Ilgtspēja un ekonomija: dabai un videi draudzīgs uzņēmums
Foto: Shutterstock
Termins "ilgtspēja" publiskajā telpā izskan arvien skaļāk, līdz ar to arī arvien vairāk cilvēku domā un dara ar soli nākotnē, taupot resursus un izvēloties atbildīgākus dzīvesveida paradumus. Taču ilgtspēja nebūt nav atsevišķu indivīdu atbildība – par vides un sociālo nākamību atbildība jāuzņemas arīdzan uzņēmumiem, kuri savas preces un pakalpojumus var saražot krietni vien efektīvākā un videi draudzīgākā veidā. Kāds ir mūsdienīgs un ilgtspējīgs uzņēmums – par to šajā rakstā.
"Ilgtspējīgs bizness ir organizācija vai uzņēmums, kas praktiski ir apzinājis savu būtiskumu un dažādās ietekmes gan vides, gan sociālajā jomā, gan arī ekonomiskajā jomā un, ņemot vērā apzinātos datus vai informāciju, izprot savu ietekmi uz apkārtējo vidi, un ir izstrādājis pasākumus, kas maksimāli samazina ietekmi uz vidi, kā arī iesaista tajā savus darbiniekus, vietējo kopienu un sabiedrību," skaidro Pasaules Dabas fonda "Zaļā biroja" programmas vadītāja Elza Ozoliņa.
Svarīga ilgtspējas daļa uzņēmumā ir komunikācija – gan iekšējā, gan ārējā, jo uzņēmums, gluži tāpat kā ikviens indivīds, ir sabiedrības dalībnieks, kas rāda piemēru, kādi paradumi būtu vēlami, lai mūsu saimniekošana būtu ilgtspējīga. "Ņemot vērā to, kas notiek ar klimata pārmaiņām, gan ar dabas daudzveidības izzušanu, gan ar pieejamiem resursiem, mums visiem ir jādomā, kā mēs varam strādāt un darboties efektīvāk, kā samazināt resursu patēriņu, meklēt alternatīvas un inovatīvus risinājumus," uzsver Ozoliņa.
"Ja skatās uz kopējiem globālajiem datiem – ilgtspējīgi uzņēmumi, kas domā par vides, sociālo un ekonomikas pārvaldības faktoru, uzrāda par 120% augstākus tirgus rādītājus. Tas demonstrē arī to, ka patērētāji sāk prioritēt uzņēmumus, kas domā par ilgtspējas aspektu. Latvijā aktīvāk par to domā pēdējos 10 gadus, bet saistībā ar Eiropas zaļo kursu un dažādiem "zaļināšanas" pasākumiem, piemēram, lauksaimniecības politikā tēma ir izteikti aktualizējusies pēdējo gadu laikā, jo ilgtspējība vairs nav brīvprātīga – tā ir obligāta prasība," stāsta Ozoliņa.
"Ja skatās uz kopējiem globālajiem datiem – ilgtspējīgi uzņēmumi, kas domā par vides, sociālo un ekonomikas pārvaldības faktoru, uzrāda par 120% augstākus tirgus rādītājus. Tas demonstrē arī to, ka patērētāji sāk prioritēt uzņēmumus, kas domā par ilgtspējas aspektu. Latvijā aktīvāk par to domā pēdējos 10 gadus, bet saistībā ar Eiropas zaļo kursu un dažādiem "zaļināšanas" pasākumiem, piemēram, lauksaimniecības politikā tēma ir izteikti aktualizējusies pēdējo gadu laikā, jo ilgtspējība vairs nav brīvprātīga – tā ir obligāta prasība," stāsta Ozoliņa.
“
Ja mēs runājam par klimata pārmaiņām, tad ir jāveic ļoti lieli soļi, lai mainītu visu sistēmu, taču ir prieks redzēt, ka tieši privātais sektors ir virzītājs attiecībā uz ilgtspēju un domā par to, kā mēs varam palīdzēt mainīt patērētāja domāšanu un pievērst uzmanību vides aspektiem.
Kā padarīt savu uzņēmumu ilgtspējīgāku?
Energoefektivitātes paaugstināšana:
- izmantot LED spuldzes un pielāgojamu apgaismojumu;
- neatstāt ieslēgtas elektroierīces ārpus darba laika – datortehnika, kafijas aparāti, kondicionieri u. c.;
- uzstādīt kustības sensorus – tie palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu, kad telpās neviens neatrodas;
- pielāgot ventilācijas un siltuma sistēmas aktīvajām darba stundām un darba dienām/brīvdienām;
- ieviest viedās sistēmas, kas nosaka gaisa temperatūru un CO2 koncentrāciju un pielāgo iekārtu darbību.
Papīra aprites samazināšana:
- optimizēt printeru un kopētāju skaitu – tā vietā, lai printeris būtu katrā kabinetā, ieviest vienu centrālo biroja printeri ar atkārtoti uzpildāmiem kārtridžiem;
- ieviest digitālu dokumentu apriti un elektronisko parakstīšanos, ietaupot gan resursus, gan laiku, gan naudu. Piemēram, e-parakstīšanas portālā "Dokobit" gan fiziskām, gan juridiskām personām ir pieejams lietotājam draudzīgs multifunkcionāls risinājums, kur dažu minūšu laikā var elektroniski parakstīt dokumentus un savākt parakstus no citām pusēm, izmantojot Latvijā visplašāk izplatītos kvalificēta e-paraksta izveides rīkus. Portālā tiek nodrošināta arī ērta dokumentu aprites procesa organizēšana un droša dokumentu uzglabāšana.
Zaļo iepirkumu vadlīniju izstrāde: pārtika, saimniecības ķīmija, elektroiekārtas. Pievērst uzmanību marķējumiem. Piemēram, papīram kvalitātes sertifikāts ir FSC, kas apstiprina, ka produkts ir nācis no atbildīgas mežsaimniecības.
Ūdens taupīšana: uzstādīt ūdens krānus ar kustības sensoriem un ūdens krānus ar filtriem, kas nodrošina dzeramo ūdeni, lai nebūtu jāpērk dzeramā ūdens bunduļi.
Videi draudzīga transporta un mobilitātes politika uzņēmumā: ieviest hibrīdauto vai elektroauto un nodrošināt to uzlādes iespējas, kā arī apmācīt darbiniekus par ekonomisku braukšanu, bet primāri pievērst uzmanību velosipēdu novietnēm, sabiedriskā transporta tīkliem ap uzņēmumu, slēgt sadarbības līgumus ar koplietošanas auto, velosipēdu vai skūteru pakalpojumu sniedzējiem, izvērtēt attālinātā darba vai hibrīddarba iespējas.
Ziedošana: ziedot mēbeles un tehniku citiem uzņēmumiem vai labdarībai, lai neradītu liekus atkritumus.
Komunikācija ar ēkas apsaimniekotāju: atkritumu šķirošanas iespēja, infrastruktūras izveide riteņbraucējiem, velosipēdu novietnes.
Ieguvumi, padarot savu uzņēmumu ilgtspējīgāku
2000. gadu sākumā Pasaules Dabas fonds (WWF) Somijā radīja "Zaļā biroja" iniciatīvu, kas ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem, ar kuras palīdzību iespējams ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī attīstīt uzņēmuma korporatīvo sociālo atbildību.
Mūsdienās "zaļo biroju" skaits pārsniedz 300, un nu tie pieejami arīdzan Latvijā. Kā atklāj Ozoliņa, pēdējo divu gadu laikā par programmu izrādīta ļoti liela interese. Patlaban ir sertificēti septiņi "zaļie biroji", bet vēl vairāki ir sertifikācijas procesā.
"Zaļā biroja" programma vērsta uz septiņiem uzņēmuma aspektiem: pārvaldība, komunikācija un iesaiste darbinieku vidū, enerģijas un ūdens patēriņš, transports, iepirkumi, pārtika, atkritumu šķirošana un to apsaimniekošana.
Mūsdienās "zaļo biroju" skaits pārsniedz 300, un nu tie pieejami arīdzan Latvijā. Kā atklāj Ozoliņa, pēdējo divu gadu laikā par programmu izrādīta ļoti liela interese. Patlaban ir sertificēti septiņi "zaļie biroji", bet vēl vairāki ir sertifikācijas procesā.
"Zaļā biroja" programma vērsta uz septiņiem uzņēmuma aspektiem: pārvaldība, komunikācija un iesaiste darbinieku vidū, enerģijas un ūdens patēriņš, transports, iepirkumi, pārtika, atkritumu šķirošana un to apsaimniekošana.
Pasaules Zaļās būvniecības padomes ("World Green Building Council") ietvaros gūtas atziņas, kas apstiprina ilgtspējas saistību ar efektivitāti.
Darbinieku produktivitāte krītas par apmēram 6%, ja biroja telpās ir pārāk karsts, vai par 4%, ja telpās ir pārāk auksts.
Videi draudzīga un veselīga darba vide spēj nodrošināt dabiskās gaismas pieejamību. Dati liecina, ka darbiniekiem, kuru darba vieta atrodas pie logiem, ir labāks miegs.
Par 66% samazinās darbinieku darba spējas, ja apkārt ir traucējoši trokšņi, skaņa.
Dažādība darba vietu ziņā (stāvgaldi, klusās zonas, sanāksmju telpas, atpūtas telpas u. tml.) nodrošina nepieciešamo kustību birojā, kā arī darbiniekiem dod iespēju kontrolēt savu darba plūsmu.
Ekseteras Universitātes pētījums liecina, ka apkārtējais zaļums, zaļās zonas birojā un ārpus tā (piemēram, skatoties ārā pa logu) uzrāda 15% uzlabojumu darbinieku darba rezultātā.
Nīderlandes Lietišķo zinātņu pētniecības organizācijas (TNO) veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumi, kuri mudina darbiniekus pārvietoties ar velosipēdu, palīdz samazināt darba kavējumu skaitu un spēj ietaupīt līdz pat 27 miljoniem eiro gadā. Veselīga un videi draudzīga darbavieta regulāri komunicē un iesaista darbiniekus jaunu iniciatīvu vai uzlabojumu veikšanā biroja vidē.