Liene Voroņenko: Samazinot finansējumu tālmācībai, daļa skolēnu izglītības sistēmai būs zuduši  (1)

No darba devēja viedokļa ir ļoti svarīgi, lai jaunieši mācītos un iegūtu profesionālo vai augstāko izglītību. Situācija darba tirgū ir būtiski mainījusies, un tie laiki, kad pietika ar pamatizglītību, ir pagātnē. Mūsu darba tirgū šobrīd pietrūkst ap 80 – 100 tūkstošu nodarbināto, lai uzturētu tādu sociālo, veselības un drošības pakalpojumu pieejamību, kādu mūsu sabiedrība sagaida, līdz ar to ikviens mūsu skolēns, jaunietis vai pieaugušais ir kritiski nozīmīgs. Liela daļa no tiem, kuri neiegūs pamata vai vidējo izglītību, vēlāk mācīsies jau par darba devēja līdzekļiem, būs jāiegulda laiks un papildus rūpes, lai saglabātu konkurētspēju un atrastu konkrētajam cilvēkam piemērotu programmu, pielāgotu apstākļus, lai viņš varētu mācīties. Individuāli izglītības risinājumi nākotnē vienmēr izmaksā un prasa daudz vairāk resursu, nekā pakalpojuma nodrošināšana atbilstošā vecumposmā.

Šobrīd tālmācībā mācās ļoti dažādi audzēkņi, tostarp, arī tādi, kuri nav nokārtojuši pamatskolas vai vidusskolas eksāmenus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir atskaitīti no tradicionālajām skolām vai paši sapratuši, ka tās viņiem nav piemērotas. Samazinot finansējumu tālmācībai, daļa no šiem audzēkņiem pilnībā "izkritīs" no izglītības sistēmas, un nākotnē tas nozīmē lielāku sociālā sloga risku, īpaši jau tāpēc, ka Latvijā jau šobrīd aptuveni puse no visiem strādājošiem ir tieši šāda nodarbināto grupa – ar nepietiekamu vai zemu izglītības līmeni (tikai pamatskolas vai vidusskolas izglītību) un tā ir patiesi satraucoša tendence uz citu valstu fona.

Tālmācības kritiķi atsaucas uz skolēnu rezultātiem centralizētajos eksāmenos, bet šeit svarīgi saprast, ka mēs nevaram gaidīt vienlīdz labus rezultātus no skolām, kurās ir tik dažādi izglītojamie, un skolām, kurās ir skolēnu atlase vai sociāli ļoti viendabīga skolēnu grupa. Ir daļa skolēnu, kuri pārnāk uz tālmācību ar ļoti zemām sekmēm, kas iegūtas tajās tradicionālajās skolās. Cik pamatoti ir no tālmācības prasīt, lai gada vai divu laikā no šādiem skolēniem tiek panākts augsts sniegums, ja tas gadiem nav izdevies esošajā izglītības sistēmā? Turklāt, tālmācības skolas bieži pilda arī sociālo funkciju, strādājot ar riska jauniešiem u.tml., kas ir jau pametuši citas izglītības iestādes, un šādos gadījumos arī sekmīgs vērtējums nereti jau ir būtisks sasniegums. Pedagogi apliecinās – vērtējuma paaugstināšana no 3 uz 4 ļoti bieži prasa daudz vairāk ieguldījuma, nekā no 8 uz 9.

Tālmācības skolās pulcējas gan šādi jaunieši, gan tādi, kuri ir ļoti talantīgi un ātri apgūst mācību vielu, bet tuvākās skolas piedāvājums neatbilst jaunieša mācību mērķiem Tālmācība ļauj viņiem nekavēties un ietaupīto laiku veltīt dažādiem hobijiem vai interešu izglītībai, īpaši, ja ģeogrāfiskā vai sociālā situācija ierobežo šīs iespējas jaunietim tuvākajā pašvaldības skolā.

Domājot par tālmācības nozīmi, ir svarīgi mēģināt iejusties pusaudžu ādā – ja beidzot pamatskolu vai vidusskolu, nav nokārtoti kādi eksāmeni, tas jau tāpat rada pietiekami lielu stresu. Taču, ja jāturpina mācības tajā pašā skolā, tikt galā ar šādu situāciju ir vēl grūtāk. Ja klupšanas akmens ir tikai viens priekšmets, tālmācība ļauj pilnveidot zināšanas, lai vēlāk atkal kārtotu eksāmenu, bet paralēli iegūt jau arī karjeras ievirzi. Jāsaka, ka tieši šis aspekts ir kritisks pēdējo divu gadu laikā – skolēni tieši ar nenokārtotiem eksāmeniem, īpaši vidusskolā, paliek bez jebkādām iespējām pabeigt iesākto izglītību.

Starp tālmācības skolu audzēkņiem ir ļoti daudz individuālu gadījumu, kad šāds mācību formāts ir vienīgais iespējamais risinājums. Piemēram, bērni ar mācīšanās grūtībām vai uzvedības traucējumiem, kuriem ir izvēle – internātskola tālu no mājām vai tālmācība un iespēja augt ģimenes vidē. Lai gan teorijā runājam par iekļaujošo izglītību, realitātē ne visi bērni ar īpašām vajadzībām ir integrējami tradicionālajā izglītībā, un teju ne visas skolas to patiešām var darīt, jo mūsu skolotāju un atbalsta personāla resursi ir praktiski izsmelti.

No vienas puses mēs raizējamies par demogrāfijas rādītājiem, bet no otras – plānojam ierobežot daudzu ģimeņu izvēli attiecībā uz izglītības pieejamību. Patiesībā šobrīd vajadzētu strādāt pie tā, lai sekmētu mūsu diasporas jauniešu interesi par iespējām mācīties tālmācībā Latvijā, saglabājot saikni ar dzimteni. Nākotnē tas radītu lielāku iespēju, ka šīs ģimenes atgriezīsies, kas ir īpaši būtiski skatoties uz mūsu dzimstības rādītāju kritumu.

Visus skolēnus nevar un nedrīkst salīdzināt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem – lai gan tie faktiski ir vienīgie salīdzināmie dati Latvijas izglītībā, būtiski ir vērtēt, kāpēc ģimenes un bērni izvēlas tālmācības izglītību. Ir tālmācības skolas, kuru skolēni demonstrē arī ļoti augstu sniegumu un tā ir motivēta izvēle. Gan tradicionālās, gan tālmācības skolas ir ļoti dažādas, tāpat kā skolēni un ģimenes, kuras izvēlas mācīties šādā formātā. Ja ierobežosim tālmācību un samazināsim finansējumu, daļa skolēnu izglītības sistēmai būs zuduši pavisam. Un nākotnē tas negatīvi ietekmēs gan darba tirgu, gan vairos slogu sociālā atbalsta sistēmai. Vienlaikus neaizmirsīsim, ka izglītības pakalpojumam, lai kur tas tiek iegūts, ir jābūt kvalitatīvam. Milzīgais kritums mācību sniegumā šobrīd visā izglītības sistēmā nozīmē, ka ir jāspēj noteikt, kā noteiksim kvalitāti gan tradicionālā, gan tālmācības skolā un vienlaikus - kā arī vienlīdzīgi palīdzēsim šīm skolām, lai izglītība, ko iegūst ikviens skolēns - būtu vienlīdz kvalitatīva.