Kāpēc: Sandis Šrāders, Andis Kudors, Gints Jegermanis, Ilze Auzere, Armands Birkens
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Pirms neilga laika uzzinājām, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecība ir izveidojusi kanālu "Telegram" platformā, kurā komunicē ar Latvijas sabiedrību krieviski. Vēstnieks Kristofers Robinsons īstenoja publisko diplomātiju, komunicējot ar plašāku sabiedrību, izplatot savu uzrunu krievu valodā. No vienas puses, tā ir ierasta prakse – publiskajā diplomātija censties sasniegt mērķa valsts auditoriju bez starpniekiem. Šoreiz ir mēģinājums uzrunāt krievus bez "starpniekvalodas", lai noskaņotu labvēlīgi pret amerikāņu diplomātiem un ASV kā tādu. Publiskā diplomātija vienmēr ir pakārtota valsts ārpolitikas mērķiem, citādi to nevarētu saukt par publisko diplomātiju. Kāds ASV mērķis tad tiek sasniegts ar uzrunu krieviski Latvijā? Neredzu ieguvumus ne ASV, ne Latvijai ar šādu komunikāciju.

Stratēģiskā sadarbība

ASV ir neaizvietojams stratēģiskais Latvijas Republikas sabiedrotais nacionālās drošības sfērā. Apzināmies, ka situācija nav simetriska, jo mēs neesam tik svarīgi Vašingtonai, kā Vašingtona ir mums. Vienlaikus, nevajadzētu arī aiziet sevis noniecināšanā un domāt, ka ar mums nesaistās nekādas ASV intereses. Papildus sadarbībai NATO ietvaros, mūs vieno vērtības – brīvības mīlestība. Esam vienoti arī demokrātijas, brīvā tirgus un likuma varas jomā. Amerikāņi (kuri ir informēti par Baltijas valstīm) novērtē mūs kā drosmīgus komunikācijā ar Krieviju un veiksmīgus demokrātijas un brīvā tirgus atjaunošanā. Latvijas sadarbība ar ASV ir jāturpina, esam vairāk kā ieinteresēti uzturēt labas attiecības ar Vašingtonu un ASV kopumā. Bez Vašingtonas atbalsta 90. gadu otrajā pusē mēs nekļūtu par NATO dalībvalsti 2004. gadā. Bet šoreiz ir jāparunā par vienu komunikācijas aspektu. Ja amerikāņi mums dos padomus, kā komunicēt Amerikā, neaizskarot viņus, tad ņemsim ieteikumus vērā. Ir atšķirības komunikācijā un kultūras niansēs, kuras labāk zināt, lai nenodarītu postu. Tāpat ir jautājumi, kuri ir sensitīvi Latvijā, un viens no tiem ir ārzemnieku izvēle par labu krievu valodai saziņā ar Latvijas pilsoņiem.

Publiskā diplomātija

Viens no publiskās diplomātijas mērķiem ir savas valsts tēla popularizēšana un labas reputācijas uzturēšana. Ko vēstnieks ir sasniedzis ar savu komunikāciju? Pieļauju, ka ne to, ko ir vēlējies, proti, saērcinājumu un nepatiku latviešu vidē. Daudzu gadu laikā esmu ievērojis, ka Rietumvalstu organizāciju un vēstniecību darbinieki ierodas ar vienu priekšstatu un pamet Latviju ar citu. Ja ierodoties, viņi spriež "multi-kulti" kategorijās, tad dodoties mājās, labāk saprot, kas ir nācijvalsts un kā jūtas mazskaitlīga nācija lielo valstu pulkā, cīnoties par savas identitātes saglabāšanu. Atgādināšu mums pašiem un godātajam vēstniekam, kāpēc mēs (dauzi no mums) neuzskatām dažu diplomātu ideju runāt ar Latvijas pilsoņiem krieviski par labu esam.

Nācijas grib pašnoteikties

Pirmkārt, latviešu valoda atrodas augstas konkurences situācijā, sacenšoties ar krievu un angļu valodu. Lai latviešu valoda izdzīvotu, nevar ļaut procesam notikt pašplūsmā. Latvija mediju ziņā ir atvērta valsts; angļu un krievu valodas ir ekonomiski izdevīgas, tāpēc latviešu valodai ir nepieciešami sevišķi atbalsta pasākumi. Katra Latvijas pi

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!