Jau rudenī Rīgas Centrālās stacijā un tās apkārtnē sāksies pirmie ambiciozā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbi. Patlaban ir pabeigts būvniecības pamatrisinājumu projekts, aptuveni 35% no projektēšanas apjoma, pabeigta būvdarbu specifikācijas, kā arī iesniegts būvprojekta minimālais sastāvs nepieciešamo būvatļauju saņemšanai, portālam "Delfi" pastāstīja projekta posma pārstāvji.
"Bererix", kas ir Rīgas Centrālās stacijas un dzelzceļa tilta projektētājs un būvdarbu veicējs, projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies pilna apjoma būvniecības darbi. Taču šī gada rudenī sāksies pirmie sagatavošanās darbi – tiks slēgts skvērs un autostāvvieta starp staciju un Satiksmes ministriju, pārnestas komunikācijas un signalizācijas kabeļi uz stacijas otru pusi, lai dienvidu pusē var noņemt sliedes un uzsākt rakšanas darbus. Savukārt decembrī tiks uzsākti Lāčplēša ielas pārvada būvdarbi, lai pēc iespējas mazāk Rīgas ielu būvdarbi skartu vienlaicīgi. To paredzēts paveikt līdz maijam.
"Mēs jau gadu projektējam [šo posmu – aut]. Šie ir risinājumi, kuros vēl var izdarīt kādas sīkas izmaiņas. Janvārī teju pēdējā brīdī tika pieņemts lēmums taisīt četru sliežu ceļu, tāpēc bija jāmaina būvprojekts. Jāņem vērā, ka termiņš ir decembris, kad ir jābūt pabeigtam visam būvprojektam," pastāstīja "Bererix" pārstāvis Ksavjērs Debrušs (Xavier Debruche), piebilstot, ka Covid-19 nav radījis būtisku ietekmi projekta virzībā.
Ir skaidrs, ka līdz ar "Rail Baltica" ieviešanu, būtiski mainīsies Rīgas panorāma. Tiks likvidēti dzelzceļa uzbraukumi vairākos posmos – starp Elizabetes-Timoteja ielu un jaunbūvējamo staciju būs autoosta, daļa no multimodālā transporta mezgla. Tāpat tiks likvidēts uzbērums, kur patlaban ir autoostas iekāpšanas un izkāpšanas zona – projektētāji cer, ka nākotnē šo teritoriju varēs izmantot Rīgas starptautiskās autoostas vajadzībām, lai apkalpotu tos autobusus, kas nesatilps zem dzelzceļa platformām. Pārējo teritoriju funkcionalitāti atrisinās Rīgas pilsētas lokālplānojuma izstrāde, kas norisinās paralēli projektēšanas darbiem.
"Pieturas uz Gogoļa ielas tiks pārvietotas zem tilta un projekta sakarā vajadzība pēc tuneļa pazudīs, jo uzbūvēsim jaunas gājēju pārejas pār Gogoļa ielu un tunelis varēs tikt izmantots, piemēram, velostāvvietai," skaidro "Bererix" sadarbības projektu vadītājs Andris Linde. Tāpat arī "Rail Baltica" ieviešana paredz izbūvēt plašu veloceliņu tīklu Rīgas centrā gar trasi – visus jaunos viaduktus un pārvadus šķērsos veloceliņi un gājēju celiņi visos virzienos.
Būtiskas pārmaiņas piedzīvos arī dzelzceļa tilts, kurš tiks būvēts no jauna. Līdzās esošajam, vēsturiskajam dzelzceļa tiltam, kurš turpinās pildīt savas funkcijas un pa kuru brauks iekšzemes vilcieni, "Bererix" būvēs jauno dzelzceļa tiltu. Tas ir tik garš, ka tam, saskaņā ar noteikumiem, nepieciešama avārijas noejas un ceļš, kuru plānots izmantot arī kā gājēju un veloceliņu.
"Projekta ieviešanas sākumā pretimnākšana no pilsētas puses bija nedaudz kuslāka nekā cerēts, bet tagad liekas, ka arī pilsētas pusē cilvēki ir sapratuši tās iespējas, ko mēs viņiem piedāvājam, un ir nākuši mums pretī daudzos jautājumos," pauž "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pārstāvis Einārs Jaunzems.
Arī sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām viņš vērtē kā labu, jo daudzos jautājumos sniegtie ierosinājumi ir nākuši par labu un ņemti vērā, piemēram, Gogoļa ielas veloceliņu risinājumi. Arī tālāka iesaiste lokālplānojuma izstrādē no iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju puses būs ļoti svarīga, uzsver Jaunzems.
"Esam tikušies arī ar Rīgas pagaidu administrāciju, un viņi ir ieinteresēti palīdzēt, bet būtu labāk, ja būtu patstāvīga vara, kas ilgtermiņā zinātu, ka viņi tuvākos piecus gadus atbildēs par saviem lēmumiem. Pilsētas līmenī pagaidu administrācija ir laba tehnokrātiska administrācija, kura dara to, kas jādara, lai lietas neapstātos. Problēma ir, ka iepriekš neviens Rīgā nebūvēja jaunu dzelzceļu. Attiecīgi ir jāpieņem jauni lēmumi, bet tehnokrātiskas administrācijas mērķis nav virzīt pilsētas politiku uz sinerģiju ar "Rail Baltica", bet vajadzētu kādu, kas to dara," pauž Jaunzems.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
