Jebkādas teritoriālās pretenzijas Arktikā var tikt pieteiktas vienīgi stingrā saskaņā ar starptautiskajām Jūras tiesībām, ceturtdien norādīja Norvēģija, komentējot Krievijas plānus oficiāli nospraust savas robežas šajā naftas resursiem bagātajā reģionā.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien izteicās, ka viņa valstij "jāpabeidz formalitātes ārējo robežu iezīmēšanā kontinentālajā šelfā". "Tas ir mūsu tiešais pienākums pret nākamajām paaudzēm," viņš piebilda, norādot, ka Krievijai Arktika ir stratēģiski nozīmīgs reģions.


"Norvēģijai un Krievijai līdz šim bijusi ļoti līdzīga nostāja šajā jautājumā, kas balstīta uz Jūras tiesībām un pastāvošajiem principiem," žurnālistiem Oslo sacījis Norvēģijas ārlietu ministrs Jonass Gārs Stēre. Viņš paudis cerību, ka Medvedeva izteikumi balstīti tieši uz šiem principiem.


"Tas nav nekas pretdabisks. Viņš runā par nepieciešamību noskaidrot jautājumus, kas, iespējams, vēl karājas gaisā, un arī citas [reģiona] valstis meklē [atbildi uz šiem jautājumiem]," sacījis Stēre.


Maskava sacenšas ar Kanādu, Dāniju, Norvēģiju un ASV par tiesībām kontrolēt milzīgās naftas, gāzes un dārgmetālu iegulas, kas kļūs pieejamākas, ja globālā sasilšana samazinās Arktikas ledus "cepuri".


Krievija, kas pagājušajā gadā okeāna dzīlēs zem Ziemeļpola novietoja savu karogu, likusi noprast, ka pretendē uz lielāko Arktikas sektoru.


Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencija nosaka, ka jebkurai jūras valstij ir tiesības pretendēt uz teritoriju 200 jūras jūdžu attālumā no krasta un izmantot tur esošos dabas resursus. Šo joslu var paplašināt līdz 350 jūras jūdzēm, ja ir iespējams zinātniski pierādīt, ka zemūdens kontinentālais šelfs ir dabisks attiecīgās valsts sauszemes teritorijas turpinājums.


Maskava 2001. gadā iesniedza Apvienoto Nāciju Organizācija prasību atzīt Ziemeļu Ledus okeānā esošo zemūdens Lomonosova kalnu grēdu par Sibīrijas kontinentālā šelfa turpinājumu, tomēr arī Kanāda un Dānija uzskata šo grēdu par savu kontinentālo šelfu turpinājumu.


Pēc Stēres teiktā, Krievija savas pretenzijas detalizēti dokumentējusi. "Būtu ļoti nesaprātīgi balstīties uz citiem līdzekļiem, nekā paredzēts Jūras tiesībās. Es ceru, ka Krievija to ievēros, un man nav iemesla domāt citādi," piebildis Norvēģijas ārlietu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit