Visā pasaulē ekonomika piedzīvo augšupeju, tai skaitā, protams, arī Latvijā. Valsts institūcijas un politiķi aktīvi demonstrē grafikus, tabulas, dažādus salīdzinājumus, lai pēc iespējas uzskatāmi šo attīstību parādītu tautai, pie kam šādas tendences jo īpaši ir novērojamas tieši priekšvēlēšanu periodos, lai parādītu, cik labi tie vai citi politiķi ir pastrādājuši.
Neņemos spriest par šo prezentāciju patiesumu un objektivitāti, taču viens ir skaidrs – lai arī cik strauja un ievērojama nebūtu valsts ekonomikas augšupeja, vienu aktuālu sociālo problēmu neiznīdēt. Ne Latvijā, ne arī kādā citā, krietni attīstītākā valstī. Šī problēma ir ubagošana. Pie tam jāatzīst, ka ubagošanu nav iespējams iznīdēt ne tikai politiķu prioritāšu vai kopējās ekonomikas attīstības dēļ. Ubagošana konkrētam sociālajam slānim ir kļuvusi par dzīvesveidu gluži tāpat, kā daudziem no mums, piemēram, „kopdzīve” ar datoru.

Šeit ir jāatzīmē, ka ir liela atšķirība starp ubagošanu un dzīvošanu uz ielas jeb, precīzāk, starp ubagotājiem un tautā tā dēvētajiem „bomžiem”. Ubagošana aprobežojas tikai ar ubagošanu kā tādu, taču bomža dzīvesveids ietver vēl arī dzīvošanu uz ielas un ēdamā un derīgu mantu meklēšanu atkritumu tvertnēs. Reizēm patiesi liekas, ka ubagošana un „bomžošanās” ir praktiski viens un tas pats, taču, vairāk iedziļinoties šai problemātikā, redzam, ka tā vis nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit