Jautājumā par gāzes maģistrāles būvi ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un premjerministru Andrusu Ansipu bija jātiekas gāzesvada akcionāru padomes priekšsēdētājam, bijušajam Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam, taču Igaunija atteicās no šīs tikšanās.
Kā uzskata laikraksts, atteikšanās iemesls bija Šrēdera nostāja jautājumā par "Bronzas kareivja" pārvietošanu Tallinā. Bijušais Vācijas valdības vadītājs šo akciju nodēvēja par apvainojumu tiem krieviem, kuri gāja bojā cīņā pret fašismu. Laikraksts uzskata, ka atteikšanās no sarunām varētu būt Tallinas atbilde uz Krievijas dzelzceļa lēmumu pārtraukt naftas transportēšanu uz Igauniju.
Laikraksts "Vedomosti" stāsta par akciju, ko sarīkojuši "Vienotās Krievijas jaunās gvardes" aktīvisti Sanktpēterburgā. "Medvežata" ("Lācēni") tīra veikalus" - ar šādu virsrakstu publicēts materiāls par šo tematu.
Kopš 3.maija jaungvardieši apstaigā veikalus, mēģinot pierunāt īpašniekus atteikties no Igaunijā ražotiem produktiem. Pirmdien viņi rezumēja savas darbības rezultātus: 75 veikali Krievijas "ziemeļu galvaspilsētā" atteikušies realizēt 13 veidu produktus (šokolādi, liķieri, sieru, jogurtu, ķilavas tomātos u.c.).
"Ar aģitāciju pārdevēju vidū nodarbojas aptuveni 30 jaungvardiešu, kas sadalījušies grupās pa trim un ir tērpušies baltās jakās ar partijas simboliku," - šādi notiekošo apraksta "Vedomosti" un piebilst, ka tie galvenokārt ir studenti, kas nedodas uz nodarbībām.
Tomēr ne visi veikali ieklausās aģitatoros un izņem no apgrozības Igaunijas preces.
Citā materiālā, kas publicēts avīzē "Vedomosti" par šo tematu, Nacionālā enerģētikas drošības fonda ģenerāldirektors Konstantīns Simonovs raksta, ka atteikšanās no Igaunijas importa pārdošanas nav pārāk efektīva.
"Ja mēs tik tiešām vēlamies sākt ekonomisko karu, jāaptur preču plūsmas uz Igauniju," uzskata Simonovs. "Vispirms tā ir nafta un ķīmiskā produkcija."
Savukārt "Vremja novostej" uzskata, ka jebkādas sankcijas pret pēcpadomju valstīm ir bezjēdzīgas.
"Ekonomiskās sankcijas, kuras Krievija nosaka vai draud noteikt pret pēcpadomju valstīm, kuru politika nepatīk Krievijas varas iestādēm, nedod mums nekādu ne ekonomisku, ne politisku labumu," skaidro laikraksts.
"Aizliedza Gruzijas pilsoņiem iebraukt Krievijā, un Gruzijas pilsoņi sāka masveidīgi iegūt kaimiņos esošās Armēnijas pilsonību un ar to jau netraucēti un pilnīgi likumīgi iebrauc Krievijas teritorijā," min piemēru "Vremja novostej".
"Igaunija nav tik liela valsts, lai Eiropas Savienība, nekaitējot Eiropas stabilitātei, nepalīdzētu tai kompensēt Krievijas sankciju radītos iespējamos zaudējumus," piebilst laikraksts.
Laikraksts arī norāda, ka Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji nebūt necenšas emigrēt uz Krieviju. "Tas nozīmē, ka šīs Baltijas valsts krievvalodīgos iedzīvotājus dzīve Igaunijā acīmredzot apmierina ne mazāk kā Krievijā," konstatē laikraksts un aicina atteikties no ekonomiskām sankcijām pret Igauniju.
"Ja mēs ar sankciju palīdzību ceram padarīt krievvalodīgos igauņus par nabagiem un pilnīgiem politiskiem izstumtajiem savā valstī, diez vai viņiem patiks šāda Krievijas varas iestāžu "palīdzība"," uzsver "Vremja novostej".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!