Grozījumi paredz –"lai samazinātu kravas transportlīdzekļu rindu veidošanos pirms Latvijas robežkontroles punktiem Terehovā un Grebņevā, kravas transportlīdzekļi, tai skaitā tie, kuriem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atļauts šķērsot robežkontroles punktus ārpus kārtas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā novietojami pierobežas joslā speciāli izveidotos maksas stāvlaukumos, kuros valsts nodrošina iebraukšanai atbilstošu secīgu izbraukšanu uz robežkontroles punktiem. "
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti noraidīja šo grozījumu virzību, jo vairāki opozīcijas deputāti pauduši bažas, ka likums nosaka obligātu iebraukšanu speciālos stāvlaukumos, kuri, visticamāk, piederēs privātpersonām.
Laikraksts "Diena" ceturtdien ziņo, ka šobrīd Satiksmes ministrija pārrunā ar firmu "Austrumu kravas termināli" par stāvvietu iznomāšanu. Ministrija aprīlī rīkojusi konkursu par stāvvietu izveidi, taču tas izgāzies, tāpēc šobrīd notiek sarunas ar "Austrumu kravas termināli", kas stāvvietu būvniecību pierobežā sāka jau pirms vairākiem gadiem.
"Austrumu kravu terminālis" īpašnieki ir cieši saistīti ar "Parex banku", norāda laikraksts. Puse firmas pieder Jānim Kaverskim, kas ir līdzīpašnieks "Parex brokeru sistēma". 25% pieder bijušajam "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, bet atlikušie 25% kādam ofšoram un vietējam uzņēmumam. Ja Saeima akceptēs obligāto iebraukšanu stāvlaukumos, valdība pēc tam lems par to, cik daudz un kam šoferi maksās. Paredzēts, ka šoferi maksā valstij, kas pēc tam norēķinās ar stāvlaukuma īpašnieku. Satiksmes ministrija lēš, ka cena par mašīnu būs desmit latu. Ja vidēji gadā robežu šķērso 150 tūkstoši mašīnu, valsts gadā iekasētu 1,5 miljonus latu. Miljons aizietu par nomu, atlikusī nauda paliek valstij, kas rūpēsies par stāvlaukuma uzturēšanu un darba organizēšanu tajā, norāda laikraksts "Diena".
Koalīcijas deputāti, kas sagatavojuši likuma grozījumus, iepriekš uzsvēra, ka tie izstrādāti, lai sakārtotu kravas transportlīdzekļu loģistiku pierobežas zonā un uzlabotu satiksmes organizāciju, paaugstinātu satiksmes drošību un radītu labākus darba un sadzīves apstākļus autovadītājiem.
Novirzot kravas transportlīdzekļu rindu speciāli izveidotajos stāvlaukumos pirms Terehovas- Grebņevas robežkontroles punktiem, tiks uzlabota satiksmes drošība, jo pašlaik kravas transportlīdzekļu rindu dēļ, transportlīdzekļu kustība notiek vienā joslā, uzskata projekta autori. Kravas transportlīdzekļu rindas apgrūtina pierobežas pagastu iedzīvotāju dzīvi, pierobežas ceļus padarot satiksmei neizbraucamus un bīstamus.
Pašlaik pierobežā rindas vidēji gaida 800 – 1000 automašīnu, un tiek prognozēts, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, rindas vēl palielināsies.