No amata atkāpjas plaģiātismā apsūdzētais Rumānijas izglītības ministrs  (1)

"Manga kungs man teica, ka vēlas apturēt savu darbību pret viņu pausto apsūdzību dēļ," Ponta teica žurnālistiem Bukarestē, piebilstot, ka "ministrs tagad, kad ir atbrīvojies no amata uzliktā spiediena, var aizstāvēt savu vārdu".

53 gadus veco Oradjas Universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesoru Mangu pagājušajā nedēļā zinātnieki no Japānas, Izraēlas un Taivānas apsūdzēja par viņu akadēmisko darbu par informācijas tehnoloģijām pārkopēšanu savos rakstos, pat neizlabojot oriģinālos pieļautās kļūdas.

Tikai četras dienas pēc kreisi centriskās Rumānijas valdības apstiprināšanas premjerministrs Viktors Ponta piektdien bija spiests lūgt Rumānijas Akadēmijai, kas ir valsts augstākā zinātniskā institūcija, "izveidot speciālistu grupu, kura pēc iespējas ātrāk izanalizētu apsūdzības", kas tiek izteiktas Mangam. Atsevišķu izmeklēšanu sākusi arī Nacionālā ētikas padome.

"Ja šīs apsūdzības izrādīsies patiesas, ministrs atkāpsies," ceturtdienas vakarā apstiprināja Ponta, kam bija jāatsakās no savas pirmās izglītības ministra amata kandidātes, jo arī viņa tika apsūdzēta plaģiātismā.

Mangs noliedza apsūdzības, sakot, ka tās ir politiski motivētas.

Rumānijas plašsaziņas līdzekļos citēti ārvalstu zinātnieki, kuri apgalvo, ka Mangs ir bez atsaucēm izmantojis viņu darbus.

"Saņēmu daudzas elektroniskā pasta vēstules, kurās mana uzmanība tika vērsta uz Joana Manga kungu," sacījis Izraēlas Haifas Tehniskās universitātes Datorzinātņu nodaļas dekāns Eli Bihams. Viņš norādīja, ka vēstulēs minēts, ka Mangs viņa un citu zinātnieku darbos izteikto ir uzdevis par savu. "Patiešām šajā gadījumā ir plaģiāts," atzina Bihams.

Arī Taivānas Dunhai Universitātes pārstāvis pastāstīja, ka Manga parakstītajā darbā "lielākā daļa satura ir nokopēta no mūsu pētījuma".

Līdzīgus apgalvojumus izteica arī Japānas informācijas tehnoloģiju speciālists Takesi Simohama.

Sarūgtinājumu par šādu notikumu gaitu izteica arī bijušais Rumānijas izglītības ministrs Daniels Funerju, kurš bija šajā amatā no 2009.gada līdz šā gada februārim un kuru starptautiskie eksperti uzteica par veiksmīgu reformu īstenošanu cīņai pret plaģiātismu un krāpšanos eksāmenos.

Aprīļa sākumā saistībā ar plaģiātisma skandālu no amata atkāpās Ungārijas prezidents Pāls Šmits pēc tam, kad viņam atņēma 1992.gadā piešķirto doktora grādu.

Pērn skaļākajā plaģiātisma skandālā no amata atkāpās Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, kas atzina, ka 2006.gadā pieļāvis nopietnas kļūdas savā doktora disertācijā Baireitas universitātē.