Likumā "Par policiju" aprakstītas dažādas pašvaldības policijas funkcijas, tostarp likumpārkāpumu profilakse, pašvaldību saistošo noteikumu kontrole, tūlītēju draudu novēršana un citi uzdevumi, taču šāda sausa likuma atreferēšana skaidrību īsti nevieš, tāpēc Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Linkevičs portālam "Delfi" skaidro, ka realitātē pašvaldības policija bieži nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā strīdiem par nevietā izmestiem atkritumiem, nekorekti novietotām automašīnām un citām ikdienišķām situācijām. Viņam piekrīt arī Rēzeknes novada pašvaldības policijas priekšniece Vija Netle-Galeja, kura izceļ, ka nomaļākos reģionos bieži nākas risināt jautājumus, kas saistīti ar nevietā novietotiem kokmateriāliem, alkohola lietošanu, sadzīves konfliktiem un pat aizaugušām teritorijām.

Brīdī, kad tika izziņots, ka katrā pašvaldībā nepieciešama sava pašvaldības policija, izskanēja dažādas bažas, ka varētu būt problēmas ar to, ka pašvaldības nespēšot nodrošināt to darbību.

"Delfi" vēlējās pārliecināties, vai tik tiešām katrai pašvaldībai ir izveidota sava vietvaras policija, taču izrādās, ka šāda informācija nemaz netiek apkopota. "Delfi" uzdeva jautājumus gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan Iekšlietu ministrijai (IeM), gan Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), gan Valsts policijai, taču atbilde bija viena - šādi dati netiek apkopoti. Tādēļ, lai saprastu, "Delfi" aplūkoja 36 novadu un septiņu valstspilsētu budžetus, lūkojot atrast tajos atbildes.

Avots: Pašvaldību budžeti

Izejot cauri visu novadu budžetiem, redzams, ka vienā vai otrā veidā pašvaldības policijas tik tiešām ir izveidotas ikkatrā novadā. Dažos tām budžets sasniedz vairākus miljonus eiro, bet citos tas nesasniedz pat 100 000 eiro. Piemēram, Līvānu novadā pašvaldības policijas budžets ir 40 911 eiro, bet publiski redzams, ka tajā strādā vien divi darbinieki, savukārt Rīgai tuvākajos novados, piemēram, Mārupē, Ropažos un Ādažos, kur iedzīvotāju skaits ir 2-3 reizes lielāks, budžets pašvaldības policijai ir pat 50 reizes lielāks. Salīdzinājumam - Līvānu novadā dzīvo 10 215 cilvēku, bet budžets pašvaldības policijai ir 40 911 eiro, toties Ropažu novadā dzīvo 35 178 iedzīvotāju, bet policijas budžets ir 2 235 411 eiro.

Avots: likumi.lv

Netle-Galeja, vērtējot Rēzeknes novada pašvaldības policijas budžetu, ir apmierināta. Viņa norāda, ka ar esošajiem līdzekļiem pietiek. Policijā nodarbināti deviņi inspektori, kuri gan nedarbojas 24/7 režīmā, taču atlikušajā laikā talkā nāk kolēģi no Valsts policijas. Netle-Galeja gan pārstāv novada pašvaldības policiju, turpretī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības policijā, kurā kādreiz strādāja ap 60 darbinieku, mūsdienās strādā vien pieci darbinieki.

Lai arī varētu šķist, ka administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošie grozījumi, kas ikkatrai pašvaldībai paģērēja izveidot savu pašvaldības policiju, varētu krietni mainīt ikdienu, tā tomēr nav. Gan Linkevičs, kura vadītā pašvaldības policija strādā jau 30 gadus, gan Netle-Galeja, kuras vadītā pašvaldības policija strādā vien nedaudz vairāk nekā gadu ir vienisprātis - nekādas dižas izmaiņas nav notikušas. Darbs virzās uz priekšu, un katram ir savas prioritātes, bet galvenā ir nemainīga - iedzīvotāju drošība.

Linkevičs gan atzīst, ka pēdējos gados Daugavpilī krietni piestrādāts pie videonovērošanas sistēmu uzlabošanas. To tik tiešām nevar nepamanīt, jo, ja pēdējo reizi Daugavpilī būts pirms gadiem desmit, tad var pārsteigt, cik daudz elektronisko acu veras uz iedzīvotāju ikdienas norisēm.

Pats policijas priekšnieks skaidro, ka šādas kameras veic gan preventīvas funkcijas, gan arī palīdz aši noķert ļaundarus. Piemēram, kameras itin labi palīdz gadījumos, kad kāds "aizlaidies" no neliela ceļu satiksmes negadījuma. Tāpat cilvēkiem krietni mazāk gribas pārkāpt likumu vietās, kur viņi redz, ka viņu darbības nepaliks nepamanītas kārtības sargu trenētajām acīm.

Vaicāta, vai tam par iemeslu varētu būt piedāvātā alga, policijas priekšniece piekrīt un piebilst, ka arī sociālās garantijas varētu būt labākas. Šobrīd viņas vadītājā iestādē ierindas inspektors saņem 1175 eiro pirms nodokļu nomaksas. Cilvēkam ar vienu apgādājamo tie ir 977 eiro uz rokas. Salīdzinājumam Valsts policijā reaģēšanas nodaļas inspektoram alga ir sākot no 1345 eiro pirms nodokļiem jeb 1090 eiro uz rokas.

Portāls "Delfi" arī sazinājās ar VARAM, IeM un LPS, lai lūkotu viņu viedokli par jauno kārtību, taču vairāk nekā nedēļas laikā atbilde tika saņemta vien no VARAM, kur norādīja, ka ir svarīgi, lai katrā pašvaldībā būtu iespēja efektīvi izpildīt Pašvaldību likumā noteiktās funkcijas.

"Pašvaldību likums definē pašvaldības autonomo funkciju, kas ietver sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šo funkciju pašvaldības pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem.

Likuma "Par Policiju" 19. pants nosaka dažādus pašvaldības policijas darbības nodrošināšanas veidus. Piemēram, pašvaldība var izveidot savu policiju, veidot kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai deleģēt uzdevumus citai pašvaldībai.

Pašvaldības policija var ātrāk reaģēt uz vietējiem incidentiem, veikt preventīvus pasākumus, sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem un efektīvāk izmantot resursus, kas kopumā veicina drošāku un sakārtotāku vidi novadā," lasāms ministrijas atbildē, taču citas iestādes pat no šādas birokrātiskas atbildes vairījās.

Pašvaldību policijas ieņem būtisku lomu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā gan lielās pilsētās, gan tālos lauku nostūros, taču ir skaidri redzams, ka to darbība ir atkarīga no konkrētās pašvaldības rocības. Ja dzīvojat Rīgas vai kādas valstspilsētas tuvumā, tad skaidrs, ka arī municipālie likumsargi būs dāsni finansēti un nodrošināti ar visu nepieciešamo, taču tālākos reģionos, kur novada finanšu spējas ir ierobežotākas, var nākties samierināties ar tikai diviem policistiem.

Ja reformas mērķis bija "radīt jaunas darba vietas, kā arī atslogot Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūšot jākontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpilde", tad var secināt, ka rezultāts sasniegts vien daļēji. Piemēram, Rēzeknes novadā joprojām pašvaldības policija nestrādā 24 stundu režīmā, kas nozīmē, ka atlikušajā laikā tāpat kārtību uzrauga Valsts policijas amatpersonas.

Tāpat, spriežot pēc komunikācijas ar iesaistītajām pusēm, saprotams, ka pašvaldības lielā mērā atstātas pašas savā nodabā, lai tiktu galā ar pašvaldību policiju izveidi, finansēšanu un citāda veida aprūpēšanu. Komunicējot ar IeM, VARAM, LPS un Valsts policiju tapa skaidrs, ka līdz galam nevienam nav skaidrs, kam tad būtu jātur rūpe par to, lai jaunā sistēma strādātu efektīvi un palīdzētu cilvēkiem.

Savukārt valstiskā līmenī nepieciešams rūpīgi izvērtēt jaunās kārtības doto labumu. Šobrīd nav iespējams izmērīt to, vai tā sasniegusi cerētos rezultātus, jo, pat aplūkojot Saeimas debates, kas tolaik notika, līdz galam nav saprotams, kāds īsti bija mērķis šādiem grozījumiem. Līdz ar to ir grūti saprotams arī, pēc kādas metrikas iespējams izmērīt, vai šī jaunā kārtība vispār ir nesusi kādu labumu.

Lai to izdarītu gan VARAM, gan IeM, gan LPS, gan Valsts policijai vajadzētu sēsties pie viena galda un apkopot tām pieejamo informāciju.