Vistraģiskākais bijis 2012. gads, kad cietumos dzīvību sev laupījuši septiņi ieslodzītie.
Turpmākajos gados pašnāvību skaits bijis mazāks. Ieslodzījuma vietu pārvaldē skaidro, ka pozitīvā tendence saistīta ar darba grupu izveidošanu, kas koncentrējas uz pašnāvību gadījumu novēršanu, apstākļu uzlabošanos kamerās, kā arī ar ieslodzīto skaita mazināšanos – šobrīd tādi ir 4200 cilvēki.
Lielākā daļa pašnāvnieku bijuši notiesāti par zādzībām, un narkotiku apriti. Laupīt sev dzīvību pamudinājuši konflikti ar citiem ieslodzītajiem, kā arī depresija par to, ka nonākot aiz restēm, izjūk ģimene, tiek zaudēts darbs, kā arī pieaug parādu nasta, vēsta raidījums. Pašnāvības ieslodzītie plāno, nevis izdara spontāni, uzsver Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Vadoties pēc citu Eiropas valstu pieredzes, Latvijā izstrādātas vadlīnijas, kas cietumu darbiniekiem un psihologiem ļaus laikus atpazīt un strādāt ar tiem ieslodzītajiem, kuri iekļauti riska grupā kā potenciālie pašnāvnieki. Cietumos izveidotas arī pašpalīdzības grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
