Sods ir līdzvērtīgs bankas pērnā gada peļņai, atzīmē "Le Telegramme". Tāpat bankai noteikts piecu gadu liegums darbībai Francijā.
Galvenais šajā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzētais - kompānijas "France Offshore" vadītājs Nadavs Bensusāns – notiesāts ar piecu gadu cietumsodu un trīs miljonu eiro sodu. Jāpiebilst, ka prokuratūra prasīja piemērot četru gadu cietumsodu arī "Rietumu bankas" prezidentam Aleksandram Pankovam, tomēr, kā ziņo portāls "cBanque", Pankovam piespriests četru gadu nosacīts cietumsods, savukārt bankas pārstāvim Francijā Sergejam Ščukam – gads nosacīti.
"Rietumu bankas" preses dienestā portālam "Delfi" skaidro: "Mēs detalizēti iepazīsimies ar sprieduma pilno tekstu, un pēc tam kopā ar mūsu advokātiem tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām. Šobrīd varam apgalvot, ka mēs pilnībā nepiekrītam spriedumam un šis spriedums tiks pārsūdzēts."
Tiesas vērtējumā caur Bensusāna radīto nauda atmazgāšanas shēmu, kurā bijusi iesaistīta arī "Rietumu banka", atmazgāti vismaz 203 miljoni eiro, raksta "Le Monde".
Bankas pārstāvis Patrigs Klugmans medijam paudis kritisku viedokli par tiesas spriedumu, paužot pārliecību, ka tiesa šajā lietā vēlas rādīt piemēru, bet tas nav taisnīgi pret banku.
"Rietumu banka" atgādina, ka tā pilnībā esot sadarbojusies ar Francijas tiesībsargājošām iestādēm visā izmeklēšanas un tiesas procesā. Uzņēmums uzstāj, ka nekad nav bijis iesaistīts izvairīšanās no nodokļu samaksas shēmā, un nedz banka, nedz tās prezidents nebija personīgi iesaistīti un ieinteresēti šajās darbībās. Tādēļ "Rietumu banka" uzskata, ka naudas sods un sankcijas pret prezidentu ir nepamatotas.
Tāpat kredītiestāde uzsver, ka līdz brīdim, kad spriedums stāsies likumīgajā spēkā, pienākums maksāt soda naudu neiesies. Ievērojot visas gaidāmās instances, process var turpināties vēl vairākus gadus.
Savukārt visu gaidāmo tiesvedības procesu laikā banka uzskaitīs iespējamās soda naudas apmērus savā budžetā un veiks uzkrājumus.
Uzkrājumu veidošana ļaus nepieciešamības gadījumā samaksāt uzlikto naudas sodu tādā veidā, ka tas nekādi neietekmēs stabilu bankas operacionālo darbību, skaidro "Rietumu banka".
Iepriekš LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka Bensusāns Francijā tiek dēvēts par "ofšoru karali". Tā dēvētie "Panamas dokumenti" liecina, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošo juristu "Mossack Fonseca" klientiem, kas bija iecienījuši "Rietumu banku".
Pirms pieciem gadiem tapusī dokumentālā filma ar ironisko nosaukumu "Mēs visi dosimies uz nodokļu paradīzi" seko līdzi franču Bensusāna gaitām viņa Rīgas vizītes laikā. Filmā Bensusāns demonstrē savas kompānijas "France Offshore" reklāmas stendu Rīgas lidostā, pēc tam apmeklē savu vietējo biroju Vecrīgā Vaļnu ielā. Tad Bensusāns dodas uz "Rietumu bankas" galveno ēku Vesetas ielā un tur tiekas ar bankas viceprezidentu Ruslanu Stecjuku.
Ziņas par "Rietumu bankas" saistību ar Bensusānu publiski izskanēja jau 2012. gada nogalē. Tolaik mediji ziņoja par kādas Latvijas komercbankas pārstāvniecības Francijā darbinieka aizturēšanu Parīzē, izmeklējot lietu pret "France Offshore" aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem. Bankas nosaukumu Latvijas kredītiestāžu uzraugi tolaik neatklāja, tomēr jau tad bija zināms – tikai "Rietumu bankai" ir birojs Francijā.
Tagad ir zināms, ka pratinātais darbinieks bija "Rietumu bankas" Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka. "Panamas dokumentos" redzams, ka jau 2007. gadā Bensusāns nodeva instrukcijas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" darbiniekam, Rīgas biroja valdes loceklim Teo de Regibusam, ka ārzonas kompāniju dokumenti ar kurjeru jāsūta uz "Rietumu banku" Rīgā, uz aploksnes norādot Ščukas uzvārdu.
Izmeklētāji uzskatīja, ka "Rietumu banka" zinājusi, ka Bensusāna darbības, iespējams, bijušas nelikumīgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
