Vispamatīgāk līdzekļi "apcirpti" Tukuma rajona slimnīcas rekonstrukcijai, kam VRAA piešķirto 777 271 latu Saeima samazinājusi līdz 60 000 latu. Arī Valkas pilsētas (TP) kultūras nama renovācijai VRAA piešķirto 702 163 latu vietā Saeima atbalstījusi tikai 200 000 latu piešķiršanu. Salacgrīvas (TP) bibliotēkas energoefektivitātes paaugstināšanai - tikai 10 000 latu VRAA piešķirto 365 263 latu vietā, bet Vaiņodes internātpamatskolai saskaņā ar Saeimas izdarītajiem labojumiem, nāksies paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot sadzīves apstākļus tikai par 50 000 latu, nevis 693 900 latiem, ko šim projektam piešķīra VRAA. Visbeidzot, jaunas pirmsskolas iestādes būvei Cēsīs (TP) VRAA prasītā 1,1 miljona latu vietā Saeima piešķīra 600 000, bet Balvu rajona (LZS) Tilžas internātpamatskolas internāta renovācijai tikai 100 000, 451 006 latu vietā.
Savukārt pavisam no atbalstāmo projektu saraksta Saeima izsvītroja Cesvaines jaunās skolas būvniecības otro kārtu (1,5 miljoni latu), Skrundas 1. vidusskolas renovācija (1,3 miljoni latu), Alūksnes pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai (720 806 lati) Kuldīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes piebūves celtniecība (432 816 lati) un citiem projektiem.
Kopumā Saeimas deputāti papildinājuši atbalstāmo projektu sarakstu ar 118 jauniem projektiem, vairums no kuriem tika apstiprināti un iekļauti valsts budžetā 2008. gadam. Lielākie no tiem ir Talsu (TP) Valsts ģimnāzijas sporta zāles celtniecība (1,4 miljoni latu), Ventspils (Latvijai un Ventspilij) jaunās bibliotēkas būvniecība (847 500 latu), Valmieras (TP) pamatskolas būvniecības projekts (750 000 latu), Alūksnes pilsētas (JL) sporta kompleksa būvniecība (500 000 latu), Bauskas (TB/LNNK) daudzfunkcionālā izglītības centra rekonstrukcija (337 978 lati) un citi.
Kritērijus, pēc kuriem VRAA atlasīja pašvaldību iesniegtos investīciju sarakstus, 2006. gada izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). VRAA izvēlēto projektu atbilstību nozaru ministru politiku prioritātēm vērtēja īpaši šim nolūkam izveidota komisija, kurā bija pārstāvēta ne tikai RAPLM, bet arī, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Kultūras, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijas un aģentūras. Novērotāju statusā komisijas darbā piedalījās plānošanas reģionu pārstāvji.
Tolaik Tautas partijas (TP) biedra Aigara Štokenberga vadītās RAPLM izstrādātos projektu atlases kritērijus apstiprināja valdība, taču TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka tie ir pārāk vispārīgi. Kritērijiem vajadzētu stingrāk atbilst pie Nacionālajā attīstības plānā (NAP) definētajām prioritātēm, uz ko Kučinskis rosinājis, būdams RAPLM vadītājs.
Kučinskis nenoliedza, ka pašlaik investīciju sadale ir lielā mērā politizēts process, taču viņš portālam "Delfi" norādīja, ka šis ir bijis pirmais mēģinājums 15 gadu laikā šo tendenci mazināt, ieviešot objektīvus projektu atlases kritērijus.
Kučinskis atzinis, ka atbalstījis līdzekļu piešķiršanu Valmieras pamatskolas būvei, kas ir šīs pilsētas visprioritārākais projekts, tomēr norādīja, ka šogad atlases komisija ne vienmēr objektīvi novērtējusi katra projekta svarīgumu. Tāpēc, iespējams, būtu jāievieš prakse, ka atlasot projektus komisijas pārstāvji dotos uz reģioniem, lai objektīvāk novērtētu katra projekta steidzamību, lai izvairītos no gadījumiem, kad, piemēram, līdzekļi netiek piešķirti Krāslavas katlumājas pabeigšanai, no kā ir atkarīga pilsētas siltumapgāde [šim projektam līdzekļi piešķirti pēc Saeimas, nevis VRAA ierosinājuma].
Esot spēkā pašreizējajai kārtībai, visvairāk cieš tās pašvaldības, kurām nav savu pārstāvju parlamentā, kas būtu apmeklējuši doto pašvaldību un, zinot tās problēmas un aktualitātes, atbalstītu tām vissvarīgākos projektus, teica Kučinskis. Šogad deputāti diezgan bieži izvēlējušies projektus nevis pēc to svarīguma, bet pēc "politiskiem" kritērijiem. Tāpēc vajadzētu izdarīt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu Saeimas deputātu iespējas ietekmēt atbalstāmo projektu izvēli. Lielos investīciju projektus būtu jāizvēlas saskaņā ar NAP vadlīnijām, tomēr zināmu līdzekļu daļu jāatvēl arī "politizētai" sadalei, kur deputāti varētu atbalstīt "savas" pašvaldības, uzskata Kučinskis, atzīstot, ka vislielākā problēma šajā jautājumā vienmēr būs tā, ka projektu ir vairāk, nekā līdzekļu, ko iespējams tiem atvēlēt.
LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš norādīja, ka lēmumu par atbalstāmo investīciju projektu saraksta apstiprināšanu pieņem Budžeta komisija, bet frakcijas tikai iesniedz savus priekšlikumus. Viņš pastāstīja, ka LPP/LC prioritāte sastādot atbalstāmo projektu priekšlikumu sarakstu bija nepabeigtie projekti. "Nevar sākt jaunus projektus, kamēr nav pabeigtie jau uzsāktie," portālam Delfi pauda Bērziņš.
TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons uzsvēra, ka galīgo atbalstāmo projektu saraksta variantu izstrādājusi Saeimas Budžeta komisija, veidojot zināmu kompromisu starp vērtēšanas komisijas un Saeimas deputātu ierosinājumiem. Attiecībā uz TB/LNNK kritērijiem, izvēloties projektus, ko atbalstīt, viņš pauda, ka noteikta saraksta nav, bet partija izskatījusi pašvaldību iesniegtos projektus pēc zināmiem "lietderīguma kritērijiem," atbalstot tos, pēc kuru īstenošanas ir lielāka nepieciešamība.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atturējās no komentāriem, norādot, ka šis jautājums būtu adresējams Saeimas Budžeta komisijai.
Savukārt Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns portālam "Delfi" pastāstīja, ka Budžeta komisija nepiedalījās atbalstāmo investīciju projektu izvērtēšanā, bet apstiprināja Saeimas vairākuma atbalstīto pašvaldību investīciju projektu sarakstu, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem par atsevišķām investīcijām deputātu starpā, kas varētu apdraudēt budžeta pieņemšanu, portālam "Delfi" paskaidroja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns. Ja nebūtu izdevies vienoties par vienotu Saeimas frakciju pārstāvju sastādītu sarakstu, atsevišķi deputāti iesniegtu savus individuālos priekšlikumus, tā padarot situāciju haotisku un palielinot risku, ka budžets vispār netiktu pieņemts, norādīja Leiškalns.
Vairākas pašvaldības, kuru projekti bija iekļauti VRAA sarakstā, bet tika "atsijāti" budžeta otrā lasījumā laikā Saeimā, paudušas savu neapmierinātību ar šādu, viņuprāt, netaisnīgu Saeimas iejaukšanos. Pēc pašvaldību domām, deputāti to darījuši, lai sadalītu līdzekļus "savējiem" projektiem pēc partiju piederības.
Reaģējot uz vēstulēm, kas par šo tēmu saņemtas no vairākām pašvaldībām, valsts prezidents Valdis Zatlers lūdzis ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un vēl vairākas augstas amatpersonas sniegt paskaidrojumus par šo situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!