Ķīnas vēstniecība izdarījusi spiedienu uz Dailes teātra vadību; Žagars dusmīgs, vēsta TV3  (47)

Dailes teātra direktors Juris Žagars "Nekā personīga" atzīst: "Protams, mēs nereaģējām tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tas ir absolūti nepieņemami, ka kādas valsts vēstniecība diktēs mums, kādi nomnieki mums būtu derīgi un kādi – nē. […] Protams, es veicu dažus neformālus zvanus uz Ārlietu ministriju un noskaidroju, ka, jā, tādas aktivitātes pret šo grupu ir un par to nav jābrīnās".

Raidījums vēsta, ka teātris arī saņēmis aicinājumu tikties ar Ķīnas vēstniecības pārstāvi, lai pārrunātu sadarbības iespējas.

Uz Žagara lūgumu precizēt, par kādu tieši sadarbību būtu saruna, vēstniecība nereaģēja.

"Nekā personīga" akcentē, ka šis ir pirmais gadījums Dailes teātra vēsturē, kad citas valsts vēstniecība mēģina ietekmēt tā darbu. Šāda rīcība pārkāpj diplomātiskās attiecības regulējošo Vīnes konvenciju, taču Ķīnas vēstniecību tas neaptur, atzīmē raidījums, norādot, ka "līdzīgas izdarības tiek fiksētas pastāvīgi". Piemēram, 2019. gadā Ķīnas vēstnieks Spānijā personīgi ieradās Madrides Karaliskajā operā, lai piespiestu direktoru atcelt plānotās izrādes.

Raidījums vēsta, ka ķīniešu delegācija pirms mēneša ieradusies Saeimā, kur tikusies ar vairākiem Latvijas parlamentāriešiem no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no viņiem gada sākumā arī bija devušies pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz šo lielvalsti.

Tagad, rudenī, Saeimas deputāti uzklausījuši prezentācijas un noskatījušies filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti esot palikuši Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanu un pat spīdzināšanu reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Raidījums akcentē, ka tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā.

"Nekā personīga" atgādina, ka 2012. gadā par Ķīnas prezidentu kļuva Sjī Dzjiņpins. Ar viņu valstī sāka daudz agresīvāk vērsties pret etniskajām minoritātēm. Pasaulē lielākās starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty international" un "Human Rights watch" jau gadiem ziņo par piespiedu pārvietošanām, nepamatotām aizturēšanām, pat spīdzināšanām un cilvēku pazušanu Tibetā. Pērn Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, nosodot komunistu cilvēktiesību pārkāpumus Tibetā, īpaši kritizējot agresīvo bērnu asimilācijas politiku.

Lai slāpētu starptautisko kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā, delegācija Ķīnas valdības uzdevumā tagad apbraukā Eiropu. Tieši šīs kampaņas ietvaros novembra sākumā viņi tikās arī ar Latvijas Saeimas deputātiem.

"Nekā personīga" akcentē, ka tikšanos lielā steigā rīkojusi Ķīnas vēstniecība. Saeimas starpparlamentu attiecību birojs aicinājumu no vēstniecības saņēma nedēļu pirms plānotās vizītes. Raidījuma rīcībā ir uzaicinājuma e-pasts deputātiem, kas datēts ar 31. oktobri. Sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu biedri 8. novembrī aicināti uz tikšanos ar Tibetas reģiona delegāciju.

No 18 parlamenta sadarbības grupas deputātiem uz tikšanos ieradās astoņi. Seši deputāti, kas gada sākumā devās Ķīnas valdības sponsorētajā braucienā uz Pekinu – Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Aleksandrs Kiršteins. Tikšanos apmeklēja arī Edmunds Zivtiņš un Ilze Stobova.

"Nekā personīga" vēsta, ka vizīti organizēja Tibetas starptautiskā kultūras asociācija, kas jau gadiem ar Ķīnas valdības atbalstu apbraukā dažādas valstis un nekritiski stāsta par dzīvi Tibetā. Delegācijā bija pieci cilvēki, starp tiem asociācijas vadītāja, Ķīnas propagandas pārraudzītāja jeb Valsts padomes informācijas biroja amatpersona un pat ķīniešu tibetoloģe no lielvalsts valdības sponsorēta pētniecības centra.

Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) uz raidījuma jautājumu, kas šo vizīti organizē, atbildēja: "Godīgi sakot, es nezinu. Man liekas, ka tas piedāvājums nāca no Ķīnas vēstnieka, bet, godīgi sakot, es neesmu pārliecināts", savukārt deputāte Ilze Stobova (LPV) raidījumam akcentēja, ka šī tikšanās bijusi "iepazīšanās un informācijas apmainīšanās". Viņu partijas biedre Ramona Petraviča raidījumam atzinusi, ka tikšanās laikā demonstrēta "prezentācija par Tibetu, par to, kā Tibeta ir attīstījusies laika gaitā un kāda izskatās šobrīd. Nekādi politiskie jautājumi netika pārrunāti".

Toties sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vadītājs Ainārs Šlesers (LPV) raidījumam atzinis, ka "ir bijušas vairākas vizītes, kad ierodas delegācija no Ķīnas, mēs tiekamies, runājam par divpusējām Latvijas un Ķīnas attiecībām, apmaināmies ar informāciju; tas ir normāls darbs divpusējo valstu attiecībās".

"Nekā personīga" rīcībā ir abas prezentācijas. Vienā rakstīts par Tibetas veiksmīgo attīstību zem Ķīnas komunistu partijas. Tajā īpaši uzsvērta izglītība – cik ērtas, modernas un visiem pieejamas ir skolas, bērnudārzi un universitātes. Otrā – par Tibetas jautājuma būtību, kritizēts Tibetas garīgais līderis Dalailama. Abās prezentācijās Tibeta saukta par Sjidzan, kas ir Ķīnas mēģinājums izdzēst Tibetas nosaukumu no oficiālās komunikācijas. Pēc vizītes Latvijā grupa devās uz Igauniju. Šogad rudenī līdzīgas Ķīnas sūtītās delegācijas viesojušās Francijā un Norvēģijā.

Centrāleiropas institūta Āzijas studijām izpilddirektors Matejs Šimalčiks raidījumam paudis uzskatu, ka "mēs redzam, ka šī ir Tibetas Starptautiskās kultūras asociācijas un Ķīnas Tibetoloģijas pētniecības centra delegācija. Tie nav cilvēki, kas Tibetas pētniecībā būtu pilnīgi brīvi no ideoloģijas ietekmes. Līdz ar to es nevaru iedomāties, kā viņi var pasniegt pilno stāstu par notiekošo Tibetā. To redzam arī no otras puses, kad Ķīna aicina Rietumu politiķus apmeklēt Tibetu, tā patiesībā ir vienkārši Potjomkina sādžas prezentācija".

Latvijas medijos par šo Ķīnas delegācijas vizīti atrodams viens īss raksts, savukārt ķīniešu medijos tā atspoguļota ļoti plaši, uzsverot Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā. Pat pārraidīts sižets Ķīnas oficiālajā televīzijā, savukārt oficiālā ziņu aģentūra "Xinhua" raksta, – latviešu deputāti atzinuši, ka par Tibetu līdz šim zinājuši no amerikāņu filmām un vizīte palīdzēs labāk saprast īsto Tibetu.

Tas, ka delegācija ir oficiālās valdības propagandas sūtņi, deputātus, kas piedalījās vizītē, īpaši neinteresē. Kā vizīte pēc tam atspoguļota Ķīnā, neviens nav redzējis, akcentē "Nekā personīga".

Šlesers raidījumam uzsvēris, ka "Latvijai ir vēstniecība Ķīnā, Ķīnai ir vēstniecība Latvijā. Un tieši tāpēc ir jāveido draudzīgas attiecības ar visām valstīm, ar kurām Latvijai ir diplomātiskās attiecības punkts", pēcāk uz raidījuma jautājumu "pat tad, ja nodarbojas ar propagandu?" atbildot ar pārmetumu, proti, arī TV3 raidījums nodarbojoties ar propagandu. Arī uz precizējošu jautājumu deputāts sava izteikuma saturu raidījumam nekonkretizēja.

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) raidījumam izteicās, ka, "protams, mēs varētu paņemt prezentāciju, salīdzināt un tad skatīties, vai tā ir. Vai tur tiešām dzīvo tik cilvēki, vai tur tiešām viņi audzē to, ko viņi audzē, bet tas bija tāds tīri tāds, nebija nekas politisks". Liepiņa, atvainojoties un norādot, ka viņai ir komisijas sēde, pārtrauca sarunu. Viņa piebilda, ka nezina, ko raidījums vēlas "izvilināt". Uz norādi, ka raidījums neko nevēlas "izvilināt , bet gan tikai vēlas uzdot jautājumu, Liepiņa atbildēja: "Nekā tāda tur nebija, kas varētu jūs interesēt".

Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) raidījumam teica, ka "ir, protams, negatīva propaganda un ir pozitīva propaganda, šajā rakursā tur jāvērtē speciālistiem, ārpolitikas speciālistiem". Par demonstrēto prezentāciju viņa sacīja, ka tikai apskatījusi "to, ko mums iedeva apskatīt. Nezinu. Es ņemtu vērā kopīgu Eiropas viedokli, kā un ko".

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), vaicāta, cik atbalstāms ir tas, ka deputāti tiekas ar šādiem pārstāvjiem, atbildēja, sakot, ka viņa domā – "tas tikai dod iespēju…parāda to, cik Latvijā politiķi ir dažādi un domā dažādi un arī dažādi uztver šīs lietas. Man šķiet, ka mums ir skaidra nostāja attiecībā uz Tibetu, un mums arī vajadzētu pie tā pieturēties. Tas, ka viņi tiekas…viņi tikai pavairo šo propagandu, tas nozīmē, ka arī tie politiķi iet šīs propagandas pavadā, un man liekas, ka tas nebūtu pareizi.".

"Nekā personīga" papildina, ka Ķīnas delegācijas izvēlētais ierašanās laiks nav nejaušība. Pirms Ķīna pieteikusi savu pārstāvju braucienu, deputātu interešu grupa Tibetas atbalstam jau bija saplānojusi tikšanos ar Tibetas trimdas parlamenta pārstāvjiem. Viņi ieradās nedēļu pēc oficiālajiem ķīniešiem.

Ar tibetiešiem satikās tikai Juris Viļums. Grupā ir arī Pleškāne un parlamenta priekšsēdētāja Mieriņa. Pleškāne neatbildēja, kāpēc uz tikšanos neieradās, savukārt Mieriņa satika tibetiešus pie Saeimas. Šādas satikšanās deputāti var brīvi rīkot, un tiem nevajag saskaņojumu ne no Saeimas prezidija, ne Ārlietu ministrijas, rezumē raidījums.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) "Nekā personīga" atzinusi: "Mums, protams, ir jāapzinās, ka Ķīna ir drošības izaicinājums, tam mēs esam piekrituši gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības ietvaros, gan arī savā nacionālajā vērtējumā. […] Tā kā, ja parlamentārieši ņem šo vērā, un, protams, īsteno valsts kopīgo ārpolitiku attiecībās ar Ķīnu, tad es nevaru tam iebilst. Tas nav kaut kas tāds, kas būtu ārpus mūsu vispārējā uzstādījuma. Ja tie ir kaut kādi mēģinājumi palielināt Ķīnas ietekmi Latvijā, veidos, kas var mūs apdraudēt vai var radīt mūsu kompānijām problēmas, tad tas ir cits jautājums, tas ir drošības iestāžu kompetencē un arī deputātiem, tas ir jāņem vērā."