Ieņēmumi no naudas sodiem, ko policija uzliek par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas fiksēti ar radariem, tiek sadalīti starp valsti un radaru uzstādītāju "Vitronic Baltica un partneri". Valsts budžetā nonāk 65%, bet uzņēmums saņem 35% no iekasētā. Līdz ar to, uzņēmums četros mēnešos varētu būt ieguvis 152 115 latus.
Ņemot vērā, ka četros mēnešos iekasēti 6% no gada plānotajiem ieņēmumiem, FM saskata risku gada plāna izpildē.
Vienlaikus ministrija gan norāda, ka ieņēmumu apjoms turpmākajos mēnešos varētu pieaugt, daļai autobraucēju soda naudu nomaksājot, izejot transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati. Tāpat iekasēto līdzekļu apjomu varētu ietekmēt fotoradaru uzstādīšanas un darbības intensitāte, jo tiek uzstādīti aizvien jauni fotoradari.
Jau ziņots, ka līgums starp valsti un konkursa uzvarētāju – "Vitronic Baltica" - paredzējis, ka uzņēmumam jāpiegādā un jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība jau šī gada sākumā. Šos plānus izjauca Latviajs Krājbankas krahs, jo uzņēmums tur zaudējis ievērojamus līdzekļus, tāpče radaru uzstādīšana aizkavējās.
Policija pieprasījusi uzņēmumam "Vitronic Baltica", kas ir valsts privātais partneris fotoradaru ieviešanas projektā, līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visus līgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Uzņēmums gan atzinis, ka tas var neizdoties.
Pagājušajā nedēļā pirmie 23 stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem uzsākuši savu darbu – ātruma pārkāpēju ķeršanu.
Tāpat Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir nosūtījis privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Brīdinājums paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.
Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa".