Nākotne ir digitalizācijā – studijas datorzinātnē ieliek labus pamatus karjerai IT

To saka Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes absolvents Maksims Jegorovs, kurš IT nozarē darbojas kopš 1997. gada, bet kopš 2007. gada vada "Accenture" – starptautisku vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmumu, kurā strādā ap 2000 darbinieku un kas ir starp nozares līderiem ne tikai Baltijā, bet arī pasaulē.

Jegorovs ir būtiska personība IT izglītības attīstībai Latvijā. Viņš licis pamatus nozīmīgajam "Start (IT)" projektam (bezmaksas programmēšanas apguves programma vispārizglītojošās skolās). 2018. gada rudenī Jegorovam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā tika piešķirta Atzinības krusta III šķira. Jegorovs ir arī Fonda "Dots" valdes priekšsēdētājs. Fonds "Dots" ir nevalstiska organizācija, kas palīdz rasties risinājumiem un idejām atvērtas sabiedrības attīstībai Latvijā.

Viņš atminas, kā izvēlējies studijas: "Mana profesijas izvēle bija apzināts solis, kur savu ietekmi deva iespēja gadu dzīvot un mācīties "štatos". Dzīvoju rūpnīcas direktora ģimenē un redzēju, kā viņš ar datora palīdzību vada rūpnīcu, kas ražo sarežģītu lauksaimniecības tehniku. Biznesā viņš deva priekšroku liberālām vadības metodēm. Domāju, ka rūpnīcas direktors ietekmēja mani kā personību. Atgriezos Latvijā un nolēmu pievērsties IT un vadībai." 2001. gadā LU Jegorovs ieguva datorzinātņu maģistra grādu, šobrīd ir LU Goda biedrs un LU Datorikas fakultātes absolventu asociācijas LU DF Alumni prezidents.

"Mans mērķis vienmēr ir bijis veidot ekosistēmu, ne tikai skatīties un vērtēt no biznesa perspektīvas, bet arī no sociālās atbildības perspektīvas. Ko mēs varam izdarīt nelielā valstī kā Latvijā? Kā varam pilnveidot un attīstīt tuvākās nozares? Strādājot starptautiskā tirgū, esmu pārliecinājies, cik svarīga ir konkurētspēja. Latvija var pastāvēt, ja uzņēmumi eksportē, un uz tā pamata tiek veidots bizness. Latvijai ir lielas iespējas IT jomā, lai valsts zeltu un plauktu," ir pārliecināts Jegorovs. Viņš ir priecīgs par izvēlēto profesiju, iegūtajām zināšanām un pieredzi. "Ikdienā IT nozarē strādā gudri cilvēki, kuri motivē turpināt izaugsmi un neapstāties pie sasniegtā. IT nozarē jāmācās ir visu laiku," uzsver absolvents.

Kā informē LU Datorikas fakultātes dekāne profesore Zane Bičevska, Datorikas fakultāte piedāvā visu līmeņu augstāko izglītību – pirmā līmeņa profesionālo izglītību (t.s. koledžas programma), bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studijas. Fakultātes studiju programmas ir Eiropas izglītības ekspertu atzītas – LU datorzinātņu bakalaura un maģistra studiju programmas ir akreditētas Eiropas līmenī un ieguvušas Eiropas Informātikas programmu kvalitātes zīmi ''Euro-Inf Label". Šī zīme ir ieviesta, lai veicinātu datorikas/informātikas studiju programmu kvalitāti, nodrošinātu vienotus akreditācijas standartus studiju programmām visā Eiropā un veicinātu studentu mobilitāti. Bakalaura programmā integrētā koledžas programmā jauniešiem (pēc vidusskolas absolvēšanas) divarpus gadu laikā, aizstāvot kvalifikācijas darbu, ir iespēja iegūt 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un datortīklu administratora vai programmētāja kvalifikāciju. Tad studijas var turpināt, un pusotra gada laikā iegūt bakalaura diplomu, skaidro dekāne.

"Lai strādātu IT nozarē, ir nepieciešamas zināšanas, un studijas datorzinātnē ieliek labus pamatus. Līdzīgi kā būvniecībā viens no būtiskākajiem soļiem ir stipru pamatu likšana, tāpat arī IT studijas sniedz priekšstatu par nozari, kur var apgūt pamatzināšanas vairākos IT virzienos, iegūt praktiskas iemaņas un tā tālāk," iestarpina Jegorovs. Tāpēc fakultātē studiju teorija ar praksi ir ļoti cieši saistīta. "Mācību programmu neatņemama sastāvdaļa ir prakse uzņēmumos. Ļoti cieši sadarbojamies ar industrijas uzņēmumiem – ir vairāk nekā 100 dažādu IT uzņēmumu, kas Latvijā nodrošina prakses iespējas mūsu studentiem, kā arī piedalās kvalifikācijas darbu vadīšanā. Šī praktiskā daļa fakultātē allaž bijusi ļoti spēcīga, jo mēs orientējamies uz to, lai spētu sagatavot nozares pieprasītus, augsta līmeņa speciālistus," stāsta fakultātes dekāne. To novērtējusi arī nozare: kopš 2017. gada katru gadu LU datorzinātņu bakalaura studiju programma atzīta par darba devēju ieteiktāko studiju programmu Latvijā.

Piemērs nozares sadarbībai ir arī Jegorova vadītais "Accenture" – katru gadu uzņēmums organizē "Accenture bootcamp" mācības, kurās IT studenti iegūst praktisku pieredzi. Prakses laikā studenti var nostiprināt un iegūt pamatzināšanas izraudzītajā IT nozares virzienā, iegūt praktiskas un teorētiskas zināšanas, iemācīties strādāt komandā. "Uzņēmumā, sadarbojoties ar citiem ekosistēmas partneriem, tajā skaitā augstskolām, aktīvi strādājam pie tā, lai palielinātu IT speciālistu skaitu Baltijā. Ikdienā IT speciālisti strādā ar lieliem un starptautiskiem projektiem, tādējādi ir iespējams dzīvot Latvijā, bet būt daļai no kaut kā lielāka, strādājot starptautiskā vidē un sazinoties ar kolēģiem, klientiem citās valstīs. Darba pienākumi ir interesanti, jo mūsdienās plašais tehnoloģiju klāsts uzņēmumiem sniedz iespēju ieviest no konkurentiem atšķirīgus risinājumus, kas rada pieprasījumu pēc dažādiem IT servisiem un risinājumiem," piebilst Jegorovs.

Datorikas fakultātes studentiem darba tirgū ir augsts novērtējums, un jau studiju laikā daudzi līdztekus mācībām uzsāk darba gaitas: joma ir perspektīva un labu, kvalificētu speciālistu darba tirgū trūkst. "Aicinu apgūt specialitāti mūsu fakultātē! Arods ir pieprasīts, darbs – interesants un aizraujošs, un tas neaprobežojas tikai ar izaugsmi programmēšanā. Studentiem ir iespēja atbilstoši savām interesēm iesaistīties valodu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, kvantu algoritmu, sensoru, lietu interneta, lielo datu, datu kvalitātes, inovatīvo tehnoloģiju, uztveres un kognitīvo procesu u.c. pētniecībā. Attīstības iespējas ietver arī studiju semestrus ārvalstu augstskolās "Erasmus" vai "FORTHEM" programmās," stāsta Bičevska.

Jegorovs, runājot par nozares pieprasījumu, piebilst: "Šobrīd esošo profesiju spektrs ir ļoti plašs – pieprasīti ir "Java", "JavaScript", ".NET", "Scala" programmētāji, "DevOps", testēšanas speciālisti, kā arī SAP, mākoņtehnoloģiju konsultanti, drošības eksperti un tā tālāk. IT speciālisti ir vieni no labāk atalgotajiem darbiniekiem Baltijā." Viņš atzīst, ka šobrīd nozarē karjeru vēlas uzsākt studenti un cilvēki arī no citām nozarēm, un novērojumi liecina, ka vislabākos rezultātus sasniedz cilvēki, kuriem ir bijusi darba pieredze kādā no STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas -red.) virzieniem, finanšu pakalpojumu jomā vai iegūta STEM izglītība, grāds ekonomikā.

"Studijas datorzinātnē prasa nopietnu attieksmi, tās nebūt nav vieglas, jo nepieciešama mērķtiecība, disciplīna, kā arī procesu ietekmē ieliktie pamati vidusskolas laikā. Tāpēc jau iepriekš gan pamatskolā, gan vidusskolā ir būtiski pievērst uzmanību STEM mācību priekšmetu apguvei, it īpaši matemātikai. Daudziem, iespējams, ir priekšstats, ka studiju laiks datorzinātnē būs viegla pastaiga, tomēr līdzšinējā pieredze un studentu skaits, kas nolemj pirmā gada laikā pamest studijas, liecina, ka studenti nav pietiekami labi sagatavoti vai pilnībā neapzinās, uz ko ir pieteikušies," atzīst fakultātes absolvents.

Fakultātes dekāne iesaka topošajiem studentiem: "Studijas Datorikas fakultātē būtu jāizvēlas tiem, kurus interesē programmēšana, datorinženierija, datoru tīkli ne tikai lietotāju, bet izstrādāju līmenī. Mūsu pulkā mēs aicinām jauniešus, kam patīk matemātika, piemīt analītiskā domāšana un, galvenais, piemīt zinātkāre, vēlme gūt jaunas zināšanas, ambīcijas kļūt izciliem savā profesijā. Programmēt mūsdienās kaut minimālā līmenī māk daudzi, bet spēt to darīt augstvērtīgā līmenī nozīmē ieguldīt darbu un spēku izglītībā. Mūsu fakultāte var piedāvāt augstas klases mācības, mūsdienīgas zināšanas, praktisko sasaisti ar industriju. Šī ir arī individuāli studentu centrēta izglītība, kad saturs tiek mācīts atbilstoši katra vajadzībām, zināšanu līmenim un nepieciešamībai. Studiju specializācija sniedz iespēju katram studējošajam atrast sev tuvu un interesējošu virzienu, kurā turpmāk strādāt."

Fakultāti un tās sniegto zināšanu līmeni raksturo arī tās studentu veiksmīgā, regulārā dalība pasaules programmēšanas sacensībās. "Esam bijuši pasaules labāko divdesmitniekā, kas ir ļoti labs rādītājs, sacenšoties ar vairākiem simtiem konkurentu," lepojas dekāne. Fakultāte paplašina arī sadarbību ar ārvalstu augstskolām, piemēram, Zviedrijas, Ķīnas u.c., lai vēl labāk iekļautos starptautiskā apritē. Turklāt fakultātes mērķis ir kļūt par studiju, pētniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares kadru kalves vadošo universitāti Baltijas valstīs, atsevišķos virzienos paturot vai sasniedzot pasaules atpazīstamību. Regulāri tiek piesaistīti lektori no ārvalstīm, ilgtermiņa sadarbība jau izveidojusies ar zinātniekiem no Zviedrijas un Lietuvas, šī sadarbība ies plašumā, un jaunajā mācību gadā ārvalstu lektoru pulku papildinās vēl trīs vieslektori no Lielbritānijas, Brazīlijas.

Fakultātē norit arī zinātniskā, lietišķā pētniecība, papildina Bičevska. Galvenie pētījumu virzieni saistīti ar kvantu teoriju, datorlingvistiku, datu kvalitāti un programminženieriju, biznesa procesu modelēšanu. Fakultāte lepojas ar veiktajiem bezvadu sensoru tīklu pētījumiem. Pēdējā laika aktualitāte ir izstrādāta metodoloģija un vadības rīks pašvaldību ilgtspējas noteikšanai. Mācību iestāde ir kā magnēts nozares interesentiem: dažādu valstu zinātnieki ierodas Latvijā, lai, piemēram, profesora Ambaiņa vadībā veiktu kvantu tehnoloģiju pētījumus.

Raugoties nākotnē, Datorikas fakultātes absolvents Maksims Jegorovs saka: "Pandēmija sekmēja digitālo transformāciju daudzās nozarēs, projekti turpinās arī šogad, vienlaikus uzņēmumiem ir jādomā par nākamo digitālās transformācijas vilni, kas būs daudz plašāks nekā iepriekš. Sagaidāms, ka darba tirgū parādīsies jaunas, interesantas un jauniešiem saistošas profesijas, piemēram, digitālās naudas brokeris, pašbraucošo auto inženieris, klimata analītiķis, kripto detektīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus un dzīs pēdas digitālajā vidē. Nākotnes lauksaimnieks pārvaldīs saimniecību, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, digitālais arheologs būs programmētājs, kurš pētīs novecojušas video spēles vai informācijas sistēmas, lai atrastu kaut ko aizmirstu kodā. IT nozare attīstās dinamiski un turpmākā izaugsme nav iedomājama bez zinošiem IT speciālistiem, kas mūsdienās ir zelta vērtē."

Šā gada "Accenture Technology Vision" tendenču pētījumā liela vērība tika pievērsta "metaverse", kas apvieno virtuālo pasauli ar reālo, sniedzot iespējas cilvēkiem satikties virtuāli, izmantojot savus digitālos dvīņus jeb avatārus. "Eksperti sagaida, ka "metaverse" ir nākamais digitālās transformācijas vilnis, kas noteiks to, kā internetu izmantosim nākotnē, kas radīs ne tikai jaunas darba iespējas un projektus IT speciālistiem, bet arī jaunas iespējas sabiedrībai kopumā. Tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, tāpēc aicinu jauniešus uzsākt studijas datorzinātnē, lai vēlāk veidotu karjeru IT, lai visi kopā esam vēstures veidotāji, kas vairo valsts labklājību!" novēl Jegorovs.

Uzzini vairāk par LU Datorikas fakultāti: https://www.df.lu.lv/

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv

Lai uzzinātu par aktuālo LU un pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/