Rudens 'atmodinātās' nepatikšanas - blaugznas un psoriāze  (3)

Sniegs matos
Blaugznu problēma mūsdienās nav reta parādība, kas vizuāli izpaužas kā sīkas, neglītas zvīņas, kuru pēdas manāmas gan matos, gan uz apģērba. Tās vairāk rada vizuāli estētiskas neērtības. Daudzi cilvēki blaugznas uzskata par slimību, kaut gan tas ir tikai simptoms ādas saslimšanai, ko dēvē par seborejas dermatītu. Seboreja ir tauku dziedzeru darbības traucējumi, kas  izpaužas ar niezi, zvīņošanos, skaidro L. Atslēdziņa. Blaugznošanās novērojama ne tikai matos, bet arī uzacu rajonā, uz krūtīm, pie deguna. Ādas šūnu atjaunošanās process ilgst aptuveni mēnesi.

"Ārsts var palīdzēt uzveikt cīņu ar blaugznām, kam nereti nepieciešami papildu izmeklējumi, jo jāzina slimības cēlonis. Tas var būt saistīts arī ar citām saslimšanām. Pamatā vainojama ir ģenētiskā īpatnība, kad cilvēkam ir lielāka jutība pret "sēni", kas katram mums organismā mīt. Jo  vairāk taukojas mati, jo lielāka iespēja sēnei savairoties. Katram cilvēkam ārstēšanā vajadzīga individuāla pieeja," skaidro speciāliste.

Seborejas dermatītu izārstēt praktiski nav iespējams, - to uz laiku var apturēt, bet pēc tam blaugznas parasti uzrodas atkal. Lai sasniegtu saslimšanas remisiju, aptiekās nopērkami speciāli ārstnieciskie pretblaugznu šampūni.

Plēkšņu "cepure"
Psoriāze ir daudz nopietnāka saslimšana, kas arī uz ādas izraisa zvīņainu plēkšņu veidošanos un iekaisumu. Tās bieži vien tiek novērotas ne tikai galvas matainajā daļā, bet arī uz citām ķermeņa daļām - elkoņiem, ceļiem, pēdām un citur, stāsta L. Atslēdziņa. Uz galvas saslimšana parasti izpaužas lielu, biezu izsitumu veidā, izplatoties arī uz pieres stipri zem matu līnijas, skaidri iezīmējot "cepuri", vai parādās slēptu izsitumu veidā. Veselīgi mati izaug cauri zvīņām.

Psoriāze ir hroniska ādas saslimšana, kuras pamatā ir kļūdaina imūnsistēmas reakcija. Slimība var piemeklēt ikvienu, bet visbiežāk tā skar pieaugušos. Apmēram 40 procentos gadījumu psoriāze tiek ģenētiski pārmantota, radot noslieci uz šo ādas slimību, taču ne vienmēr cilvēks ar to arī slimo, skaidro L. Atslēdziņa uzsverot, ka slimība nav lipīga un apkārtējiem bīstama.

"Tā ir pietiekami nopietna saslimšana, bet tās dēļ nevajag plēst sev matus no galvas. Bojātā vieta parasti ļoti niez, cilvēks to plēš nereti līdz asinīm, brūce sulo, un var rasties infekcija. Tad nākas ārstēt gan saslimšanu, gan infekciju, un process ir ilgstošs," skaidro ādas ārste. Psoriāzes uzliesmojumi parasti saistīti ar stresu, cilvēka emocionālo noskaņojumu, neizgulēšanos, kā arī aktivizējas laikā, kad sākas cepuru nēsāšana.  

Psoriāzes ārstēšana nav lēta, taču medikamenti ir valsts daļēji kompensēti. Seborejas dermatītam kompensējamo medikamentu nav, jo blaugznu ārstēšana nav tik dārga. "Galvas ādas saslimšanas gadījumā jālieto ārstnieciskie šampūni, kas maksā dārgāk nekā parastie. Plaši reklamētie un veikalos nopērkamie pretblaugznu šampūni ir tikai pašapmāns - tie neārstē. Lielāki izdevumi ir tad, ja cilvēks pats mēģina ar problēmu tikt galā, citu pēc cita lietojot dažādus šampūnus, dārgus vitamīnus, bet pie ārsta vēršas, kad jau iztērēta liela nauda un nav efekta. Tādēļ ārstam vēlams atrādīties jau ar pirmajām pazīmēm," uzsver L. Atslēdziņa.

Matu mazgāšana
Mazgājot matus ar ķīmiskiem šampūniem, galvas āda tiek kairināta, un, ja tā ir jutīga, tad jāuzmanās. Mati cilvēkam jāmazgā pēc nepieciešamības. "Ir tādi, kam tas jādara katru dienu, jo, protams, nevar staigāt netīriem matiem. Ja ādas bojājums ir galvas matainajā daļā, jāizvēlas speciāli šampūni ar nolobošu darbību, kas paralēli arī mazina niezi. Pēc iekaisuma mazināšanās ieteicams izvēlēties maigus matu kopšanas līdzekļus, bez izteiktas smaržas vai krāsas," iesaka ādas ārste. Tāpat uzmanīgi jāizvēlas matu krāsas. Nav ieteicams galvu mazgāt ar izteikti karstu ūdeni un žāvēt ar karstu gaisu. Gan vesela, gan jo īpaši psoriāzes gadījumā āda novērtēs svaigi vēdinātas telpas, kā arī jāatsakās no smēķēšanas un jāizvairās no uzturēšanās piesmēķētās telpās. Tikpat rūpīgi jāizvēlas apģērbs - ādu kairinās sintētiskas drēbes, vīles, izteikti piegulošs apģērbs, piegulošas cepures. Svarīgi lietot saudzīgu sadzīves ķīmiju un apģērba mazgāšanas līdzekļus, kā arī ieteicams atturēties no veļas mīkstinātājiem.

Speciālista ieteikums

Dermatoloģe Laila Atslēdziņa: "Ja cilvēkam nav laika vai viņš nevēlas doties pie ārsta, trīs reizes nedēļā var lietot darvas šampūnu, kas nopērkams aptiekās un ir ārstniecisks. Šampūns piecas minūtes jāpatur galvas matainajā daļā un jāizskalo. Šampūns būs noderīgs gan seborejas dermatīta, gan psoriāzes gadījumā. Aplami ir lietot aptiekās nopērkamo 33 procentu sēra ziedi, kas patiesībā ir pretkašķa ziede un psoriāzi neārstē, tieši otrādi - bojāto vietu tā var kairināt un stāvokli tikai pasliktināt.