CERN fiziķi negūst apstiprinājumu noslēpumainā Higsa bozona eksistencei  (1)

Higsa bozons ir hipotētiska elementārdaļiņa, kas nosaka visu citu daļiņu masu, un tā meklējumi ir viens no mūsdienu fizikas un Šveices Lielā hadronu paātrinātāja galvenajiem uzdevumiem.

Matemātiķa Pīters Voita blogā 18.aprīlī nezināms komentētājs ievietoja fragmentu no ATLAS laboratorijas iekšējās sarakses. Tajā bija pausts, ka zinātniekiem izdevies novērot Higsa bozona sabrukšanas pēdas. Sūtījumā pārējiem detektora ATLAS darbiniekiem tā autori analizēja datus par mikropasaules notikumiem, kas varētu liecināt par Higsa bozona eksistenci – divu gamma fotonu rašanos, kuros, iespējams, sadalās "vieglais" Higsa bozons, kura hipotētiskais svars ir 115 gigaelektronvolti uz gaismas ātrumu kvadrātā.

CERN oficiālie pārstāvji šīs ziņas nodēvēja par nepamatotām baumām un paziņoja, ka tie ir tikai sākotnēji pētījuma rezultāti, kuri tālākajās pārbaudēs var negūt apstiprinājumu.

Tagad ATLAS pētnieki ir vēlreiz pārbaudījuši visus novērojumu datus un nav atraduši Higsa bozona pēdas. Zinātnieki analizēja datus par protonu sadursmēm, kas iegūti 2010. un 2011.gadā, un neatklāja novirzes no tā dēvētā Standarta modeļa, pausts CERN mājas lapā ievietotā oficiālā paziņojumā.

Higsa bozons ir pēdējais mūsdienu elementārdaļiņu teorijas jeb Standarta modeļa elements, kas vēl nav novērots, bet postulēts tikai teorētiski. Šī hipotētiskā daļiņa nosaka visu pārējo daļiņu masu, tomēr paša Higsa bozona masu teorijā nav iespējams aplēst. Zinātnieki cer, ka noslēpumainās elementārdaļiņas meklējumos palīdzēs Lielais hadronu paātrinātājs.

Jau vēstīts, ka ASV zinātnieki Ilinoisas paātrinātājā "Tevatron" guvuši pierādījumus Higsa bozona eksistencei, un, lai gan šis atklājums vēl jāpārbauda, zinātnieki par 99,99% pārliecināti, ka tas ir radikāls pavērsiens fizikā, kas liks pārrakstīt "visas līdzšinējās mācību grāmatas".

Zinātnieki "Tevatron" paātrinātajā analizējuši protonu un antimatērijas daļiņu – antiprotonu - sadursmes un to rezultātā radušās W bozonu un citu daļiņu plūsmas. Tieši šajās plūsmās zinātnieki pamanījuši savādu "lēcienu", kas nav iekļauts elementārdaļiņu fizikas modelī.

Zinātnieki gan atzīst, ka pastāv neliela 0,1% varbūtība, ka eksperimentā iegūto rezultātu izraisīja statistiskas svārstības datos. Lai atklājumu atzītu oficiāli, varbūtība, ka novērotā parādība ir nejauša, nedrīkst pārsniegt vienu miljono daļu.