, gan naudas maciņa biezums. Piemēram, noplēšot fasādes apdares dēļus, var izrādīties, ka baļķi kādā vietā ir izpuvuši un jāpavada vairākas dienas remontā, taču tikpat labi siena var būt lieliskā stāvoklī.''

Šajā laikā gan ar paša spēkiem, gan citu palīdzību esmu sakopis daļu dārza, uzmūrējis jaunu krāsni, atjaunojis vainagbaļķi un pamatus, iztīrījis aku, uzstādījis zibensnovedēju, pārvilcis elektroinstalāciju pagrabā un mājā, nomainījis jumtu un veicis virkni citu mazāku un lielāku darbiņu. No lielajiem darbiem priekšā ir pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā nomainīt pāris nesošās konstrukcijas starpstāvu pārsegumos – ir aizdomas, ka varētu būt puvušas tekošā jumta ietekmē. Nākamais lielais solis ir mūsdienīga vannasistaba un tualete, ar ko saistīta arī ūdens apgādes un kanalizācijas atjaunošana – šis būs pamatīgāks darbu cēliens.'' Paralēli lielajiem darbiem Renārs pievēršas arī teritorijas labiekārtošanai, kur ir iecerēts arī iestādīt Ziemassvētku egli.

Renārs arī atzīst, ka procesu atvieglotu, ja būtu vairāk pieejama informācija par to, ko un kā darīt tieši lauku māju atjaunošanā. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc Renārs sācis rakstīt blogu. ''Par katru darbu, ko uzsāku, mēģinu ievākt maksimāli daudz informācijas gan no interneta, gan draugiem būvinženieriem un arhitektiem. Nepaļaujos tikai uz "visi tā dara", bet gribu saprast, kāpēc šis variants ir pareizākais.''

Blogs tapis arī tāpēc, lai iedvesmotu citus uzsākt ko līdzīgu, vispār pievērsties kādiem atjaunošanas darbiem vai kaut apsvērt domu sakopt īpašumu, kas jau sailgojies pēc otrās dzīves. Tiem, kas apsver domu atjaunot māju, Renārs saka: ''Jārēķinās, ka tam vajadzēs laiku un pacietību. Noteikti nebūs arī garlaicīgi, jo ir daudz nezināmā, kas slēpjas sienās, zem grīdām un citās vietās. Taču, ieraugot un izbaudot rezultātu, ieguldītā enerģija attaisnojas.''

Skaidrs, ka mājas atjaunošana nav rozēm kaisīts darba process. Nu jau pieredzējušais mājas atjaunotājs iesaka sākumā izdomāt secīgu darba plānu un ķerties darāmajam klāt pēc kārtas – labāk ir pilnībā pabeigts viens darbs, nevis līdz pusei izdarīti trīs, jo izdarītais sniedz gandarījumu un dod motivāciju atrotīt piedurknes nākamajam uzdevumam. ''Izmantojiet mūsdienu valodā runājot "pozitīvo rezultātu vizualizāciju" – iedomājies, kā mājas un tās apkārtne izskatīsies un kā jutīsies, kad būs izdarītas iesāktās lietas. Svarīgi ir arī apzināties, ka vecu māju pēc mūsdienu standartiem perfektu ir grūti uztaisīt, taču es savā lauku mājā nemaz negribu sterilu eiroremontu.''

Tā kā Renārs pats atjauno koka māju, pēc savas pieredzes iesaka sākt ar jumta pārbaudi un remontu/nomaiņu nepieciešamības gadījumā – šī ir viena no dārgākajām pozīcijām, taču būtiska, jo paglābj koka konstrukcijas no pūšanas ūdens ietekmē. Ja vien visu neesi nolēmis darīt pats, bet kaut ko arī uzticēt celtniekiem, tad Renārs iesaka regulāri būt klāt vai arī nolīgt kādu uzticamu būvdarbu pieskatītāju.

Nupat sācies siltais laiks un visi sāk rosīties, tāpēc šis var būt ļoti labs laiks talku rīkošanai. Lauku sētā vienmēr atradīsies darbi, ko uzticēt vairākiem cilvēkiem – nokaltušo zaru zāģēšana un dedzināšana, malkas skaldīšana un kraušana, pažobeļu tīrīšana utt. ''Mūsdienu biroja darbiniekiem fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izkustētos un izvēdinātu galvu no ikdienas rūpēm. Ar saviem draugiem šīs aktivitātes jokodamies esam iesaukuši par "lauku crossfit" treniņiem. Ja vēl piedāvāsiet uzsaukt šašlikus un aliņu, talcinieki būs apmierināti ar pavadīto nedēļas nogali,'' Renārs mudina atjaunošanas procesā iesaistīt arī draugus un radus.

Daudziem varbūt uzreiz skaidrs, ka vieta ir tā īstā un šaubu nav nemaz, tomēr Renārs iesaka pirms lēmuma izdarīšanas palikt kaut vienu nedēļas nogali mājā vai tās teritorijā teltī. ''Ieklausieties un sajūtiet, vai šī jums būs īstā vieta. Ja kaut kas neies pie sirds, atjaunošanas procesam sevi būs grūti motivēt. Turklāt tik vienkārša lieta, kā tuvējā rīta saules staru izgaismotā pļava ar bērzu birzi var būt laba motivācija, lai nedēļas nogalēs dotos sakopt savu sapņu īpašumu. Manā lauku mājas vērtību skalā plašam skatam uz pļavām un mežiem ir liela pievienotā vērtība, tāpēc vērts pārliecināties, ka pāri ceļam neplāno būvēt noliktavu vai gateri.''

Domājams, ka jebkuram skaidrs – lauku mājas atjaunošana nav joka lieta, tas daudz prasa no cilvēka daudz dažādās jomās. Renārs atzīst, ka ir bijuši brīži, kad entuziasms nedaudz apsīkst, taču tad ar darbiem iepauzē, padarbina smadzenes citā virzienā un pēc brīža motivācija pati no sevis atgriežas. Šādās reizēs svarīgākais ir turpināt virzīties posmu pa posmam un izbaudīt izdarītā darba sniegto labumu. ''Piemēram, ja uzlikti dārzā jauni soliņi, pasēdi uz tiem un paskaties saulrietu, uztaisīji terasi – paēd brokastis tur, pasēdi un papriecājies par jebkuru lietu, ko esi izdarījis. Mazās uzvaras ir jānosvin!''

Darot šādus darbus, sevī var attīstīt pacietību. Renārs skaidro, ka pats pēc dabas ir diezgan nepacietīgs, taču kopš mājas atjaunošanas sevī attīstījis mērķtiecību un neatlaidību. Bez tā sapratis, cik nozīmīgi ir sajust taustāmu rezultātu savai ieguldītajai enerģijai.

Kā jau daudzu mērķu sasniegšanai, ir svarīgs apkārtējo cilvēku praktisks un morāls atbalsts, tāpēc Renārs iesaka atrast līdzīgi domājošos, apmainīties ar pieredzi, braukt vienam pie otra, lai iedvesmotos. Starp citu, praktiskus padomus un pieredzi atjaunošanas darbos vari smelties Renāra izveidotajā blogā, kur piefiksēts jau izdarītais, lai nepazustu arī šādas atmiņas. ''Esmu patīkami pārsteigts gan par ģimenes, gan pilnīgi nepazīstamu cilvēku atbalstu – tas priecē un palīdz virzīties uz priekšu.

Manus padomus par būvniecības procesiem nevajag uztvert kā vienīgos pareizos pasaulē. Noteikti esmu kļūdījies un vēl daudzas reizes kļūdīšos, taču katru darbu mēģinu izprast un izdarīt pēc vislabākās sirdspziņas. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Nebaidies kļūdīties un mācies no kļūdām – svarīgi ir neļaut bailēm un šaubām apstādināt virzību uz priekšu,'' rezumē entuziasma pilnais Renārs.

Lai Renāram izdodas māju atjaunot tieši tā, kā iecerēts!