Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga nākotnē neizslēdz iespēju kļūt par izglītības ministri – to viņa atzina intervijā "Delfi TV" raidījumu ciklā "Reformu vaig?". Vanaga intervijā plaši kritizēja nacionālā līmeņa politiķus, tostarp pašreizējo ministri Andu Čakšu (JV), kuri izglītības nozari uzskatot par "pārfinansētu" un prasot ieviest reformas bez papildu finansējuma. "Kad cilvēks nav amatā, viņš ir dzirdīgāks, atvērtāks, saprot un ir atbalstošs. Tiklīdz tiek ministra krēslā, tā tas kažociņš tiek apgriezts uz otru pusi," viņa teica.

Kā šķietami nebeidzamās reformas uzlabo vai bojā dzīvi Latvijas skolēniem un pedagogiem? Kad redzēsim reformu "augļus"? Uz šiem jautājumiem meklējam atbildes portāla "Delfi" projektā "Reformu vaig?". Te varat lasīt analītiskus materiālus un skatīties diskusijas par Latvijas izglītības sistēmas spožumu un postu. Tuvojoties projekta noslēgumam uz izvērstu interviju aicinājām Latvijas lielākās arodbiedrības LIZDA vadītāju Vanagu.

Vanaga intervijā pauda, ka daudzas izglītības sistēmas problēmas rodas, jo politiķi "diezgan atrauti skatās uz reālo situāciju" un pieprasa veikt reformas nenodrošinot tām pienācīgu finansējumu, jo uzskata – izglītībai naudas jau tā ir par daudz. "Tā pārfinansētā, tur visa ir par daudz. Praktiski visas reformas, kas ir pieteiktas dienaskārtībā – ne par vienu nevaram pateikt, ka tā nebūtu vajadzīga, bet nacionāla līmeņa sērga daudzu gadu garumā visām valdībām ir, ka tās grib šīs pārmaiņas bez atbilstošiem resursiem. Nu nevar būt mums bērni ar speciālām vajadzībām iekļauti skolās, ja mums nav logopēda, nav psihologa, nav sociālā pedagoga," viņa sūrojās.

Tas, ka pēdējos gados vairāki izglītības ministri nākuši no augstskolu pasniedzēju vai pat skolotāju rindām, Vanagas ieskatā šo izpratnes trūkumu nav risinājis. "Mēs arī esam par to domājuši, kāpēc tā ir – tad kad cilvēks nav amatā, viņš ir dzirdīgāks, atvērtāks, saprot un ir atbalstošs. Tiklīdz tiek ministra krēslā, tā tas kažociņš tiek apgriezts uz otru pusi," teica Vanaga.

Jautāta, vai pati sevi neredz ministres krēslā, Vanaga atzina, ka "nenoliedzu, ka nākotnē kaut kas tāds varētu būt, bet šobrīd ir ļoti daudz ieceru arī arodbiedrībā". Vanaga gan šobrīd neesot nevienas politiskās partijas biedre. "Ne velti ir tas teiciens – ar politiķiem sadarboties ir kā būt pie ugunskura. Būsi pārāk tuvu sadegsi, pārāk tālu – nosalsi. Nu tad mēs meklējam to zonu, kurā nesadegt un nenosalt," skaidroja LIZDA vadītāja.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Pedagogu trūkumu Latvijā tikai ar algas palielināšanu vairs nav iespējams atrisināt, atzina Vanaga. Viņas prognoze – ja nemainīsies valsts pieeja šim jautājumam, tas nebūs atrisināts arī pēc 15 gadiem.

Latvijas pedagogu saeime ir piektā vecākā Eiropā atzina Vanaga, un daudzi pensijas vecuma skolotāji tiek pierunāti turpināt darbu, jo nav kam nodot stafeti. Ja pirms dažiem gadiem runājām, ka skolotāju trūkst tā sauktajos STEM jeb dabaszinību un matemātikas priekšmetos, tad tagad liels deficīts veidojas latviešu valodas skolotāju rindās. Vanaga arī prognozēja, ka drīzumā lieli iztrūkumi gaidāmi otrās svešvalodas pasniedzēju rindās, jo līdz ar pāreju uz "Vienotu skolu", Krievu valoda tā vairs nevarēs būt. Tāpat, veidosies mūzikas skolotāju iztrūkums – jau tagad to trūkst, bet budžeta vietas attiecīgajās augstskolu programmās tiek pamatīgi apcirptas.

LIZDA nav datu par to, cik skolās skolotāju vispār pietiek. Vanaga gan zināja teikt, ka Latvijā nav nevienas pašvaldības, kur visās skolās pedagogi strādātu sabalansētā darba slodzē, kā to teorētiski paredz skolotāju streika laikā panāktā vienošanās ar valdību. Arodbiedrības vadītāja atgādināja, ka IZM jau vairākus gadus strādā pie pedagogu skaita prognozēšanas rīka, bet pagaidām bez rezultāta.

Ja LIZDA biedri tā 2025. gadā lems, Vanaga esot gatava turpināt arodbiedrību vēl vienu pilnvaru termiņu. Tas gan būšot pēdējais, kura laikā jāgatavo pēctecis amatā.

Vanaga daudz kritikas veltīja politiķiem, bet jautāta, kādas kļūdas pieļāvusi pati arodbiedrība, viņa teica – pārāk kūtra LIZDA bijusi cīnoties par pirmsskolas pedagogu tiesībām, astoņus gadus cenšoties pārliecināt politiķus pirms vēršanās Satversmes tiesā. Nākotnē šādas kļūdas vairs nepieļaušot.

LIZDA biedru skaits pagājušogad biedru skaits auga. Vanaga atzina, ka, protams gribētu, lai tas ir tikpat liels kā Ziemeļvalstīs, kur 80% nozares darbinieku ir arodbiedrību biedri, bet atzina, ka Latvijā nav šādu tradīciju – viņa būtu gandarīta, ja Latvijā arodbiedrībā iestātos vismaz puse izglītības nozarē strādājošo. Vienlaikus, Vanaga atgādināja, ka LIZDA ir lielākā arodbiedrība Latvijā ar 21 000 biedru, tādēļ "grēks sūdzēties".

LIZDA regulāri kritizē politiķus, bet politiķi savukārt šad tad nekautrējas kritizēt arodbiedrību. Vanaga gan uzstāja, ka politiķu izteikumi esot nepamatoti. Piemēram, bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) skolotāju streika laikā esot atļāvies jokot, ka arodbiedrības prasības pilda, tādēļ, ka šonakt labi izgulējies, kaut patiesībā to licis darīt likums. Labākas attiecības esot ar jauno premjeri Eviku Siliņu (JV), kura jau vairākas reizes iesaistījusies strīdu risināšanā starp LIZDA un IZM. Kādēļ tā? Nevēlēšanās saprast. "Politiķi saka, ka visu solīto izdarījuši, mēs liekam galdā faktus," rezumēja Vanaga.

"Reformu "vaig", bet ja tā ir bez atbilstošiem resursiem vai konsekventas resursu nodrošināšanas... Ir jābūt konsekventam plānam, un tas arī jāpilda," Vanaga rezumēja Latvijas izglītības sistēmas reformu nedienas. Viņa uzstāja, ka, piemēram, jau sākot kompetenču pieejas "Skola2030" ieviešanu, LIZDA brīdinājusi, ka nav atvēlēti pietiekami līdzekļi kaut vai jaunu mācību līdzekļu izstrādei.

Vai kompetenču pieeja skolotājiem devusi lielāku brīvību? Vanaga uzskata, ka nē, jo nereti skolotāju darbā pārāk daudz iejaucas ne tikai dažādas kontroles iestādes, bet arī skolēnu vecāki. Tas apslāpējot radošumu un drošību skolotāju ikdienas darbā. "Ārstam nemācam kā labāk operēt, bet izglītības jomā kaut daudziem gribas nākt palīgā ar saviem padomiem, bieži vien arī nevietā," viņa teica.

Skolu tīkla jaunā reforma, kuras projektu apstiprinājusi valdība, daudziem liks pieņemt sāpīgus lēmumus, pauda Vanaga. Viņa piekrita, ka skolu tīklu ir jāoptimizē – demogrāfija ir nepielūdzama – tomēr nevarot balstīties tikai uz cipariem. Turklāt šī skolu tīkla reforma neesot pilnvērtīga, jo attiecas tikai uz vispārējo izglītību, neņemot vērā pirmsskolas, profesionālās ievirzes skolas un citas, kas atrodas tajās pašās pašvaldībās. Arodbiedrības vadītāja arī pauda bažas, vai pašvaldības šo skolu tīkla reformu neizmantos kā piesegu nepopulāriem lēmumiem.

Raidījuma noslēgumā, jautāta par to, kāds šobrīd ir pedagoga profesijas prestižs, Vanaga pauda, ka tas ir sagrauts visā Eiropā – Latvija nav izņēmums. Tas gan ir vājš mierinājums. Vanaga gan atgādināja, ka pedagoga prestižu neveido tikai alga, bet arī viņš pats. Tādēļ arodbiedrība aicina pašus pedagogus lepoties un priecāties par panākto, jo labo ziņu arī esot daudz.

"Reformu vaig?" projekta diskusijas varat klausīties arī "Apple" vai "Spotify" podkāstos.

Projekta "Kas notiek izglītībā" publikāciju sēriju "Reformu vaig?" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2023

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit