Nolādētais ceļojums ar elektroauto uz Hījumā  (24)

Pirms sāku stāstu par "aizraujošo elektromobiļa lādēšanu" (un nolādēšanu), gribu piebilst, ka šis nav stāsts par konkrēto auto. Auto ir lielisks, tas perfekti pildīja savus pienākumus, tas ir ērts, salīdzinoši praktisks un visādi citādi noderīgs. Šim auto gan nav visu riteņu piedziņa, tāpēc ar to neatļāvāmies iebraukt tādos bezceļos, kā iepriekš ar salauzto apvidnieku.

Bet atpakaļ pie stāsta par lādēšanu un nolādēšanu. Ceļš no Rīgas līdz salas vidum ir apmēram 350 kilometru. Mūsu auto ideālos apstākļos sola nobraukt ap 450, taču vēsajā rudenī patiesais nobraukums ir tuvāk 400 kilometriem. Tāpat prātā jāpatur rezerve, lai no "nekurienes" nokļūtu līdz tuvākajai rozetei. Lai nenonāktu izmisuma štepseļa meklējumos, nolēmām auto uzlādēt apmēram pusceļā – netālu aiz Igaunijas robežas ir jauna ātrās uzlādes tīkla stacija.

Tas viss izklausās vienkārši - iebrauc, uzlādē, brauc tālāk – taču mums šis ceļš ir jāizplāno diezgan precīzi, jo ir jāpaspēj uz iepriekš rezervēto prāmi. Tātad – nedrīkstam nokavēt, bet nav arī nekāda labuma uz ostu aizskriet ātrāk. Plānot ceļojumus man patīk, tāpēc tā nav liela bēda. Izrēķinu, cikos jāceļas, cikos paņemu līdzbraucējus, cikos tiekam pie vada.

Tiktāl viss izdodas, bet tad nākas secināt, ka solītais īpaši ātrais vads nav nemaz īpaši ātrs. Teorētiski konkrētā stacija spēj lādēt ar 150 kilovatu jaudu, taču praksē tie ir apmēram 45 kilovati. Protams, lieki cerēt uz ideālajiem apstākļiem, taču drusku tuvāk solītajam gribējās gan. Cits neviens tajā brīdī nebija pieslēdzies, un, kā apgalvo specifikācija, šis auto spēj pieņemt tik lielu strāvu.

Šeit gan īpaši nebēdājām, jo ar 80 procentiem mums līdz salai pietiek "atliektiem galiem". Uz salas ir piecas uzlādes vietas – četras lēnās un viena vidēji ātrā, ar maksimālo jaudu 50 kilovati. Ar to mums pilnīgi pietiks, lai nodrošinātu foršo ceļojumu ar pārbraucieniem pa salu.

Tā vismaz mēs domājām, kad priecīgi un entuziasma pilni devāmies uz šo vidēji ātro uzlādes punktu.