Galva plīst pušu! 14 galvassāpju veidi un to ārstēšana

Kas ir galvassāpes?

Par galvassāpēm sauc sāpes, kas parādās galvā un kakla augšējā daļā. Ja tā padomā, dīvaini, ka galvassāpes vispār eksistē. Sāpes rodas audos un to struktūrās, kas ir ap smadzenēm, jo pašās smadzenēs nav nervu, kas varētu izraisīt sāpju sajūtu. Periosts jeb kaula plēve, muskuļi, kas ieskauj skalpu, acis, ausis, smadzeņu plēve, mugurkauls, artērijas, vēnas un nervi – to bojājumi, saslimšanas vai iekaisums var būt par iemeslu galvassāpēm.

Galvas sāpes var būt trulas, asas, pulsējošas, konstantas, vieglas vai intensīvas.

Fakti par galvassāpēm
• Galva ir viena no ķermeņa daļām, kas sāp visbiežāk;
• Primārās galvassāpes parādās pašas no sevis, un nav saistītas ar citiem saslimšanas veidiem. Šīs sāpes cilvēku apgrūtina un samazina dzīves kvalitāti, taču neapdraud dzīvību.
• Sekundārās galvassāpes ir citas saslimšanas pavadsimptoms – sākot no samērā vieglām saslimšanām kā gripa vai augšējo elpošanas ceļu iekaisums, līdz pat tādām, kas apdraud cilvēku dzīvību, piemēram, smadzeņu audzējs vai iekaisums, kā arī tās var būt ievainojuma sekas.
•Ārsta palīdzība jāmeklē, ja sākas spēcīgas galvassāpes, kas nepāriet ilgu laiku, ir drudzis, stīvs kakls kombinācijā ar spēcīgām galvassāpēm, izmaiņas uzvedībā, galvassāpes un vemšana, vājums.

Lūk, 14 galvassāpju veidi un iespējas ar tām tikt galā.

Neirologi min medikamentus, kas satur aspirīnu, ibuprofēnu, un arī tipisko migrēnas pretsāpju līdzekļu lietošanu vairāk nekā 10 - 15 dienas mēnesī kā kritisko punktu, kad cilvēks var iekļūt "apburtajā lokā", un pretsāpju līdzekļi kļūst par iemeslu vēl biežākām sāpēm.

Nemēģiniet šāds sāpes ārstēt pašu spēkiem, bet dodieties pie ārsta.

Nav zināms, kas šīs sāpes izraisa. Iemesls varētu būt pārmērīgs saspringums sejas un kakla muskulatūrā. Šīs sāpes izraisa psihiski faktori – tādi kā stress, pārstrādāšanās, savlaicīgas un pietiekošas atpūtas trūkums, kā arī nepareiza sēdēšanas pozīcija.

Pret šīm sāpēm parasti palīdz pretsāpju medikamenti.Protams, vislabākais veids ir neitralizēt to cēloni – stresu, nogurumu un citus.

Cilvēki, kam ir šādas veida galvas sāpes, naktī mēdz griezt arī zobus.

Šo galvassāpju veidu palīdzēt diagnosticēt var zobārsts. Pacientiem var tikt ieteikti žokļa apsēji, aukstas vai karstas kompreses, stresa samazināšana un sakodiena regulēšana.

Kūlīšveida galvassāpes vīriešiem sastopamas biežāk nekā sievietēm, tās biežāk parādās smēķētājiem.

Ja ir šādas sūdzības jādodas uz konsultāciju pie neirologa. Ārstēšanā paredz izmantot skābekļa masku, kā arī triptānu grupas preparātus. Parastie pretsāpju līdzekļi var nelīdzēt.

Vajadzētu atteikties no alkohola, cigaretēm, kā arī kādiem ēdieniem, kas izraisa sāpes.

Migrēnas lēkmes laikā tiek aktivēta simpātiskā nervu sistēma - rodas slikta dūša, vemšana, caureja. Tā kā zarnu darbība un dažādu vielu uzņemšana caur kuņģa un zarnu traktu ir traucēta arī pretsāpju tabletes nelidz. Simpātiskā nervu sistēma ir arī atbildīga par organisma reakciju uz stresu un sāpēm. Bez tam simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte rada pastiprinātu jūtību pret gaismu un skaņu, kā arī redzes izmaiņas, tādel migrēnas lēkmju laikā gribas palīst zem segas un atasties klusumā. No migrēnas biežāk cieš sievietes.

Lēkmju biežums var būt atšķirīgs - ir cilvēki, kas cieš no migrēnas lēkmēm līdz četrām reizēm mēnesī, bet citi – līdz 14 dienām mēnesī.

Migrēnas sāpes lokalizējas deniņos vienā pusē, pieres daļā, ap acīm vai pakausī. Parasti migrēnas sāpes, kas lokalizējas vienā pusē, nākamajā reizē lokalizējas otrā pusē. Tipiski migrēnas lēkme ilgst no četrām līdz 72 stundām. Migrēnas lēkme var sākties pēkšņi, bet 20 procentos gadījumu tai ir priekšvēstneši - t.s. aura. Tā var izpausties kā spilgti gaismas riņķi, redzes laukā tukšs plankums, durstoša sajūta vienas ķermeņa puses rokā, kājā, ap degunu un muti tajā pašā pusē. Atsevišķos gadījumos novērotas dzirdes halucinācijas, pastiprināta garšas un smaržas izjūta. Komplicētas migrēnas lēkmes noris ar neiroloģiskiem traucējumiem - samaņas zudums, vestibulārā aparāta traucējumi, dubultošanās, pārejoši paralītiski stāvokļi vai vājums vienā ķermeņa pusē. Dažas sievietes cieš no migrēnas lēkmēm menstruāciju laikā. Tāpat ir gadījumi, kad migrēnas lēkmes izraisa hormonālās kontracepcijas tabletes.

Migrēna var sākties bērnībā, pusaugu gados vai jaunībā. Tā var būt saistīta ar iedzimtību. Migrēnas lēkmes nav dzīvībai bīstamas, bet tās nopietni ietekmē cilvēka darbspējas un var radīt apdraudējumu, ja nepieciešama skaidrs prāts un asa reakcija.

Migrēnas ārstēšana – aukstas kompreses, relaksācija un miegs ir labs veids kā atgūties no lēkmes. Der pārdomāt dzīvesveida maiņu - smēķēšanas atmešana, nelietot tiramīnu saturošus produktus (daži siera veidi), sulfītus (vīni, kuru sastāvā ir sulfīti), nitrātus (var būt pievienoti gaļas un riekstu izstrādājumiem), ierobežot šokolādes un kofeīnu saturošu produktu lietošanu. Lietot pilnvērtīgu uzturu, uzņemt optimālu ūdens daudzumu. Nepieciešams veselīgs miegs, fiziskas aktivitātes. Kā pretsāpju līdzekļi var tikt lietoti paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, aspirīns - bezrecepšu; nimesulīds, lornoksikams u.c. recepšu). Var lietot dažādas kombinācijas ar spazmolītiķiem vai kofeīnu. Jāievēro devas un iespējamais blakusparādību risks, pārdozējot vai lietojot bieži. blakusparādības. Ārsts var izrakstīt arī triptānus – medikamentus, kas novērš un aizkavē migrēnas simptomus.

Kafija var būt arī "nežēlīgs biedrs", kas izraisa atkarību. Piemēram, ja katru rītu izdzer divas kafijas tasītes pirms deviņiem, bet sestdienas rītā paguli ilgāk un neiedzer šo dienišķo kafijas devu, tas var beigties ar kofeīna trūkuma galvassāpēm.

Šādas galvassāpes parasti piemeklē tos, kas ikdienā dzer daudz kafijas un, ja tas netiek darīts, sākas ķermeņa pretreakcija, kā jau jebjurai atkarībai.

Šajā gadījumā ir divas iespējas, vai nu iedzert kafiju, atgūt kofeīna līmeni asinīs un turpināt "barot" atkarību, vai arī atmest kafijas dzeršanu pavisam.

Visbiežāk galvassāpes dzimumakta laikā nav bīstamas, taču nelielā daļā gadījumu tās tomēr var būt pirmais signāls tādām nopietnām saslimšanām kā asinsrites traucējumi galvas smadzenēs vai pat asiņošana smadzenēs jeb hemorāģiskais insults. Tādēļ vērts pārbaudīt vispārējo veselības stāvokli pie ģimenes ārsta vai neirologa.

Galvassāpēs dzimumakta laikā, kas parādās pirms vai orgasma laikā, var turpināties no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Visbiežāk sāpju iemesls ir muskuļu kontrakcijas vai asinsvadu paplašināšanās galvā un kaklā. Ja pārbaužu laikā nekādas saslimšanas ārsts nekonstatē, tad iespējami divi veidi, kā cīnīties ar šīm galvassāpēm: uz laiku atturēties no dzimumattiecībām, vai arī stundu vai divas pirms intīmām attīecībām iedzert kādu pretsāpju līdzekli, par kura izvēli konsultējies ar ārstu un kas novērsīs sāpju rašanos. Tiesa, dažreiz šīs sāpes izzūd arī bez jebkādas ārstēšanas.

Hroniskas rīta galvassāpes parasti ir saistītas ar tādiem miega traucējumiem kā miega apnoja (elpošanas apstāšanās miegā), zobu griešana un periodiskas ekstremitāšu kustības. Arī cilvēki, kas guļ vienā gultā ar krācošiem partneriem, bieži pamostas ar sāpošu galvu. Taču pētījuma rezultāti rāda, ka galvassāpes visbiežāk saistītas ar trauksmes sajūtu un depresiju.

Hroniskas rīta galvassāpes ir izplatītas arī cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, muskuļu un kaulu slimībām, pacientiem, kas lieto medikamentus pret trauksmes sajūtu, kā arī cilvēkiem, kas dienā izdzer vairāk nekā sešas vienības alkohola. Tāpat, lai arī tas ir maz ticams, šādu galvassāpju cēlonis var būt galvas audzējs, raksta health.com. Tādēļ, ja šī ir bieža problēma, vērts doties uz pārbaudi pie ārsta.

Ir svarīgi mazināt gļotādas tūsku, lai deguna blakusdobumus atbrīvotu no aizlikuma. Visbiežāk tam tiek izmantoti deguna pilieni.

Deguna blakusdobumu iekaisumu parasti jāārstē ar antibiotikām. Spēcīga augšžokļa dobumu iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās – punkcija jeb dūriens, kad ārsts caur degunu izdur caurumu augšžokļa dobuma sienā, lai varētu to izskalot.

Speciālisti uzskata, ka norijot auksto saldējumu, tas pieskaras aukslējām un kairina tās, palielinot asins piegādi vienai no smadzeņu artērijām.

Ja galva sāp biežāk nekā 15 dienas mēnesī, var uzskatīti, ka cilvēkam ir hroniskas galvassāpes.

Tās var rasties gan no medikamentu pārāk biežas lietošanas, kas jau aprakstīta iepriekš, galvas ievainojuma, augsta asinsspiediena vai retos gadījumos no meningīta vai audzēja. Tās var izraisīt arī botoksa injekcijas.

Hroniskas galvassāpes ikdienā var izpausties kā trulas, viegla līdz vidēja stipruma sāpes abās galvas pusēs, dažreiz pat izraisot nelabumu un nepatiku pret gaismu, troksni un smaržām. Tās var būt saistītas ar nemieru vai depresiju.

Tā kā iemeslu, kas tās var izraisīt, ir tik daudz, paceints vispirms būtu jāizmeklē medicīniski.

Galvassāpes var parādīties gan dažas dienas pirms menstruācijām, gan to laikā. Līdzēt var pretsāpju līdzekļi, tomēr ilgtermiņā vajadzētu konsultēties ar ginekologu, kas varētu ieteikt lietot magniju saturošus uztura bagātinātājus, kā arī hormonālus preparātus.

Palīdzēt var pretsāpju līdzekļi, kā arī pieturēšanās pie ikdienas gulēšanas režīma.

Ja līdz ar galvassāpēm un pēkšņu reiboni rodas līdzsvara traucējumi, dubultošanās, slikta dūša un vemšana, asimetriska seja, rīšanas traucējumi, vājums rokās vai kājās, kā arī, ja ir citi neierasti simptomi - kustības un runas traucējumi, redzes izmaiņas, domāšanas aizture, nekavējoties jāizsauc "ātrie".