Latvijas valstij būs jāmaksā Jūlija Krūmiņa meitai 3600 eiro, nospriež ECT  (3)

Krieviņa bija lūgusi viņai piešķirt kaitējuma kompensāciju 50 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 6 050 eiro. ECT šo prasību apmierināja daļēji, liekot Latvijas valstij viņai samaksāt 1 600 eiro kaitējuma kompensāciju un 2000 eiro atlīdzinājumu par tiesāšanās izdevumiem, portāls "Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ECT spriedumā atzina Konvencijas 1. Protokola 1. panta, kas aizsargā tiesības uz īpašumu, pārkāpumu, bet noraidīja Krieviņas sūdzību par 8. panta – tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību –, iespējamu pārkāpumu.

Savā sūdzībā ECT Krieviņa apgalvoja, ka izmeklēšanas tiesneša lēmumu, atļaujot kratīšanu un ierīču izņemšanu viņas dzīvesvietā, kā arī viņas uzņēmuma telpās, tvērumi bija pārāk plaši.

Tāpat viņa uzskatīja, ka viņas personīgo datoru, mobilā telefona, kā arī uzņēmuma datora servera izņemšana un ilglaicīga neatgriešana esot bijusi nesamērīga iejaukšanās viņas tiesībās uz īpašumu.

2016. gada 16. augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz aizdomu, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums politisko partiju finansēšanas jomā, pamata ierosināja kriminālprocesu pret Krieviņas tēvu.

2016. gada 29. septembrī izmeklēšanas tiesnesis pieņēma divus lēmumus atļaut izdarīt kratīšanu iesniedzējas dzīvesvietā, kā arī viņas uzņēmuma telpās.

2016. gada 4. oktobrī kratīšanas laikā iesniedzējas dzīvesvietā izņemti divi portatīvie datori un mobilais telefons, savukārt uzņēmuma telpās izņemti vairāki priekšmeti, tajā skaitā arī datora serveris. 2016. gada 14. oktobrī iesniedzēja un uzņēmums iesniedza sūdzību Rīgas apgabaltiesā par izmeklēšanas tiesneša 2016. gada 29. septembra lēmumiem. Ar 2016. gada 27. un 28. oktobra lēmumiem šīs sūdzības noraidītas, atgādina ĀM.

2016. gada 20. oktobrī Krieviņa vērsās KNAB ar sūdzību par veikto kratīšanu. 2016. gada 24. oktobrī KNAB noraidīja viņas sūdzību. Krieviņa KNAB lēmumu pārsūdzēja uzraugošajam prokuroram, lūdzot to atcelt, kā arī atgriezt viņai kratīšanā izņemtās ierīces.

Ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķo svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora 2017. gada 3. janvāra lēmumu KNAB lēmums atzīts par pamatotu.

Kā vēsta aģentūra LETA, 2016. gada 16. augustā KNAB uz aizdomu pamata, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums politisko partiju finansēšanas jomā, ierosināja kriminālprocesu pret Krieviņas tēvu Jūlija Krūmiņu. Lietā apsūdzība tika celta trīs personām par par trīs nodarījumiem.

Pirmajā Krūmiņš bija apsūdzēts kukuļošanas atbalstīšanā, savukārt viņa meita – kukuļošanā. Tikmēr Veselības inspekcijas (VI) amatpersonai Tatjana Morozovai tika piedāvāta šampānieša pudele, ne mazāk kā 30 eiro vērtībā, lai Morozova sastādītu labvēlīgu atzinumu par viesnīcu Turaidas ielā 17, Jūrmalā.

Otrajā epizodē apsūdzēts tika Krūmiņš un Morozova, proti, Krūmiņš apsolījis iekārtot Morozovas dēlu Policijas koledžā. Savukārt trešajā epizodē Morozova tika apsūdzēta par nepatiesa VI ziņojuma sastādīšanu, proti, norādot, ka objektā Turaidas ielā 17 ir uzstādīti pandusi jeb invalīdu uzbrauktuves, kaut gan faktiski tie vēl nebija uzstādīti, atgādina LETA.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 2020. gada beigās Krūmiņam un Krieviņai piesprieda naudas sodus. Krūmiņam tiesa piesprieda 12 900 eiro sodu, meitai – 6450 eiro sodu, bet VI amatpersonai Tatjanai Morozovai – piecu mēnešu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem, kā arī 60 stundas piespiedu darba.

Apsūdzēto aizstāvji un Krieviņa spriedumu pārsūdzēja. Pērn Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru par korupciju uzņēmējam Krūmiņam un viņa meitai Krieviņai piespriests naudas sods, raksta LETA.

Tiesa vispirms pievēvsās iesniedzējas sūdzībai par Konvencijas 8. panta iespējamu pārkāpumu, informē ĀM. Lai arī ECT nepiekrita valdības argumentam, ka iesniedzējai nebija tiesību sūdzēties par iespējamu Konvencijas 8. panta pārkāpumu saistībā ar kratīšanu un ierīču izņemšanu viņas uzņēmuma telpās,

ECT atzīmēja, ka iesniedzēja par ierīču izņemšanu bija sūdzējusies Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķo svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram, bet virsprokurora lēmumu nepārsūdzēja.

Ievērojot minēto un apsvērumu, ka iesniedzējai atbilstoši Kriminālprocesa likumam 337. pantam šādas tiesības bija, ECT atzina, ka Krieviņas sūdzība šajā daļā ir noraidāma, jo viņa nebija izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Attiecībā uz Krieviņas sūdzību, ka izmeklēšanas tiesneša kratīšanas lēmumu tvērumi bija pārāk plaši, ECT konstatēja, ka minētajos lēmumos bija konkrētas norādes uz nepieciešamību izmeklēt noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 282.2 pantā, 282.3 pantā un 282.4 pantā.

Turklāt no kratīšanas protokoliem bija skaidrs, ka amatpersonām, kuras veica kratīšanu, bija atļauts izņemt tikai tos priekšmetus, kuriem bija pierādījumu nozīme konkrēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Tādējādi ECT atzina, ka kratīšanas lēmumu tvērumi bija pietiekami ierobežoti, un secināja, ka iesniedzējās sūdzība šajā daļā ir acīmredzami nepamatota un noraidīja to.

Turpinājumā ECT pievērsās Krieviņas sūdzībai par Konvencijas 1.Protokola 1.panta iespējamu pārkāpumu, visupirms nepiekrītot valdības argumentiem, ka iesniedzējas sūdzība būtu noraidāma, jo viņai nav tiesību iesniegt sūdzību attiecībā uz uzņēmumam izņemtajām ierīcēm un viņa nebija izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Attiecībā uz Krieviņas sūdzības būtību ECT atgādināja, ka īpašuma izņemšana kriminālprocesa ievaros ir uzskatāma par īpašuma izmantošanas kontroli un iejaucas personas tiesībās uz īpašumu.

Šāda iejaukšanās personas tiesībās ir pamatota, ja tā ir noteikta ar likumu, atbilst leģitīmam mērķim un ir nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un pienākumu aizsargāt indivīda tiesības. Izskatāmajā lieta nebija strīda, ka ierīču izņemšana un paturēšana bija noteikta ar likumu un atbilda leģitīmajam mērķim.

Taču, pievēršoties jautājumam, vai lietā tika nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm, ECT norādīja, ka atbilstoši valdības argumentācijai pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.

Līdz ar to ECT uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas. Tiesa uzsvēra, ka viens no Krieviņas portatīvajiem datiem viņai atgriezts tikai pēc kriminālprocesa izbeigšanas pret viņu, tas ir, pēc trīs gadiem un septiņiem mēnešiem.

Norādot, ka valdība nebija sniegusi skaidrojumu, kāpēc portatīvo datoru bija nepieciešams paturēt visu kriminālprocesa laiku, un ievērojot ilgstošo portatīvā datora turēšanu, ECT secināja, ka iestādes nebija nodrošinājušas taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības vispārējām interesēm un iesniedzējas tiesībām uz īpašuma miermīlīgu izmantošanu. ECT atzina, ka nav nepieciešams atsevišķi vērtēt iesniedzējas sūdzību pārējā daļā, jo iepriekš konstatētais bija pietiekams, lai secinātu, ka ir pieļauts Konvencijas 1. Protokola 1.panta pārkāpums.

ECT spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.