Kā atrast labas ogu un sēņu vietas
Teksts: Līga Švāne
Foto: Mārtiņš Purviņš/"Delfi"
Foto: Mārtiņš Purviņš/"Delfi"
Vasarā ļaudis čakli sāk ievākt dažādas meža veltes, un šobrīd pilnā sparā rit ogošanas un sēņošanas sezona, kas turpināsies līdz pat rudenim. Daudziem no mums ir sava “slepenā vieta”, kur doties pēc brangākajām gailenēm, saldākajām meža zemenēm un sulīgākajām mellenēm, taču noteikti ir piedzīvotas situācijas, kad mājās pārrodies ar tukšu groziņu un netiec gudrs, kāpēc tā. Kā nepalikt bešā un kur meklēt meža veltes – par to šajā rakstā.
Maldīgs ir uzskats, ka tikai pieaugušā mežā var atrast dabas veltes. Dabā viss ir līdzsvarā, un katrā meža vecumposmā tajā atrodami citi augi. To, vai gājiens uz mežu vainagosies ar dabas veltēm pilnām ķešām, nosaka arī laikapstākļi. Piemēram, šogad ilgā sausuma dēļ mežā ir pamaz sēņu.
Kārlis Taukačs, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais plānotājs
“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka mežs nav liels vai mazs koks, bet gan koku kopums jeb ekosistēma. Šī ekosistēma sastāv no visa – sākot ar izcirtumu un beidzot ar jau pieaugušu mežu, tajā skaitā arī laucēm, purviem, grāvjiem. Un katrā no šīm vietām ir savas sugas. Ieraugot, ka vairs nav lielo koku, cilvēki parasti pieņem, ka tas vairs nav mežs, taču, runājot par ekosistēmu, mums ir jāiziet cauri dažādiem meža vecumposmiem, lai labāk saprastu, ar ko daba katru no tiem ir aizpildījusi, jo katrā vecumposmā ir savi augi. Tas, kas aug lielajā mežā, neaug izcirtumā. Savukārt tas, kas aug izcirtumā, nespēj izdzīvot lielajā mežā,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais plānotājs Kārlis Taukačs.
Uz izcirtumu pēc avenēm un meža zemenēm
Izcirtums
Ieraugot svaigu izcirtumu, daudzi pieņem, ka “tur nekā nav, mežs ir izpostīts”. Pieejam tuvāk un palūkojamies vērīgāk! Redzam, ka pamazām sāk ienākt avenes. Piesaulītē grāvmalē gozējas meža zemenes.
“Ja neiedziļinās, tad, protams, no malas var šķist, ka izcirtums ir tukšs līdzenums ar celmiem un ciršanas atliekām. Pavisam svaigā izcirtumā vēl nekas nav sazēlis, bet kas notiek? Ir pazudusi ēna. Sugas, kas nespēj izdzīvot atklātā saulē un karstumā, piemēram, mellenes, aiziet bojā, bet tajā pašā laikā šeit pamazām ienāk meža avenes, kas jau pēc diviem trim gadiem sāks ražot augļus. Tepat arī atrodamas meža zemenes. Mazajiem augiem lielie koki vairs netraucē – avenēm un zemenēm tas ir pilnbrieds. Kad ienāks lielie koki, šīs sugas izzudīs. Un tā arī ir tā sugu mainība – katrai sugai ir savs “zvaigznīšu” brīdis,” stāsta Taukačs.
“Ja neiedziļinās, tad, protams, no malas var šķist, ka izcirtums ir tukšs līdzenums ar celmiem un ciršanas atliekām. Pavisam svaigā izcirtumā vēl nekas nav sazēlis, bet kas notiek? Ir pazudusi ēna. Sugas, kas nespēj izdzīvot atklātā saulē un karstumā, piemēram, mellenes, aiziet bojā, bet tajā pašā laikā šeit pamazām ienāk meža avenes, kas jau pēc diviem trim gadiem sāks ražot augļus. Tepat arī atrodamas meža zemenes. Mazajiem augiem lielie koki vairs netraucē – avenēm un zemenēm tas ir pilnbrieds. Kad ienāks lielie koki, šīs sugas izzudīs. Un tā arī ir tā sugu mainība – katrai sugai ir savs “zvaigznīšu” brīdis,” stāsta Taukačs.
Meža nociršana vieniem augiem kaitē, taču citiem dod iespēju. Kā norāda LVM eksperts, visi šie procesi ir pilnīgi dabiski, jo arī pašā dabā ir sastopama kailcirte, piemēram, pēc meža ugunsgrēka. Kad izzūd viena suga, tās vietā nāk cita, jo daba nemīl tukšumu. Tas ir dabas līdzsvars un daļa no ekosistēmas.
Meža zemenes un avenāji
Brūklenes, mellenes un zilenes
Kā skaidro eksperts, Valsts meža dienesta dati liecina, ka Latvijas teritorijā ļoti līdzīgā attiecību sadalījumā ir jaunaudzes, vidēja vecuma audzes un briestaudzes. Tas nozīmē, ka meža vecuma struktūra ir vienmērīgi sadalīta, līdz ar to arī meža ekosistēma ir vienmērīgi sadalīta. Meža apsaimniekošanas cikliskums dod iespēju katrai sugai piedzīvot savu “zvaigznīšu brīdi”.
Ko var atrast divus līdz trīs gadus vecā jaunaudzē? Redzams, ka ciršanas atliekas jau ir sadalīšanās stadijā. Iestādītās priedītes jau ir nedaudz pastiepušās, dabiski iesējušies arī citi kociņi. Savukārt avenes ir acīmredzami izstiepušās un ražo augļus. “Svaiga jaunaudze ir aveņu stihija. Šajā meža vecumposmā tajā pamazām ienāk arī brūklenes,” tā Taukačs.
Ko var atrast divus līdz trīs gadus vecā jaunaudzē? Redzams, ka ciršanas atliekas jau ir sadalīšanās stadijā. Iestādītās priedītes jau ir nedaudz pastiepušās, dabiski iesējušies arī citi kociņi. Savukārt avenes ir acīmredzami izstiepušās un ražo augļus. “Svaiga jaunaudze ir aveņu stihija. Šajā meža vecumposmā tajā pamazām ienāk arī brūklenes,” tā Taukačs.
Avenes un ciršanas atliekas jaunaudzē
Mežam turpinot augt, zemenes un avenes zaudē cīņā par izdzīvošanu. Pienākusi brūkleņu kārta “spīdēt” – tās vislabāk jūtas sausās priežu jaunaudzēs un vēlos izcirtumos. Galvenais priekšnoteikums, lai brūklene labi justos, – augšanas vietai jābūt saulainai.
Brūklenes
Savukārt mellenes visbiežāk atrodamas vidēja vecuma audzēs. “Ja tiek veikta pareiza kopšana, koks 40 gados ir jau “normāls baļķis”. No meža veltēm šajā vecumposmā audzē ir sastopamas mellenes. Vidēja vecuma audzēs noēnojums ir diezgan liels, līdz ar to zemenes un avenes te vispār nevar atrast. Runājot par mellenes dzīves ciklu, jau pieaugušā mežā, briestaudzē melleņu mētras vairs nav tik zaļas, tās vairs tik daudz neražo ogas. Mellenes, tāpat kā zilenes un vaivariņi, ir sīkkrūmi,” stāsta LVM pārstāvis.
Mellenes
Arī nupat pieminētās zilenes ir daļa no vidēja vecuma audzes, taču tās varēs atrast mitrākās vietās. Tām līdzās, visticamāk, būs arī vaivariņi, kas ne tikai plaši tiek izmantoti tautas medicīnā, bet arī var kalpot kā kožu atbaidītāji drēbju skapī.
Zilenes
Bet kur ir sēnes?
To, kādu koku tuvumā meklēt noteiktas sēnes, bieži vien priekšā pasaka to nosaukumi, piemēram, apšu un priežu bekas. Savukārt gailenes labi jūtas sausos priežu mežos. LVM pārstāvis dod padomu – visvairāk sēņu var atrast labi koptās jaunaudzēs.
“Sēnes ir mežaudzes vitalitātes jeb veselības spogulis. Lai veidotos augļķermeņi, ir jābūt simbiozei – sadarbībai starp sēņotni un koka saknēm. Ir jānotiek apmaiņai ar barības vielām un minerālvielām, un sēnes spēj labi augt tikai veselīgā mežā. Mana pieredze liecina, ka sēnēm vislabāk patīk augt aptuveni 20–40 gadus vecās jaunaudzēs, kuras ir rūpīgi un labi koptas,” ar zināšanām un pieredzi dalās Taukačs un piebilst – arī vecos mežos, protams, var atrast sēnes, taču tur visi procesi notiek daudz lēnāk.
Atkarībā no tā, kad un kā mežs tiek kopts, mainās vietas, kur atrodamas sēnes. Piemēram, ja mežā ir veikta kopšanas cirte, kas ir paredzēta koku augšanas apstākļu uzlabošanai, sēņu te kādu laiku būs mazāk, bet pēc tam, kad mežs būs adaptējies, sēņu būs tieši vairāk. Fotosintēzes procesā tiek ražota koksne, un koka pieaugums ir tieši saistīts ar zaļo vainagu. Jo būs vairāk saules un barības vielu, jo labvēlīgāki apstākļi ne tikai kokiem, bet arī sēnēm.
“Sēnes ir mežaudzes vitalitātes jeb veselības spogulis. Lai veidotos augļķermeņi, ir jābūt simbiozei – sadarbībai starp sēņotni un koka saknēm. Ir jānotiek apmaiņai ar barības vielām un minerālvielām, un sēnes spēj labi augt tikai veselīgā mežā. Mana pieredze liecina, ka sēnēm vislabāk patīk augt aptuveni 20–40 gadus vecās jaunaudzēs, kuras ir rūpīgi un labi koptas,” ar zināšanām un pieredzi dalās Taukačs un piebilst – arī vecos mežos, protams, var atrast sēnes, taču tur visi procesi notiek daudz lēnāk.
Atkarībā no tā, kad un kā mežs tiek kopts, mainās vietas, kur atrodamas sēnes. Piemēram, ja mežā ir veikta kopšanas cirte, kas ir paredzēta koku augšanas apstākļu uzlabošanai, sēņu te kādu laiku būs mazāk, bet pēc tam, kad mežs būs adaptējies, sēņu būs tieši vairāk. Fotosintēzes procesā tiek ražota koksne, un koka pieaugums ir tieši saistīts ar zaļo vainagu. Jo būs vairāk saules un barības vielu, jo labvēlīgāki apstākļi ne tikai kokiem, bet arī sēnēm.
Pa kreisi – 14 gadus veca, kopta jaunaudze. Labajā pusē – mežs, kurā veikta izlases cirte.
Ko mums stāsta gadskārtas?
Koka stumbram katru gadu pieaug viena gadskārta. Ja mežs tiek atstāts novārtā un par to nerūpējas, pieaugums ir ļoti mazs. Ja mežs tiek audzēts mērķtiecīgi un pareizā laikā tiek kopts, gadskārtas pieaugums var būt pat par centimetru.
“Savukārt, ja kļūstam slinki un vairs neko nedarām, tad mežs vairs negrib augt. Uzskatāmi redzam, kad bijusi nepieciešama retināšana. Vēl viens variants – ja tomēr attopamies un sākam kaut ko darīt lietas labā, tad varam mēģināt mežu “restartēt”,” stāsta LVM pārstāvis.
“Savukārt, ja kļūstam slinki un vairs neko nedarām, tad mežs vairs negrib augt. Uzskatāmi redzam, kad bijusi nepieciešama retināšana. Vēl viens variants – ja tomēr attopamies un sākam kaut ko darīt lietas labā, tad varam mēģināt mežu “restartēt”,” stāsta LVM pārstāvis.
Preslera svārsts – ierīce, ar kuru kokā tiek izdarīts urbums un iegūta neliela skaida, kurā redzamas gadskārtas