Pandēmijas sekas un karš ir sadārdzinājis tūrismu uz mūsu valsti un licis apsīkt viesu plūsmai no austrumu kaimiņvalstīm. Savukārt Eiropas tūristi ir daudz prasīgāki, tādēļ, pēc Biznesa augstskolas Turība asociētā profesora Dr.oec. Ērika Lingebērziņa domām, ar skaistiem skatiem vien ir par maz. Lai uzvarētu cīņā par tūristiem, ir jāpiedāvā reāla pieredze, dzīvas emocijas, tradīciju un vietējās kultūras iepazīšana.

Izaicinājumi rada sarežģījumus, taču sniedz arī iespēju industrijai nostiprināties drošākos tirgos un kļūt ilgtspējīgākai.

LIAA jau vairākus gadus konkursa "Eksporta un inovācijas balva" gaitā apbalvo eksportspējīgākos jaunos tūrisma produktus, kuru vidū bijuši vairāki radošie kvartāli. Atzinību guvis Kaļķu ielas kvartāls Kuldīgā, līdzīgi kvartāli ārpus Rīgas darbojas arī Vecpiebalgas muižas kompleksā netālu no Cēsīm un Krāslavas pils Amatu mājā.

Tiem, kuri vēlētos attīstīt šādus radošos kompleksus, Vecpiebalgas kompleksa pārstāvis iesaka trīs lietas: pirmkārt, ir jādomā stratēģiski, lai izstrādātu saprātīgu kvartāla "karkasu". Tajā jābūt oriģinālam piedāvājumam, kas spēj pārsteigt un motivēt atbraukt pie jums. Otrkārt, ir jātur roka uz pulsa un jājūt tendences, kas attīstās sabiedrībā. Ja nebūtu savlaicīgi pamanīta vēlme pēc tā, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem vienuviet, uzņēmums, iespējams, nebūtu tik veiksmīgs. Vienkārši skaista ainava bez "dzīvas pieredzes", kuru var iegūt uz vietas, šobrīd diemžēl ir mazāk pieprasīta. "Tādēļ mans trešais padoms – ir jāattīstās. Tūristam ir svarīgi redzēt attīstību, izmēģināt kaut ko jaunu. Jāprot atrast jaunas iespējas, aktivitātes un jāpiedāvā tās viesiem," secina Jānis Ronis.

Krāslavas pils Amatniecības centrs ir slavena ar aizrautīgiem meistariem – te var izmēģināt savus spēkus keramikas darbnīcā kopā ar talantīgajiem Latgales amatniekiem Olgu un Valdi Pauliņiem, kuru vārdi ir slaveni tālu aiz Latvijas robežām. Kokgriešanas pamatus māca kokapstrādes meistars Aivars Andžāns, aušanas mākslu – Aina Guba, bet savu stikla mozaīkas suvenīru palīdzēs radīt Elvīra Škutāne.

"Visefektīvākais viesu piesaistes līdzeklis mums ir rekomendācijas no mutes mutē. Ja cilvēki atbrauc un viņiem šeit patīk, viņi viennozīmīgi ieteiks šo pieredzi saviem tuviniekiem un draugiem. Lai piesaistītu viesus no ārvalstīm, ir jāveido uzticība mūsu valstij kā galamērķim, bet uzticību veido kvalitāte, kuru rada cilvēki. Šajā ziņā mēs ļoti priecājamies par pērn piešķirto LIAA apbalvojumu – godpilns apbalvojums no valsts institūcijas piesaista potenciālo viesu uzmanību un uzskatāmi rāda, ka atbraucot viņi šeit saņems kvalitatīvu pakalpojumu un nebūs vīlušies," stāsta Krāslavas Amatniecības centra, kā arī Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka.

Pēc Tatjanas teiktā, īpašas uzmanības vērta ir Latgales virtuve. Viena lieta ir vienkārši nobaudīt ēdienu, cita – piedalīties tā tapšanā. Amatniecības centra viesi ar prieku izbauda vietējo gardumu degustāciju, ko kulinārā mantojuma darbnīcā piedāvā biedrība "Latgales kulinārā mantojuma centrs".

Līdztekus tradīcijām un kultūras mantojumam gados jauni tūristi izrāda īpašu interesi par koncertiem un augsto virtuvi – ar to pārsteidz radošā "Meka", kas atrodas līdzās Ventas rumbai Kuldīgā – Kaļķu ielas kvartāls. Tas izveidots tikai pirms dažiem gadiem un attāli atgādina Rīgas Kalnciema kvartālu vai Viļņas Užupi: pievilcīgs restorāns ar slavenu pavāru, autentiski dzērieni, nelielas ražotnes, kuru procesos viesi var piedalīties un, protams, regulāri koncerti siltajā sezonā un gadatirgi – aukstajā.

Kaļķu ielas kvartāls ir patiess Kuldīgas lepnus. Tajā ir iespējams ne tikai iegādāties un degustēt alus, limonādes un citu alus darītavas "Duna Brewery" produkciju, bet arī redzēt un izzināt alus darināšanas procesu un nianses. Turpat blakus atrodas jauns restorāns "KOPA", kur iespējams nobaudīt Teksasas stila BBQ, "Curonia" kafijas grauzdētava, kur ir iespēja nobaudīt īpašu kafiju un redzēt kafijas grauzdēšanas procesus, bet līdzās meistari apstrādā metālu (reizēm to var arī dzirdēt), un daudz kas cits.

"Radošo kvartālu pozitīvā īpašība ir tā, ka šāda uzņēmumu un meistaru apvienība piesaista vairāk viesu, nekā katrs no tiem būtu piesaistījis atsevišķi. Piemēram, kāds būtu iegriezies tikai pie podnieka, kāds cits – tikai porcelāna muzejā, bet, ja tas viss atrodas vienuviet, cilvēkam ir gatava kultūras programma visai dienai," skaidro Lingebērziņš, piebilstot, ka šādā veidā radošie kvartāli "apaug" ar papildu pakalpojumiem, kas padara apmeklējumu vēl izdevīgāku – rodas suvenīru veikali, kafejnīcas, viesnīcas. Tas ir ļoti svarīgi vietējai ekonomikai, īpaši reģionos.

Keramikas, stikla pūtēju, porcelāna izgatavotāju, kulināru un daudzas citas apvienības ļauj, atbraucot uz kādu vietu, izmēģināt daudz un dažādas aktivitātes. Agrāk lielākā daļa aktivitāšu atradās dažādās vietās, taču šāda tūrisma forma vairs nav populāra – cilvēki vēlas visu gūt vienuviet un ir jādomā, kā viņiem to sniegt.

Kā uzskata Lingebērziņš, panākumu atslēga ir sekojoša: paņemam vietējo, tradicionālo, no sirds tam noticam un mūsdienīgi attīstām, lai tas atbilst visām mūsdienu prasībām. Piemēram, skandināvi savu šķietami vienkāršo virtuvi modernizēja tiktāl, ka tā kļuvusi par sinonīmu augstas klases kulinārijai. To apliecina dāņu restorāns "Noma", norvēģu restorāns "Maaemo" un zviedru "Frantzén", kas visi saņēmuši "Michelin" zvaigznes.