Gandrīz puse Latvijas autovadītāju (44%) cenšas braukt ekonomiski un ikdienā izmanto ieteikumus ekonomiskai braukšanai. 21% aptaujāto pauž, ka drīzāk neizmanto ieteikumus, kas veicinātu ekonomiskāku braukšanu. 18% norāda, ka neko nezina par ieteikumiem ekonomiskākai braukšanai, bet 12% atzīmē, ka nemēdz braukt ekonomiski un neizmanto nekādus ieteikumus, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati.
Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, secināms, ka kaimiņvalstī krietni vairāk autovadītāju (par 26% vairāk) piedomā pie tā, lai braukšana būtu ekonomiskāka. Kopumā Igaunijā 70% autovadītāju norāda, ka cenšas braukt ekonomiski, no tiem 51% izvēlas braukt bez pēkšņas ātruma palielināšanas vai bremzēšanas, 10% ir apmeklējuši apmācības par ekonomisku braukšanu un labprāt iegūtās zināšanas pielieto ikdienā un 9% norāda, ka iepriekš par to ir lasījuši internetā un ikdienā cenšas sekot ieteikumiem. 30% atzīst, ka neievēro ekonomiskas braukšanas paradumus.
Palielinoties degvielas cenām, aizvien biežāk mēdzam aizdomāties, kā braukt ekonomiskāk un taupīt degvielu. Jāpiezīmē, ka ekonomiska braukšana lielā mērā nozīmē arī drošu braukšanu. Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka "salīdzinot ar pašmāju autovadītājiem, satiksmes dalībnieki Igaunijā ir vairāk pielāgojušies ekonomiskai braukšanai. Tas skaidrojams ar to, ka Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem satiksmes drošības uzraudzība tika veidota citādāk, nekā tas ir pie mums. Satiksme kaimiņvalstī ir daudz mierīgāka – autovadītāji retāk cenšas sevi mānīt ar to, ka braucot ātrāk, ieekonomēs laiku un gala mērķī ieradīsies laicīgāk."