Rekordiste neapzināto zemes īpašumu ziņā ir Ekonomikas ministrija, tā savā gada pārskatā ir uzradījusi nekustamos īpašumus 35,4 miljonu latu vērtībā. Savukārt atbilstoši Valsts zemes dienesta informācijai, ministrija un tās padotības iestādes ir īpašnieces 411,3 miljonus latu vērtiem īpašumiem.
Pretrunas esot vērojamas arī Satiksmes ministrijā (SM). Tās gada pārskatā nav uzrādīti 3 365 Zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7,3 miljonu lati un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu.
Problēmas ir arī citām ministrijām. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) revidenti vispār nav guvuši pārliecību, vai ministrijas finanšu pārskatā ir uzskaitīti visi ministrijai piederošie īpašumi. Kā necaurspīdīga esot vērtējama arī Labklājības ministrijas grāmatvedība.
Kā otro būtisku problēmu valsts iestādēs Sudraba akcentēja algu izmaksas politiku. Tā dažādās institūcijās ir netaisnīga, jo vienāda līmeņa un vienāda apjoma darba veicēji saņem atšķirīgu atalgojumu. Valsts kontroliere skaidroja, ka ministrijās dažādu algu saņem valsts sekretāri, viņu vietnieki un departamentu vadītāji. Problēmas pamatā ir fakts, ka daudzās iestādēs ir daudzas vakances un strikti noteikts algu fonds, kas tiek izmaksāts prēmijās un piemaksās esošajiem darbiniekiem.
Rekordists ir kāds SM ierēdnis, kurš 2007.gadā saņēmis 14 prēmijas, savukārt IZM prēmijas esot veidojušas 30% no algu fonda izmaksām. Sudraba kārtējo reizi norādīja, ka būtu jālikvidē vadības līgumi. Viņa arī klāstīja, ka šos jautājumus pārrunājusi arī ar premjeru Ivaru Godmani, norādot, ka šo finanšu jautājumu sakārtošana ļautu valstij gūt līdzekļus laikā, kad tai ļoti nepieciešama nauda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!