Latvijā 44% autovadītāju cenšas braukt ekonomiskāk, Igaunijā – 70%

Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, secināms, ka kaimiņvalstī krietni vairāk autovadītāju (par 26% vairāk) piedomā pie tā, lai braukšana būtu ekonomiskāka. Kopumā Igaunijā 70% autovadītāju norāda, ka cenšas braukt ekonomiski, no tiem 51% izvēlas braukt bez pēkšņas ātruma palielināšanas vai bremzēšanas, 10% ir apmeklējuši apmācības par ekonomisku braukšanu un labprāt iegūtās zināšanas pielieto ikdienā un 9% norāda, ka iepriekš par to ir lasījuši internetā un ikdienā cenšas sekot ieteikumiem. 30% atzīst, ka neievēro ekonomiskas braukšanas paradumus.

Palielinoties degvielas cenām, aizvien biežāk mēdzam aizdomāties, kā braukt ekonomiskāk un taupīt degvielu. Jāpiezīmē, ka ekonomiska braukšana lielā mērā nozīmē arī drošu braukšanu. Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka "salīdzinot ar pašmāju autovadītājiem, satiksmes dalībnieki Igaunijā ir vairāk pielāgojušies ekonomiskai braukšanai. Tas skaidrojams ar to, ka Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem satiksmes drošības uzraudzība tika veidota citādāk, nekā tas ir pie mums. Satiksme kaimiņvalstī ir daudz mierīgāka – autovadītāji retāk cenšas sevi mānīt ar to, ka braucot ātrāk, ieekonomēs laiku un gala mērķī ieradīsies laicīgāk."

Eksperts norāda, ka "viens no veidiem, kā sekmēt ekonomisku braukšanu, ir pārbaudīt spiedienu riepās. Ir svarīgi noteikt pareizo spiediena līmeni, lai izvairītos no pastiprinātas riepu dilšanas un tās nebūtu jāmaina tik bieži. Liela daļa sabiedrības joprojām izvēlas visu gadu braukt ar ziemas riepām, cerībā, ka tā ieekonomēs, taču ir jāņem vērā tas, ka ziemas riepām ir cits gumijas sastāvs un karstām vasaras dienām tās nederēs. Izvēloties vasarā braukt ar ziemas riepām, palielināsies arī degvielas patēriņš, tāpēc katrā gadalaikā tomēr ieteicams braukt ar attiecīgajiem laikapstākļiem paredzētām riepām."

Vēl viens no veidiem, kā ieekonomēt degvielu, ir veikt auto riteņu savirzi. Ir svarīgi pārliecināties, lai automobiļa riteņi atrastos ģeometriski pareizi pret pašu auto, arī tas sekmēs degvielas ekonomēšanu.

Būtiska nozīme ir arī papildus funkcijām, ko lietojam, braucot ar auto, piemēram, braucot ar nelielu ātrumu, gaisa kondicionēšana patērē lielāku jaudu, tādējādi arī degvielu, bet, braucot ar lielāku ātrumu, gaisa kondicioniera ietekme uz degvielas patēriņu ir mazāka.

Analizējot datus respondentu sieviešu un vīriešu vidū, gan Igaunijā, gan Latvijā varam novērot, ka vīrieši autovadītāji cenšas braukt ekonomiskāk. Latvijā 52% vīriešu pauž, ka ikdienā izvēlas braukt ekonomiskāk, bet sievietes – 35%. Igaunijā šis skaits ir ievērojami lielāks – ekonomiski brauc 75% vīriešu un 66% sievietes.