Aprit gads kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (papildināts)

Tomēr, pēc prezidentes domām, jāatceras, ka jau gadu Latvija pieder eiropeisko un demokrātisko vērtību telpai, kas katram dod tiesības dzīvot pēc brīvas izvēles priekšnosacījumiem.

Vīķes-Freibergas skatījumā, praktiskajā dzīvē gada laikā Latvijā ir ienācis daudz ES līdzekļu, kas tiek izmantoti infrastruktūras attīstībai dažādos Latvijas novados, to skaitā Latgalē, kas liek pamatus nākotnei labklājībā, kas Latviju sagaida līdzās citām Eiropas valstīm.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzskata, ka viens gads Eiropas Savienībā Latvijai ir licis apzināties sevi kā dinamisku valsti Eiropas divdesmit piecu spēcīgāko valstu saimē, aģentūrai LETA politiķa viedokli pauda ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna.

"Esam daudz mācījušies par Eiropas Savienības darbarīku izmantošanu savu nacionālo interešu aizstāvībai," atzīst ministrs, "tomēr mums ir jāmācās būt vēl drosmīgākiem, pārliecinošākiem un pašapzinīgākiem, ienesot jaunas vēsmas Eiropas Savienībā."

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās ietekme ir būtiski pieaugusi, uzskata ministrs. Izmantojot Eiropas Savienības regulārās sanāksmes, institūcijas, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un citas institūcijas, Latvija var panākt lēmumu pieņemšanu nacionālo interešu īstenošanā. "Mums gan vēl jāstrādā, lai sagatavotu mūsu speciālistus - tulkus, juristus, ES tiesību speciālistus un citus profesionālam darbam šajās institūcijās," atzīst ministrs.

Pēc Pabrika domām, Latvijai pavērušās daudz plašākas iespējas ārpolitikā, jo tā var rēķināties ar 24 Eiropas valstu atbalstu. Latvija aktīvi piedalās Eiropas Savienības politikas formulēšanā un aktivitāšu īstenošanā Austrumu kaimiņvalstīs Ukrainā, Gruzijā, Moldovā, kā arī Baltkrievijā. Ministrs arī uzskata, ka Latvija var rēķināties ar ES atbalstu konstruktīvu un pragmatisku attiecību veidošanā ar Krieviju.

ES struktūrfondu izmantošana veido būtisku daļu no investīcijām Latvijas tautsaimniecības attīstībai. "Mums ir aktīvi jāaizstāv savas pozīcijas ES finanšu perspektīvas jautājumos, lai saņemtu adekvātu finansiālu atbalstu Latvijas tautsaimniecībai," uzsver Pabriks, "mums jāaicina veidot tādu finanšu perspektīvu un ES budžetu, kur tiek domāts ne tikai par budžeta veidošanu, bet arī par ES finansējuma efektīvu izmantošanu."

Gada laikā ministrs ir pārliecinājies, ka Latvija spēj ienest svaigu elpu un padarīt Eiropu par dinamisku, konkurētspējīgu un spēcīgu politisko spēlētāju uz globālās kartes. Eiropas Konstitūcijas līguma ratifikācija ES dalībvalstīs būs būtisks solis šajā virzienā. Pabriks cer, ka Saeima šā gada pavasarī apstiprinās Eiropas Konstitūcijas līgumu.

Saskaņā ar pēdējā socioloģiskajām aptaujām, iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību ES ir neitrāla. Martā veiktā SKDS aptauja liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju - 30,4% - dalību ES vērtē kā "labu lietu". Februārī šādi atbildēja 37,5%.

Negatīvu attieksmi pauda gandrīz piektā daļa respondentu - 18,6% attiecībā uz dalību ES norādīja atbildi "slikta lieta", kas ir nedaudz vairāk nekā februārī, kad šādi atbildēja 18,1%.

Savukārt atbildi "ne laba, ne slikta lieta" izvēlējās 45,3% aptaujas dalībnieku, kas ir par 4,9 procentpunktiem mazāk nekā februārī.

Vaicāti par pārmaiņām, kas piedzīvotas kopš dalības ES, lielākā - 60% - daļa respondentu norādījuši uz ekonomiska rakstura aspektiem, no negatīvajiem faktoriem minot inflāciju un cenu celšanos, savukārt pozitīvajiem - iespējas saņemt "Eiropas naudu", lielāku atbalstu zemniekiem, lauksaimniecībai, investīciju apjoma pieaugumu un brīvo tirgu.

Otrs biežāk minēto pārmaiņu loks saistīts ar personu pārvietošanos - 17% aptaujāto norādījuši uz personu brīvu kustību. Vairāk nekā desmitā daļa respondentu jeb 12,4% minējuši pārmaiņas, kas saistītas ar nodarbinātību - iespējām meklēt darbu un strādāt ārzemēs, jaunu darba vietu pieaugumu.