Ierosina jaunu valsts nodevu par skaidras naudas uzkrājumiem virs 10 000 latu

Nodevas apmērs plānots 3% apmērā, un tā būtu jāmaksā par tiem uzkrājumiem, kas pārsniedz 10 000 latu. Piemēram, ja uzkrājumi būs 11 000, kā nodeva būs jāmaksā 3% no 1000 latiem jeb 30 lati.

Lielus skaidras naudas uzkrājumus līdz šim uzrādījušas vairākām valsts amatpersonas. Piemēram, Banku augstskolas senators Jānis Nebars valsts amatpersonas deklarācijā par 2005.gadu bija norādījis skaidras naudas iekrājumus 766 000 latu apmērā, Ainažu pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks - 119 000 latus, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes speciāliste Zane Bērziņa - 95 000 latus, Cēsu domes deputāts Juris Žagars - 93 000 latus. Nebaram nāktos maksāt 22 680 latu valsts nodevu.

Plānotas arī citas izmaiņas likumos, informē darba grupas vadītājs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš. Piemēram, Kredītiestāžu likumā ierosināts noteikt pienākumu bankām ik mēnesi sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un personu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Latvijā atvērto kontu esamību.

Iespējams, ka būs nepieciešami grozījumi arī Pasta likumā, jo Latvijas Pasta norēķinu sistēmā ir atvērti iedzīvotāju konti.

Savukārt likumā "Par nodokļiem un nodevām" plānots paredzēt pienākumu juridiskajām personām deklarēt ar fiziskām personām veiktos skaidras naudas darījumus virs 5000 latiem.

Darba grupa šonedēļ vienojusies par risinājumiem vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas uzsākšanai un piedāvās valdībai lemt par visaptverošu iedzīvotāju uzkrājumu, ienākumu un īpašumu legalitātes kontroles mehānismu.

Darba grupa piedāvājusi 13 kritērijus, pēc kuriem noteiktu, vai jāsniedz ienākumu deklarācija. Deklarēšanas pienākums būtu tiem Latvijas pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām mūsu valstī, kas atbilstu vismaz vienam no kritērijiem.

Deklarācijas būtu jāaizpilda tiem, kuri gada laikā Latvijai vai ārvalstīs guvuši vismaz 10 000 latu ienākumus, kuriem ir skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 latu, aizņēmumi virs 10 000 latu vai arī tikpat lieli aizdevumi. Tāpat deklarācijas būs jāsniedz, ja īpašumā ir kapitāldaļas vai līdzdalības daļas, kā arī vērtspapīri un finanšu instrumenti, kuru vērtība pārsniedz 2000 latu.

Deklarācijas būs jāaizpilda arī gadījumos, ja Latvijā vai ārvalstīs veikti darījumi virs 10 000 latu, kā arī darījumi, kuru rezultātā mainījušās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, bet darījums vēl nav reģistrēts normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Tāpat deklarācija būs jāiesniedz, ja nekustamais īpašums, sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi atrodas ārvalstīs, ja Latvijā vai ārvalstīs pieder kāds cits vērtīgs īpašums, kura vērtība pārsniedz 10 000 latu.

Deklarācijas būs jāaizpilda arī tām personām, kuras neatbilst nevienam no šiem kritērijiem, bet kuru kopējā manta, gada laikā gūtie ienākumi un veiktie darījumi pārsniedz 30 000 latu vai arī kuru īpašumā esošo nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 000 latu.

Attiecībā uz tām personām, kuras nebūs iesniegušas deklarācijas, darba grupa piedāvā prezumēt, ka to ienākumi nepārsniedz noteikto apmēru un ka tām nepieder īpašumi, par kuriem atrodamas ziņas Latvijas valsts reģistros. Ja konstatēs, ka deklarācija bija jāiesniedz, bet tas nebūs izdarīts, personām piemēros naudas sodus.

Savukārt, ja tiks atklāts, ka personas rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz deklarēto apjomu un valsts reģistros reģistrēto īpašumu vērtību, par šo starpību būs jānomaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Pirmās deklarācijas iedzīvotājiem būs jāiesniedz līdz 2008.gada aprīlim. Savukārt no 2007.gada sākuma fiziskām personām ar likumu paredzēts noteikt pienākumu nodrošināties ar pierādījumiem un glabāt apliecinošus dokumentus par ienākumu un īpašumu izcelsmi, kā arī darījumiem virs 2000 latu.

Ja tiks konstatētas neatbilstības starp ienākumiem un izdevumiem, personai pašai būs jāpierāda ienākumu izcelsmes likumība.

Atšķirībā no valdībā atbalstītās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātās koncepcijas, darba grupa neuzskata par lietderīgu ienākumu deklarēšanas pienākumu paredzēt visiem valsts iedzīvotājiem, sūtot viņiem pa pastu valsts reģistros pieejamās ziņas un aicinot precizētās deklarācijas sūtīt atpakaļ uz VID.

Darba grupa piedāvā noteikt, ka iedzīvotāji deklarācijas var iesniegt VID paši - gan sūtot pa pastu vai arī elektroniski, ja tiks ieviests e-paraksts, gan arī personīgi nogādājot VID teritoriālajā iestādē.

Kā norādīja Tauriņš, KNAB piedāvātajā variantā pasta izdevumi vien valstij sasniegtu piecus miljonus latu, jo deklarācijas būtu jāsūta ierakstītās vēstulēs. Pēc darba grupas rīcībā esošajām ziņām, 54 700 iedzīvotājiem nav deklarētas dzīvesvietas, vēl ap 40 000 iedzīvotāji atrodas ārvalstīs, tāpēc Tauriņš uzskata, ka deklarāciju sūtīšana pa pastu varētu radīt haosu, jo ne vienmēr tās sasniegs adresātu.

Turklāt, pēc Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sniegtajām ziņām, integrētu valsts informācijas sistēmu varētu ieviest ne ātrāk kā 2008.gada martā. Tāpēc VID līdz tam laikam nebūšot iespējas sagatavoties un apstrādāt nepieciešamos datus, lai ierakstītajā vēstulē nosūtītu iedzīvotājiem aizpildītās deklarācijas ar valsts reģistros pieejamajām ziņām.

Pēc darba grupas ieskatiem, nebūtu arī lietderīgi noslogot VID ar "tukšu" deklarāciju apstrādi, jo tas vēlamo rezultātu nedošot. Īstenojot KNAB piedāvāto mehānismu, VID nāktos papildus darbā pieņemt ap 440 darbinieku un kopumā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas uzsākšana izmaksātu 16 miljonus latu pirmajā gadā, bet pēc tam 13 miljonus latu nākamajos gados.

Darba grupas piedāvātais risinājums valstij izmaksātu septiņus miljonus latu pirmajā gadā un pēc tam trīs miljonus latu katru nākamo gadu.

Tāpat darba grupa uzskata, ka nebūtu jānosaka pienākums deklarāciju iesniegt katru gadu, ja nav notikušas izmaiņas mantiskajā stāvoklī. Iedzīvotāji par saviem ienākumiem un īpašumiem ziņotu tikai tad, ja tie atbilstu noteiktajiem kritērijiem.

VID deklarāciju apstrādei un iedzīvotāju mantiskā stāvokļa kontrolei no 2008.gada būšot gatavs. Nepieciešami tikai ieguldījumi informācijas sistēmās, kā arī papildus aptuveni 200 darbinieki.

Ienākumu deklarēšanas pamatprincipus piedāvāts noteikt Fizisko personu gada ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā. Tajā ierosināts paredzēt iedzīvotāju ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, deklarāciju iesniedzēju loku, deklarācijā iekļaujamās ziņas, to sniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju tiesības un pienākumus.

Papildus tiek gatavoti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", lai noteiktu, ka amatpersonas turpmāk ienākumus un mantisko stāvokli deklarēs saskaņā ar jauno likumu. Vienlaikus amatpersonām noteiks papildus sniedzamās ziņas, turklāt amatpersonām atšķirībā no pārējiem iedzīvotājiem deklarācijas būs jāsniedz katru gadu.

Darba grupa atbilstoši tās piedāvātajiem risinājumiem piedāvā precizēt iepriekš valdībā apstiprināto koncepciju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu.