Foto: Mārtiņš Purviņš/"Delfi"
Maldīgs ir uzskats, ka tikai pieaugušā mežā var atrast dabas veltes. Dabā viss ir līdzsvarā, un katrā meža vecumposmā tajā atrodami citi augi. To, vai gājiens uz mežu vainagosies ar dabas veltēm pilnām ķešām, nosaka arī laikapstākļi. Piemēram, šogad ilgā sausuma dēļ mežā ir pamaz sēņu.
“Ja neiedziļinās, tad, protams, no malas var šķist, ka izcirtums ir tukšs līdzenums ar celmiem un ciršanas atliekām. Pavisam svaigā izcirtumā vēl nekas nav sazēlis, bet kas notiek? Ir pazudusi ēna. Sugas, kas nespēj izdzīvot atklātā saulē un karstumā, piemēram, mellenes, aiziet bojā, bet tajā pašā laikā šeit pamazām ienāk meža avenes, kas jau pēc diviem trim gadiem sāks ražot augļus. Tepat arī atrodamas meža zemenes. Mazajiem augiem lielie koki vairs netraucē – avenēm un zemenēm tas ir pilnbrieds. Kad ienāks lielie koki, šīs sugas izzudīs. Un tā arī ir tā sugu mainība – katrai sugai ir savs “zvaigznīšu” brīdis,” stāsta Taukačs.
Meža nociršana vieniem augiem kaitē, taču citiem dod iespēju. Kā norāda LVM eksperts, visi šie procesi ir pilnīgi dabiski, jo arī pašā dabā ir sastopama kailcirte, piemēram, pēc meža ugunsgrēka. Kad izzūd viena suga, tās vietā nāk cita, jo daba nemīl tukšumu. Tas ir dabas līdzsvars un daļa no ekosistēmas.
Meža zemenes un avenāji
Ko var atrast divus līdz trīs gadus vecā jaunaudzē? Redzams, ka ciršanas atliekas jau ir sadalīšanās stadijā. Iestādītās priedītes jau ir nedaudz pastiepušās, dabiski iesējušies arī citi kociņi. Savukārt avenes ir acīmredzami izstiepušās un ražo augļus. “Svaiga jaunaudze ir aveņu stihija. Šajā meža vecumposmā tajā pamazām ienāk arī brūklenes,” tā Taukačs.
Avenes un ciršanas atliekas jaunaudzē
Mežam turpinot augt, zemenes un avenes zaudē cīņā par izdzīvošanu. Pienākusi brūkleņu kārta “spīdēt” – tās vislabāk jūtas sausās priežu jaunaudzēs un vēlos izcirtumos. Galvenais priekšnoteikums, lai brūklene labi justos, – augšanas vietai jābūt saulainai.
Brūklenes
Mellenes
Arī nupat pieminētās zilenes ir daļa no vidēja vecuma audzes, taču tās varēs atrast mitrākās vietās. Tām līdzās, visticamāk, būs arī vaivariņi, kas ne tikai plaši tiek izmantoti tautas medicīnā, bet arī var kalpot kā kožu atbaidītāji drēbju skapī.
“Sēnes ir mežaudzes vitalitātes jeb veselības spogulis. Lai veidotos augļķermeņi, ir jābūt simbiozei – sadarbībai starp sēņotni un koka saknēm. Ir jānotiek apmaiņai ar barības vielām un minerālvielām, un sēnes spēj labi augt tikai veselīgā mežā. Mana pieredze liecina, ka sēnēm vislabāk patīk augt aptuveni 20–40 gadus vecās jaunaudzēs, kuras ir rūpīgi un labi koptas,” ar zināšanām un pieredzi dalās Taukačs un piebilst – arī vecos mežos, protams, var atrast sēnes, taču tur visi procesi notiek daudz lēnāk.
Atkarībā no tā, kad un kā mežs tiek kopts, mainās vietas, kur atrodamas sēnes. Piemēram, ja mežā ir veikta kopšanas cirte, kas ir paredzēta koku augšanas apstākļu uzlabošanai, sēņu te kādu laiku būs mazāk, bet pēc tam, kad mežs būs adaptējies, sēņu būs tieši vairāk. Fotosintēzes procesā tiek ražota koksne, un koka pieaugums ir tieši saistīts ar zaļo vainagu. Jo būs vairāk saules un barības vielu, jo labvēlīgāki apstākļi ne tikai kokiem, bet arī sēnēm.
“Savukārt, ja kļūstam slinki un vairs neko nedarām, tad mežs vairs negrib augt. Uzskatāmi redzam, kad bijusi nepieciešama retināšana. Vēl viens variants – ja tomēr attopamies un sākam kaut ko darīt lietas labā, tad varam mēģināt mežu “restartēt”,” stāsta LVM pārstāvis.
Preslera svārsts – ierīce, ar kuru kokā tiek izdarīts urbums un iegūta neliela skaida, kurā redzamas gadskārtas