'Delfi' pēta: Krīzes cēloņi, sekas un risinājumi - II

Pirmajā rakstā "Delfi" apskatīja pirmskrīzes un krīzes laika korelācijas valsts budžetā. Tagad pievērsīsimies privātajam sektoram, jo no tā, cik nepārdomāti pedāli spieda grīdā bankas, bizness un mājsaimniecības diemžēl ir atkarīgs, cik lielas bedres priekšā atrodas arī valsts kase brīdī, kad cietās piezemēšanās dēļ nodokļu nauda aptrūkstas.

Kā banku kredītpolitika un Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītsaistībām ietekmēja patēriņu laikos, kad "celtnieki līzingā pirka BMW X5, ar ko vest cementa maisus uz stroiku", un ko darīt tagad?

'Gāzi grīdā' - tērējam!

Pēdējo trīs gadu laikā ārkārtīgi strauji auguši kreditēšanas tempi, bankas, cīnoties par tirgus daļu, aizvien vairāk nāca pretim klientiem ar aizvien izdevīgākiem nosacījumiem.

Attiecīgi auga arī patēriņš - mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmās cenās laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam pieauga par 42%. Taču IKP un pirktspējas līmenis netika tam līdzi - šajā laikā IKP uz vienu iedzīvotāju 2000.gada vidējās cenās pieauga tikai par 25%.

Tiesa, IKP pēc pirktspējas līmeņa uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā bija 50% no ES vidējā līmeņa, bet 2007. gadā - 58%, un aizvien bija viens no zemākajiem ES (mazāks pirktspējas līmenis bija tikai Bulgārijā, Polijā un Rumānijā).

Bet vēl straujāk auguši kreditēšanas tempi - rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegti kredīti 2005. gada nogalē bija 6139,7 miljoni latu, no tiem hipotekārie kredīti - 2806,7 miljoni latu.

2008. gadā nogalē kredītu apjoms sasniedzis 14643 miljonus latu, no tiem hipotekārie kredīti - 8309,7 miljoni latu. Trīs gadu laikā hipotekāro kredītu apjomi pieauguši par 196%, kamēr kopēji kreditēšanas apjomi - par 138%. Ja 2005. gada nogalē hipotekārie kredīti sasniedza 45% no kopējiem kredīta apjomiem, tad pērnā gada nogalē to īpatsvars bijis jau 56%.

Komerckredīti 2005. gada beigās bija 1618,5 miljoni latu, pērnā gada nogalē - 2785,6 miljoni latu, industriālie kredīti pirms trīs gadiem bija 1003,2 miljoni latu, pērn decembrī - 1811,2, kredīti patēriņu preču piegādei 2005. gada beigās bija 265,5 miljoni latu, bet pērnā gada nogalē - 676 miljoni latu jeb par 154% vairāk.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidēji svērtā procentu likme (atlikumiem) mājokļu iegādes uz termiņu ilgāku par pieciem gadiem 2005. gada beigās bija 5,22%, bet pērnā gada beigās - jau 9,25%. Savukārt patēriņu kredītu vidēji svērtā procentu likme (atlikumiem) uz termiņu ilgāku par pieciem gadiem 2005. gada decembrī sasniedza 4,7%, bet pērn decembrī - 10,87%.

Tātad skaidri redzams, ka stipri jūtamāks bija īpatsvars un pieauguma dinamika tiem kredītiem, kuri veicina patēriņu, nevis tiem kredītiem, kas attīsta ražošanu un balsta ekonomiku.

Par kreditēšanas buma bīstamību jau pirms trīs gadiem brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, Latvijas Banka mēģināja mainīt situāciju, paaugstinot refinansēšanas likmi (LB noteiktā gada likme īstermiņa kredītam, kuru tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai). 2004. gada martā tā tika paaugstināta no 3 līdz 3,5%, tā paša gada novembrī - līdz 4%, 2006. gada jūlijā - līdz 4,5%, bet novembrī - līdz 5%. 2007. gada martā refinansēšanas likme tika pacelta vēl līdz 5,5%, un aprīlī - līdz 6%.

Latvijas Bankas (LB) padome 2005. gadā aicināja valdību ieviest papildus nodevas kredītu ņēmējiem, jo tobrīd novērojamais kreditēšanas bums bija viens no galvenajiem augstā inflācijas līmeņa iemesliem. Ideju neatbalstīja bankas, un tālāk par paziņojumiem medijos tā netika, un 2008.gadā pēc vairāku ekspertu atzinuma, ir notikusi "smaga piezemēšanās".

Mainoties ekonomiskajai situācijai, jau pērnā gada vidū mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu sāka kristies un 2008.gadā , salīdzinot ar 2007.gadu, salīdzināmās cenās apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Optimisms neattaisnojas

Eksperti vienbalsīgi norāda, ka viena no problēmas saknēm ir tieši pārāk liels optimisms, un vispārējā nespēja vai nevēlēšanās saredzēt tuvojošās briesmas.

Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas studiju centra pētnieks, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji līdz šim ir saņēmuši neadekvāti lielas algas, un "cenu līmenis un algu līmenis bija pārāk augsts, lai ekonomika kļūtu konkurētspējīga".

Banku Augstskolas rektore Tatjana Volkova bilst, ka tās mājsaimniecības, kuras šobrīd atrodas uz maksātnespējas sliekšņa, nebija izvērtējušas, vai tajās dzīvojošo darba kvalifikācija un ienākumi ir pietiekami, lai varētu uzņemties kredītsaistības pat tad, ja iestājas krīze un ir nepieciešamība mainīt, piemēram, darbu. "To var sasaistīt ar iedzīvotāju finanšu zināšanu līmeni," skaidro Volkova, piebilstot, ka situāciju sarežģī fakts, ka daudziem nav uzkrājumu.

Tādējādi, iestājoties krīzei, kredītu paņēmušās mājsaimniecības ir kļuvušas jutīgākas. Tiesa, Volkova atzīst, ka liels slogs mājsaimniecību budžetam ir arī pasaules finanšu krīzes sekas un nemitīgi pieaugošas sabiedriski regulējamo pakalpojumu tarifi.

Dombrovskis atzīmē, ka atsevišķās nozarēs strādājošie, piemēram, automašīnu tirgotāji, bija pieņēmuši, ka pieprasījums pēc viņu produkcijas tikai turpinās augt. Tomēr notika pretējais - pieprasījuma mazinājās.

Volkova piebilst, ka jutīgāko uzņēmumu vidū ir tie, kuru darbība bija balstīta uz ārpakalpojumiem. Tomēr "līdzīgi kā ģimenē, arī uzņēmējiem ir jāparedz " iespējamās pārmaiņas.

Investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis norāda, ka ir viegli izveidot patēriņa struktūru, kas balstīta uz augstākiem tēriņiem, pārceļoties uz labākām telpām, nodibinot jaunus posteņus un iegādājoties jaunas automašīnas, kā tas noticis līdz šim un ir daudz grūtāk sākt strādāt, ja tēriņiem jākļūst mazākiem. "Ir viegli sākt dzīvot labāk, ir grūti sākt dzīvot sliktāk," viņš uzsver.

Latvijā strādājošās bankas par notikušo runā nelabprāt. Turpat nedēļas laikā "Swedbank" pārstāvji nav raduši iespēju atbildēt uz portāla "Delfi" jautājumiem par kreditēšanas bumu.

Savukārt "SEB bankas" kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs portālam "Delfi" skaidroja, ka "SEB banka" savu kredītpolitiku būtiski nav mainījusi kopš 2006. gada, kad "tā kļuva piesardzīgāka kreditēšanā, norādot uz ekonomikas pārkaršanas draudiem". Gan pirms vairākiem gadiem - "kredītbuma" ziedu laikos - gan tagad - noteikumi nav īpaši mainījušies. Izņēmums esot kredīti, kas sniegti nekustamo īpašumu attīstītājiem - tur noteikumi kļuvuši stingrāki - taču attiecībā uz citiem kredītiem, tostarp hipotekārajiem kredītiem privātpersonām, nosacījumi nav mainījušies.

Vaicāts, kam pašreiz būtu jāuzņemas atbildība par to, ka daudzas mājsaimniecības ar grūtībām spēj vai pat nespēj nomaksāt savus hipotekāros kredītus, Danēvičs norāda gan uz pašu iedzīvotāju, gan kredītiestāžu un valsts atbildību. "Latvietis, kurš pelnīja četrus latus, tērēja piecus latus," viņš raksturoja iedzīvotāju attieksmi pret kredītiem. "Man liekas, ka visi tirgus spēlētāji pārvērtēja Latvijas ekonomikas spējas un potenciālo izaugsmi," viņš atzina. Pēc viņa vārdiem, "mēs visi bijām pārāk optimistiski" un tāpēc vairums nepamanīja tuvojošās ekonomikas lejupslīdes draudus.

Tomēr optimismam, pēc Danēviča vārdiem, pamata nebija. Pieņēmumam, ka straujajam izaugsmes periodam, algu pieaugumam, kas ar laiku sasniegs vidējo algu līmeni Eiropas Savienībā, trūka pamatojuma, jo nedz Latvijā iegūstamā izglītība, nedz attīstība neradīja valstij drošu perspektīvu. Vaicāts, kā Latvijā kredītu tirgus attīstīsies turpmāk Danēvičs norāda, ka to ir grūti prognozēt.

"Nordea bankas" kredītu attīstības daļas vadītājs Raivis Gūtmanis savukārt portālam "Delfi" klāstīja, ka "Nordea bankas" kredītpolitika "vienmēr ir bijusi konservatīva, un tāda tā būs arī turpmāk. "Nordea" ir konkurējusi ar citām bankām ar zemām procentu likmēm, bet "ne ar risku jeb kredīta piešķiršanas kritēriju pazemināšanu". Tai pat laikā viņš atzīst, ka, "iespējams, daļa klientu iepriekš ir bijuši neizpratnē ar striktajiem nosacījumiem, bet banka bijusi strikta attiecībā uz kreditēšanas nosacījumiem, un, izsniedzot kredītu, ticis piemērots drošības "buferis", kas klientu pasargā no neparedzētiem pavērsieniem, piemēram, starpbanku procentu likmes kāpuma, vai ikmēneša ienākumu samazinājuma". Gūtmanis norādīja, ka "Nordea banka" ir bijusi agresīva cenas ziņā, piedāvājot izdevīgākos cenas nosacījumus, tomēr strikta "uz riska izvērtēšanu", savukārt

Gūtmanis arī atzīst, ka ir bijuši vairāki signāli, "kas liecināja par ekonomikas pārkāršanu un "Nordea" un citas bankas to ņēma vērā". "Jāatzīst, ka daudzi risinājumi un palīgrīki ir nākuši novēloti, piemēram, Latvijas bankas kredītu reģistrs. Iespējams, ja kredītu reģistrs tiktu ieviests agrāk, šobrīd būtu zemāks to cilvēku skaits, kas nespēj pildīt savas kredītsaistības," klāstīja Gūtmanis, norādot, ka tieši pārvērtētās finanšu iespējas un pārlieku lielais optimisms pagātnē šobrīd ir biežākais grūtību cēlonis. Šobrīd banka izsniedz kredītus piesardzīgāk, galvenokārt eksistējošiem klientiem, šobrīd banka neizsniedz jaunus kredītus nekustamo īpašumu projektu attīstībai.

Iepriekšējos gadus bankas aktīvi cīnījušās par kredītņēmēju simpātijām, cenšoties pārspēt viena otru pievilcīgajos solījumos. 2004. gadā Aizkraukles banka reklāmas kampaņās solīja izsniegt kredītus līdz pat 100% no īpašuma vērtības un pat vairāk, reklāmās skanēja mājieni par iespēju noformēt kredītus divu dienu laikā un pat sestdienās. Arī Hipotēku un zemes banka 2006.gadā solīja kredītus līdz 100% no īpašuma vērtības, bet 2004. gadā aicināja "laist uz 1,4%", solot iespējamu zemāku procentu likmi, tāpat SEB banka tajā gadā reklamēja "garantētos 1,5%", bet "Nordea" solīja izkonkurēt citu banku piedāvājumus hipotekārajiem kredītiem, savukārt "Hansa Banka" iepriekšējos gados reklamēja patēriņa kredītu iespējas.