Jautājumu par sabiedrisko mediju tiesībām un pienākumiem veidot saturu mazākumtautību valodās, tostarp krievu valodā, galīgi var izšķirt Satversmes tiesa (ST), atzinis sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.
Ombuds savā atzinumā norādījis, ka, ņemot vērā interpretāciju atšķirības par sabiedrisko mediju pienākumiem un tiesībām veidot saturu mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, kā arī atšķirīgos vērtējumus par to atbilstību vai neatbilstību Satversmei, galējo tiesiski izsvērto atbildi uz šo jautājumu var sniegt ST.
Ombuds, veidojot atzinumu, izvērtēja tiesībsarga pārsūtīto iesniegumu par mediju saturu Latvijā krievu valodā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) Jāņa Sikšņa atbildes uz ombuda jautājumiem, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPLP) padomes vēstuli, kurā tā norāda uz atsevišķu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) normu iespējamu neatbilstību Satversmei, kā arī Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju deputātu publicēto prasības pieteikuma ST aprakstu, kurā ST tiek aicināta vērtēt SEPLPL iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.
Tāpat ombuds iepazinās ar šo jautājumu saistītajiem tiesību aktiem, sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām 2023.-2025. gadam un Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma plānu 2024. gadam.
No tiesībsarga pārsūtītā iesnieguma kā ombuda kompetences jomai atbilstošus, ombuds izdalīja divus jautājumus – "Kādos tiesību aktos Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir noteikts pienākums un tiesības veidot saturu krievu valodā un vai šāds pienākums un tiesības nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē noteikto?", kā arī "Kāds ir tiesiskais pamatojums tam, ka saturs VSIA "Latvijas Radio" programmā "LR4" tiek veidots krievu valodā?".
Izvērtējot minēto, ombuds atzina, ka Latvijas Radio programmas "Latvijas Radio 4 – Doma laukums" veidošana krievu valodā atbilst nosacījumiem, kas noteikti NEPLP izsniegtajā apraides atļaujā, un programmas darbības pamatnosacījumos kā apraides valoda ir noteikta krievu un citu mazākumtautību valodas.
Ombuds neatzīst, ka Latvijas Radio programmas "Latvijas Radio 4 – Doma laukums" un tās daļu veidošana krievu valodā pārkāptu SEPLPL prasību par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību šī likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, par kuru ievērošanas pārraudzību ir atbildīgs sabiedrisko mediju ombuds.
Jau ziņots, ka SEPLP priekšsēdētājs Siksnis norādīja, ka saturam mazākumtautību valodās sabiedriskajos medijos ir jābūt, bet krievu valodas satura īpatsvaram ir jāmazinās.
Kā vēstīts, Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju deputāti vērsušies ar prasības pieteikumu ST, aicinot vērtēt SEPLPL iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.
Deputāti esot novērojuši, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minēto interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.
Šāds opozīciju partiju rosinājums seko pēc NEPLP nosūtītās vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakciju priekšsēdētājiem ar analīzi par divu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normu iespējamu neatbilstību Satversmei.
NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.
"Satversme nekādā veidā neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem informāciju vienā vai vairākās mazākumtautību valodās, tāpat Satversme neparedz izcelt vienu vai tikai dažas mazākumtautību valodas," pauž padome.
Tāpat jau vēstīts, ka šajā nedēļā ST ierosināta lieta par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Tiesā vērsās Edvards Smiltēns (AS), Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Nauris Puntulis (NA), Česlavs Batņa (AS), Jurģis Klotiņš (NA), Linda Matisone (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Aiva Vīksna (AS), Edvīns Šnore (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ilze Indriksone (NA), Lauris Lizbovskis (AS), Artūrs Butāns (NA), Andris Kulbergs (AS), Uģis Mitrevics (NA), Māris Sprindžuks (AS), Jānis Dombrava (NA), Ingmārs Līdaka (AS) un Didzis Šmits (AS).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
