Ja LPS dome šo piedāvājumu noraidītu, tad būtu apdraudēta Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna pieņemšana.
Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) norādīja, ka faktiski tas nozīmē, ka Rīgas domei nāksies vai nu atlaist darbiniekus, vai arī visiem solidāri samazināt algas, taču tad būtu jāmaina darba likumdošana.
LPS vadītājs Andris Jaunsleinis otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka tikšanās laikā pašvaldībām izdevies panākt vienošanos, ka par 1% tiks palielināts pašvaldībām piešķiramā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms - pašreizējo 82% vietā tas būs 83%, un valsts attiecīgi saņems 17%. Ja valdība nepiekristu palielināt pašvaldību daļu, tad pašvaldību ienākumi no IIN samazinātos par 16%.
Jautāts, vai pašvaldībām izdosies izdzīvot, Jaunsleinis norādīja - "tāpat kā valstij, arī mums būs grūti".
Tāpat LPS otrdien pēc premjera priekšlikumu uzklausīšanas, nolēma parakstīt protokolu par nākamā gada budžeta grozījumiem, taču pēc tam būs jāskata vairāki jautājumi - pirmais un galvenais jautājums būs par pašvaldību funkciju apjomu, iespējams, pašvaldības varētu atteikties no dažām funkcijām.
Jaunsleinis nenosauca, no kādām funkcijām pašvaldības varētu atteikties, jo katrā pašvaldībā situācija var būt savādāka, bet pamatfunkcijas - sociālā joma, administrācijas funkcijas un izglītības jomā - tiks saglabātas.
Tāpat LPS ir izdevies panākt, ka pašvaldības nākamgad varēs īstenot investīciju projektus, kas premjera piedāvātajā variantā sākotnēji bija liegts.
Pašvaldības arī neviennozīmīgi vērtē prasību samazināt pašvaldību izdevumus algu fondam. Jaunsleinis norādīja, ka vidējā alga pašvaldībās un valsts pārvaldē atšķiras par 200 latiem, tāpēc "ir nekorekti likt vienādu algu samazinājumu šajā situācijā".
Viņš norādīja, ka kopumā pašvaldību budžetu samazināsies, līdz ar to varētu tikt izpildīta SVF prasības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!