Foto: SANDIS LAZDA

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu uzņēmējdarbības pasaulē, pārejot no eksperimentāliem risinājumiem uz reāliem produktivitātes un efektivitātes veicinātājiem. Sākotnēji MI tika uztverts kā nākotnes tehnoloģija, ko izmantoja galvenokārt lielie tehnoloģiju uzņēmumi, taču ar laiku, redzot MI potenciālu, arvien vairāk nozaru un uzņēmumu sāk pievērsties šiem risinājumiem, iegūstot taustāmus ekonomiskus ieguvumus. Tieši šī transformācija – no "tehnoloģiskā trika" līdz ekonomiskajam instrumentam – apliecina, ka MI risinājumi mūsdienās kļūst par stratēģisku resursu, kas veicina uzņēmuma izaugsmi un stiprina tā konkurētspēju.

Kādiem uzdevumiem tiek trenēts MI?

​​Uzņēmumiem svarīga ir produktivitātes uzlabošana. Tā izpaužas divos līmeņos – individuālajā, kur tiek izmantoti rīki darba efektivitātes palielināšanai, un organizācijas līmenī, kur fokuss tiek likts uz procesu optimizēšanu un kopējā snieguma uzlabošanu.

Taču bieži MI tiek izmantots tikai "triku" demonstrēšanai, piemēram, lai uzģenerētu attēlu vai tekstu. Lai gan šādas iespējas ir interesantas un tehnoloģiski iespaidīgas, tās bieži vien neatrisina reālās biznesa problēmas un nenes tiešu pienesumu uzņēmuma darbībai.

MI piedāvā arī daudzas citas noderīgas funkcijas, kas uzņēmumam var sniegt reālu vērtību. Piemēram, tas var palīdzēt prognozēt klientu vajadzības, optimizēt piegādes ķēdes vai uzlabot klientu apkalpošanu.

Tomēr, lai gan šādi rīki visbiežāk strādā labi, liels izaicinājums ir to izmantošana procesu problēmu risināšanā, kas ikdienā patiešām ietekmē uzņēmuma darbību. Tas arī ir galvenais MI ieviešanas mērķis – ne tikai eksperimentēt ar MI iespējām, bet arī panākt, lai tehnoloģija kļūtu par reālu risinājumu ikdienas izaicinājumiem.

Organizācijas līmeņa MI

Organizācijas līmenī MI var kalpot kā efektīvs palīgs jeb kopilots (co-pilot), kas atbalsta darbiniekus, izmantojot atkārtojamas un strukturētas zināšanas. Šāda pieeja ne tikai optimizē darba procesus, bet arī ļauj darbiniekiem koncentrēties uz stratēģiskākiem uzdevumiem, kas prasa cilvēka radošumu un lēmumu pieņemšanas spējas.

Efektīva MI integrācija organizācijās ietver trīs soļus:

  1. Algoritmizētas zināšanas – darbinieku pieredze un process tiek pārvērsts algoritmos, kas ļauj tos standartizēt.

  2. Mērogošana un atkārtojamība – šie algoritmi tiek izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot dažādos darba scenārijos, atkārtojot labākos risinājumus plašākā mērogā.

  3. Savienošana ar lēmumu pieņemšanu – MI tiek integrēts organizācijas darbībā, lai atbalstītu svarīgu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot analīzi, ieteikumus un prognozes.

Mākslīgais intelekts neaizvieto cilvēkus, jo lēmumu pieņemšana, kritiskā domāšana un emocionālā inteliģence paliek cilvēka kompetencē – tās ir spējas, kuras tehnoloģijas nespēj aizstāt. Tehnoloģiju un cilvēka sadarbība veido pamatu efektīvai un ilgtspējīgai izaugsmei – tā ir pieeja, kas ir ikvienas organizācijas līmeņa produktivitātes veiksmes formula.

Ekonomiski izdevīgi MI risinājumi ir iespējami, bet prasīgi

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi var nodrošināt ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, taču to veiksmīgai ieviešanai nepieciešamas pārdomātas stratēģijas un sākotnēji ievērojamas investīcijas. Šo tehnoloģiju ieviešana ietver gan programmatūras un datu infrastruktūras izveidi, gan darbinieku apmācību – tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jābūt gataviem veikt ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus, kas sākotnēji var šķist dārgi.

Neskatoties uz sākotnējām izmaksām, MI risinājumi ilgtermiņā sniedz lielu vērtību. Automatizējot rutīnas uzdevumus, uzlabojot procesu efektivitāti un atbalstot datu analīzi lēmumu pieņemšanai, MI palīdz samazināt izmaksas un paaugstināt produktivitāti. Šīs tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus izmaiņām un efektīvāk izmantot resursus, kas galu galā nodrošina ekonomiskos ieguvumus un stiprina konkurētspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!