Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu aug par 60% un jau 2030. gadā varētu sasniegt 58 000 automašīnu. Brīdī, kad transporta elektrifikācija iziet ārpus atsevišķu entuziastu interešu loka, parādās konkrēti praktiski izaicinājumi tās ieviešanai sabiedrības ikdienā. Vai visiem pietiks vietas, kur savu zaļo transportu uzlādēt, un kas notiks ar elektrotīkla jaudām, kad tūkstošiem elektroauto vienlaikus veiks ātro uzlādi? Gana nopietni jautājumi, kas jārisina ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā, lai jau tuvākajos gados elektroauto progress neapstātos pie infrastruktūras "pudeles kakla".
Pašlaik valsts mērogā tiek veicināta elektroauto iegāde, nevis mērķtiecīga infrastruktūras attīstība, kas potenciāli var radīt vilšanos gan lietotājiem, gan valsts enerģētikas attīstības virzītājiem. Salīdzinājumam var minēt dzelzceļa ieviešanu industrializācijas sākumā – no lokomotīves ir maza jēga, ja nav sliežu ceļu, un otrādi. Šobrīd šajā jomā vērojams konkrētas stratēģijas un taktikas trūkums: Nacionālais enerģētikas un klimata plāns gan nosaka, ka pāreja uz e-transportu ir prioritāte, bet trūkst konkrēta plāna un risinājumu, kā tieši to panāksim.
CSDD statistika rāda, ka šī gada janvārī Latvijā reģistrēti 6369 vieglie elektroauto, kas, salīdzinot ar 2023. gada sākumu, veido 66% pieaugumu. Šāda izaugsmes dinamika saglabājas jau kopš 2020. gada, kas ir visnotaļ pozitīvi. Vienlaikus aptuveni divas trešdaļas no visiem Latvijas elektroauto ir reģistrēti Rīgā un Pierīgas reģionā. Elektroauto labākās īpašības nenoliedzami var novērtēt tieši pilsētvidē, tomēr vienmērīga uzlādes infrastruktūra visā Latvijā paātrinātu tirgus attīstību un stiprinātu autovadītāju pārliecību, ka arī ārpus galvaspilsētas viņi var paļauties uz elektroauto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
