Iesakņojušies maldi par vīriešu vēlmēm: kas patiesībā kungiem nepatīk un nerūp  (1)

Nav gluži aplami teikt, ka dzīvē parasti visvairāk vēlamies to, ko nespējam iegūt. Taču viss lielā mērā atkarīgs no tā, cik reāli vai nereāli konkrēto "lietu" iespējams dabūt. Ja tas būs pārāk nereāli, zudīs motivācija darīt visu iespējamo, lai tiktu pie rezultāta. Tāpēc jābūt vismaz kādam cerību stariņam, lai īstenotu plānus un iegūtu cerēto.

Šo visu var sasaistīt arī ar mīlas dzīvi. Kā raksta attiecību eksperti, puišus nemaz līdz galam neuzrunā mūžīgā pakaļdzīšanās cimperlīgajām dāmām. Protams, nelielu azartu un dinamiku tas rada, tomēr kas par daudz, tas par skādi. Un bieži vien gadās, ka sieviešu spēlīšu uzstādītie noteikumi ir pārāk sarežģīti, lai vīrietis nepadotos un uzvarētu. Un nelaimīgi ir abi, jo vīrietis nespēj savaņģot dāmu, bet sieviete bēdājas, ka vīrietis tik ātri atmetis viņai ar roku, lai gan sirdī viņa allaž vēlējusies viņa uzmanību.

Protams, ar šo var ieslīgt arī galējībās – kāršanās kaklā un pārāk liela padevība arī neradīs labas potenciālās sievas priekšstatu, tāpēc jāatrod gaumīga maniere, lai flirts un vēlāk arī attiecības strādātu.

Savā pieredzē dalās Jānis. "Vairākus gadus man simpatizēja viena sieviete no mūsu draugu loka. Nesatikāmies katru dienu, bet, kad bija pasākumi, vienmēr turējos viņai pie sāniem. Kas man viņā piesaistīja? Humora izjūta, izskats, protams. Bet noteikti arī viņas atturība. Bija interesanti sevi pierādīt. Noteikti to vieglāku nepadarīja tas, ka bijām draugi. Man liekas, ka šādā gadījumā tas ir vēl grūtāk, jo draudzību var sajaukt arī ar uzmanības apliecinājumiem. Tomēr, zini, pagāja gads, divi, trīs… Sapratu, ka esmu muļķis, jo esmu ziedojis tik ilgu laiku, lai viņai iepatiktos, bet tas viss bez rezultātiem. Ir jāsaprot laicīgi, lai vienkārši nezaudētu savu laiku."

Bieži gan dzīvē sanāk tā, ka kopdzīves rezultātā sieviete arī uzņemas "mātes" lomu pār savu dzīvesbiedru. Pēc viņa tiek saklāta gulta, galdā tiek sniegtas maltītes, veļa izmazgāta un sagludināta un tiek vaktēts katrs viņa solis… Protams, reti kurā gadījumā kāds arī par šādu "zelta" dzīvi ar padarītiem mājas darbiem ņems un sūdzēsies, tomēr dažkārt jāsaprot, ka nav vajadzība apčubināt savu vīrieti līdz pēdējam arī tad, ja tas patiesībā sagādā prieku. Un gluži tāpat – nav jāuzmana katrs viņa solis. Attiecībās nepieciešama neatkarība, un abiem iesaistītajiem ir jāiegulda darbs kā attiecību veidošanā, tā arī mājas solī. Pret vīrieti nav jāizturas kā pret bērnu!

Kā stāsta Māris, tieši kontrolējošā attieksme bija iemesls, kādēļ viņš vēlējies ieturēt pauzīti sešus gadus ilgajās attiecības. "Es savu draudzeni mīlu. Par to nav runa. Bet dzīvošana kopā kļuva ļoti apgrūtinoša," tā Māris, piebilstot, ka tieši nepārtrauktā uzmanīšana ir uzlikusi pauzi attiecībām. "Jau minūtē, kad man beidzās darbs, es saņēmu īsziņas ar to, cikos būšu mājās. Līdzko biju 10 minūtes vēlāk mājās, jo ir sastrēgumi, viņa man jau zvanīja un vaicāja, kur kavējos. Šāda kontrolēšana ar telefona palīdzību bija ne tikai tad, kad devos mājās no darba, bet arī tad, kad vienkārši aizgāju uz veikalu, nerunājot jau par vakariem ar draugiem. Tā bija visu laiku. Var teikt, ka tās ir arī rūpes, tomēr tas jau kļuva pārāk nomācoši un nogurdinoši. Mani nevajag kontrolēt, esmu pieaudzis, bet viņa man nav nekāda mamma. Tieši tāpēc arī izdomājām nedaudz atpūsties vienam no otra, lai paspētu pietrūkt, jo citādi tas vienkārši nestrādāja."