Rudenī, kad lapu koki gandrīz kaili, mēs vairāk uzmanības pievēršam smuidrajām adatainēm priedēm un eglēm. Skaisti tās izskatās mežā – gan pavasarī, gan vasarā, gan rudenī, gan ziemā. Un skujeņus savos daiļdārzos dēsta arī privātmāju īpašnieki. Lai skaists skats visu gadu! Ne viens vien labums ir no skujkokiem, un par to mēs šoreiz arī parunāsim.
Priedes aptur pat ceļojošās kāpas

Speciālisti aprēķinājuši, ka priede ir katrs otrais Latvijas koks, pats izplatītākais mūsu zemē. Skujas lielākas un garākas nekā eglei, novietotas pāros, tās nokrīt ik pēc 2 – 6 gadiem. Priedes parastais mūžs ir 100 – 120 gadu, bet ir atsevišķi koki, kuri piedzīvo pat 500 gadu vecumu. Koksne noder malkai, būvēm sava taisnā stāva dēļ, un arī kuģu mastiem. No priedes mēs iegūstam sveķus, terpentīnu, darvu, piķi un eļļu.

Priedei ir vairāk nekā 100 sugu, kuras aug visā pasaulē. Šo koku varētu saukt arī par dabas dziednieci, jo tā dziedē cilvēka nodarīto postu dabai. 19. gadsimta vidū metālrūpniecības vajadzībām nežēlīgi izcirta kokus, veicot nepārdomātu kokogļu dedzināšanu. Baltijas jūras piekrastē sāka kustēties smiltis, veidojot ceļojošās kāpas. Tās apbēra gan mājas, gan tīrumus, atstājot aiz sevis baltu tuksnesi. Klejojošās kāpas, īpaši jūras piekrastē, apturēja, iestādot tajās kārklus, bet vēlāk priedes.

Priede vērtīga visam

Priede izdala fitoncīdus, kuri nonāvē baciļus. Tāpēc pastaiga, bet vēl vairāk aktīvas darbības priežu silā, sekmē pašārstēšanos. Priežu pumpuri satur C, K un vēl citus vitamīnus. Ievāktos priežu pumpurus iespējams glabāt divus gadus. Šai tējai piemīt dezinfizējoša, atkrēpojoša, urīndzenoša iedarbība. Pumpuru novārījums iedarbojas kā atkrēpošanas līdzeklis, jo pastiprina elpošanas ceļu gļotādas epitēlija funkcijas. Tas iedarbojas arī kā pretvīrusu un pretmikrobu līdzeklis.

Pumpuriem piemīt arī urīndzenošas un žultsdzenošas īpašības. Priežu pumpuru vai skuju tēju lieto pie klepus, kakla, plaušu, pūšļa vainām, mutes iekaisumiem, asins attīrīšanai, sviedrēšanai, hipovitaminozes ārstēšanai. Šāda tēja vairo pienu zīdītājām, stiprina nervus, uzlabo gremošanu, likvidē tūsku, ārstē reimatismu un ģikti. Priežu skujas satur askorbīnskābi, karotīnu, B grupas vitamīnus, organiskās skābes, miecvielas, alkoloīdus.

Priežu skuju eļļu lieto ierīvēšanai pret sejas nervu sāpēm, pamirumiem, klepu. Var arī ieņemt pāris pilienus, ja ir kuņģa vai bronhu spazmas. Šo eļļu var lietot arī slimo vietu ierīvēšanai.

Priežu mizu savāra un elpo tvaikus (vai arī priežu eļļu) plaušu ceļu iekaisumu gadījumos. Saspiestu skuju tinktūru var gatavot mājas apstākļos un lietot ārstnieciskajām vannām. Priežu ēterisko eļļu farmakoloģijā izmanto nieru slimību ārstēšanas preparātu izgatavošanai. Pielieto arī masāžas eļļas sastāvā reimatisma sāpju mazināšanai. Masāžas nolūkā eļļu izmanto muskuļu sāpju, reimatisma, ādas izsitumu, matu izkrišanas gadījumos.

Aromāts iedarbojas atsvaidzinoši un kā tonizējošs līdzeklis, mazina arī stresa sajūtu. Slēgtās telpās šis aromāts attīra gaisu no kaitīgiem mikrobiem gripas epidēmijas laikā.

Senči egli uzskatīja par dzīves robežu

Egle tūlīt aiz priedes ir otrs izplatītākais koks Latvijā. Skuju garums starp 25 līdz 30 mm. Skujas nobirst pēc 5 – 6 gadiem. Egle pieaug 50 – 60 gados, vidējo mūžu lēš starp 130 – 150 gadiem. Uzskata, ka latīniskais egles nosaukums 'picea' cēlies no grieķu vārda 'pissa', kas nozīmē 'sveķi'. Ir vairāk nekā 50 dažādu veidu egļu.

Senču uzskatos egle bija kā robeža, kā pāreja. Tā no vienas puses simbolizēja nāvi, aizgājēja piemiņu un vienlaikus atdzimšanu, pārdzimšanu. Mūsdienu bēru tradīcijās celiņu, pa kuru nesīs aizgājēju, kaisa ar egļu skujām, malās sprauž eglītes. Vēl 20. gadsimta sākumā ar eglītēm greznoja arī kāzu māju priekšu. Un tikai 19. gadsimtā no Vācijas ienākusi tradīcija ir Ziemassvētku eglīšu pušķošana. Visas trīs tradīcijas ir ļoti senu pirmskristiānisma reliģisku uzskatu atspoguļojumi.

Cilvēks no egles iegūst koksni, saknes, sveķus, darvu, terpentīnu un piķi. Mizu agrāk lietoja celtņu apšūšanai. Mizas vajadzīgas ādas miecēšanai. No koksnes iegūst malku, būvkokus, papīrmalku, celulozi un ogles. Koksne ir mīksta, balta, viegli skaldāma. No egļu saknēm pina skaistus grozus.

Egļu skujas satur ēteriskas eļļas, askorbīnskābi, miecvielas, sveķi, minerālsāļus, fitoncīdus, terpentīnu, skudrskābi, dzintarskābi, dzelzi, alumīniju, hromu. Jauno dzinumu novārījumus izmanto cingas, ādas saslimšanas, hepatīta ārstēšanai. Skujas izmanto klepus, plaušu iekaisuma, bronhīta gadījumos.

Skuju eļļu izmanto aromterapijā telpu gaisa attīrīšanai un dezinfekcijai, kā arī saaukstēšanās ārstēšanai. Tas ir ideāls līdzeklis garastāvokļa uzlabošanai vientulības sajūtas laikā.

Priedes pielietojums tautas medicīnā

  • Ziemas beigās vai agri pavasarī ievākti priežu jauno dzinumu gali noder pret saaukstēšanos, bronhītu un citām elpošanas ceļu slimībām, arī pret podagru, reimatismu, ādas slimībām. Ņem 1 ēdamkaroti drogas, pārlej ar glāzi verdoša ūdens un ūdens peldē karsē 30 minūtes, atdzesē, izkāš. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas. Izmanto arī inhalācijām, ja iekaisis kakls.
  • Imunitāti var nostiprināt ar priežu skuju dzērienu: 4 glāzes notīrītu, sasmalcinātu skuju pārlej ar 3 glāzēm auksta ūdens, piepilina nedaudz citrona sulas un nostādina tumšā vietā 2 - 3 dienas. Lieto pa ½ glāzei 2 reizes dienā.
  • Priedes koka pelnus var lietot pret ekzēmu: tos sajauc ar vazelīnu attiecībā 1:1 un 2 reizes dienā iesmērē cietušās vietas.
  • Sveķus savulaik lietojuši pret lūpu kaktiņu un krūšu galu plaisām, kā arī augoņiem un brūču dziedēšanai. Kuņģa čūlas gadījumā tos ēduši pa 50 g trīs reizes dienā pirms ēšanas.
  • 5 pilienus priežu eļļas var lietot saunai.
  • 2 - 3 pilienus eļļas, 1 tējkaroti medus, augu tēju var lietot urīnceļu infekciju, saaukstēšanās, pneimoniju gadījumos, var atvieglot klepu lēkmes, veikt antiseptisku iedarbību.
  • Priežu ziedus izmanto ādas iekaisumu kopšanai un brūču dziedēšanai. Ņem 25 g sveķu, bišu vasku, 25 g augu eļļas. Sildot izšķīdina, pievieno 50 g propolisa, uzvāra.
  • 5 ēdamkarotes skuju, 3 ēdamkarotes mežrozīšu augļu, 2 ēdamkarotes sīpolu mizu aplej ar 1 litru verdoša ūdens, vāra 10 minūtes, lieto pa 100 g 2 - 3 reizes dienā asinsvadu attīrīšanai.
  • Skujas aplej ar ūdeni 1:3 - 9, pievieno nedaudz citronskābes, vāra 20 – 40 minūtes, nostādina 1 - 3 stundas, lieto pa 50 līdz 100 ml dienā kā vitamīnu avotu C hipovitaminozes ārstēšanai un profilaksei.
  • Egles pielietojums tautas dziedniecībā

  • Mediķi skuju vannas iesaka reimatisma, perifērās nervu sistēmas traucējumu, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu gadījumos, kā arī kāju vannošanai.
  • Vitamīna dzēriena pagatavošanai skujas vāra slēgtā traukā 30 minūtes, atdzesē, pievieno dzērveņu sulu garšas uzlabošanai. Dienas devas pagatavošanai nepieciešami 25 g skuju.
  • Skuju eļļa veic nomierinošu, vispārstiprinošu, antiseptisku iedarbību, mazina sviedru izdalīšanos. Pielieto bronhīta, astmas, pneimonijas, gripas, deguna iekaisuma, urīnceļu infekciju gadījumos. 2 - 3 pilienus skuju eļļas pievieno augu tējai.
  • Avitaminozes ārstēšanai 1 - 2 ēdamkarotes skujas pārlej ar glāzi verdoša ūdens un aizvākotā katliņā uz lēnas uguns karsē 10 minūtes, nostādina 30 minūtes, izkāš. Maziem malciņiem dienas laikā izdzer.
  • Vienādās daļās sveķi, vasks, medus, augu eļļa. Masu sakarsē un atdzesē. Lieto kā ziedi ādas kopšanai (strutojošas brūces, nobrāzumi).
  • Jauno dzinumu, čiekuru novārījums. 30 g dzinumu vāra 1 l piena. Izkāš un izlieto dienas laikā. Palīdz bronhītu, bronhiālās astmas, reimatisma un plaušu tuberkulozes gadījumos.
  • Vispārspēcinošam dzērienam skujas sasmalcina, iepilda stikla burkā ar cukuru attiecībā 4:1. Dzēriena pagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes maisījuma, pārlej ar vienu glāzi auksta ūdens, nostādina 2 diennaktis, izkāš. Lieto pa ½ glāzei 2 reizes dienā.
  • Eļļu lieto masāžām reimatisma gadījumos un krūšu rajona ierīvēšanai saaukstēšanās laikā. 5 - 7 pilieni skuju eļļas un 10 ml augu eļļas.
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!