Senos laikos – no 1934. līdz 1949. gadam – čehu autoražotājs "Škoda" ražoja luksus klases automobiļus. Oriģinālais "Superb" bija dārgs un prestižs auto, zem kura motorpārsega slēpās V8 dzinējs. Un tam bija arī visu riteņu piedziņa. Pēc Otrā pasaules kara Čehoslovākija nonāca Padomju Savienības ietekmē un kļuva par komunistisku valsti; rūpnīcas tika nacionalizētas un nolaistas līdz kliņķim – diemžēl arī "Škoda" nebija izņēmums.
1991. gadā, kad Eiropa piedzīvoja atdzimšanas vilni, "Škoda" nonāca "Volkswagen" īpašumā –, un nu varēja sākties ceļš no vēstures cilpas zemākā punkta pretī pagātnes spozmei.
Šoreiz studijas "RJ76 Films" raidījums "Tavs Auto TV" aplūko jauno "Škoda Superb", kas ar vienu kāju jau iekāpis "premium" automobiļu dārziņā.
Raidījuma par viesis un testa pilots šoreiz ir auto nomas "Sixt" vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems. Šajā amatā viņš ir kopš 2010. gada, bet šogad kopš maija vada "Sixt" arī Somijā. Auto industrijā Arnis ienācis 1996. gadā – tolaik kā students sācis strādāt pie datu ievades uzņēmumā "Lattelecom". Automobili ikdienā viņš uzskata par tehnisku lietu, kam jāpieiet racionāli un kam nedrīkst akli un par daudz pieķerties.
"Škoda Superb" salonā viss ir augstākajā līmenī, kas raksturīgi "Laurin & Klement" aprīkojumam. Paneļi apšūti ar ādu, redzami arī koka apdares elementi; ērti ādas sēdekļi, kas ir ventilējami un ar jaunu masāžas funkciju. Viduskonsolē ir 13" displejs, bet ātrumkloķis, kā jau ierasts VW grupā, tagad atrodams aiz stūresrata.
Kā brauc šis auto? Līdzīgi kā pārējie "Škoda" modeļi, arī "Superb" dzinēju paletē atradami gan mazlitrāžas benzīnniekus, gan jaudīgus un ekonomiskus dīzeļus, gan hibrīdus. Jaudas "šķēre", ko piedāvā "Superb", sniedzas no 150 līdz pat 265 ZS, līdz ar to arī dinamika ir atšķirīga.
Raidījuma testa auto ir aprīkots ekonomisku dīzeļdzinēju, kura patēriņš reālajos apstākļos ir ap 5-6 litriem uz 100km. Tiesa, salonā ir jūtama dīzeļa "murrāšana", bet, iespējams, esam pēdējā laikā izlutināti ar klusumu, kas valda elektroauto salonā.
Vēl viens dzinējs, kuru vērts izcelt, ir tā sauktais spraudņa (plug-in) hibrīds – tas sevī apvieno 1,5 litru iekšdedzes dzinēju un elektromotoru, sistēmas kopējā jauda ir 204 ZS. To iespējams lādēt arī no elektrotīkla un 100% e-režīmā ar to veikt aptuveni 100 km garas distances –, šādi ievērojami samazinot degvielas patēriņu. Visi jaunā "Superb" spēka agregāti standartaprīkojumā ir sapāroti ar DSG tipa automātisko transmisiju.
Vizuāli un arī fiziski jaunais "Superb" ir kļuvis lielāks; tas garumā pastiepts par četriem centimetriem un nu jau pavisam tuvu pietuvojies piecu metru atzīmei (4912mm). Salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi šajā "Superb" ir kļuvis apaļīgāks, tam raksturīgas plūstošākas līnijas. Saglabātas gan arī pāris asākas, kas padara auto kopējo tēlu izteiksmīgāku. Un nevar nepieminēt arī jauna dizaina "LED Matrix" lukturus ar gaismas jaudu, kas ir par 40 procentiem lielāka nekā līdz šim. Bet, piemēram, šo kristālisko rakstu iedvesmojis Bohēmijas kristāls.
Kopš 2001. gada, kad klajā tika laista pirmā mūsdienu "Škoda Superb" versija, no konveijera ir noripojuši 1,6 miljoni šādu auto, un ceturtās paaudzes "Superb" šis stāsts būs jāturpina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
