"Var klusāk? Hallo, nu bišķiņ klusāk! Ļoti klusāk, kategoriski pieprasām klusāk!" retoriski sižetu ievada Pauls Timrots par kliedzošo mazākumu, kas mēģina aizdzīt sportojošo vairākumu. TV raidījumā "Zebra" šoreiz ir Grīziņkalna stāsts.
"Tie, kuri ir izveidojuši biedrību un domā, ka pārstāv Grīziņkalnu, vēlas, lai bērni šeit beidz trokšņot un iet atpakaļ uz māju kāpņutelpām pīpēt," situāciju īsumā apraksta Timrots. Tomēr bērni Grīziņkalna sporto jau vairāk nekā 10 gadus. Bet vai tas, kas šeit skan, patiešām var traucēt dzīvot Grīziņkalnā? To ar skaļuma mērīšanas ierīci devās pārbaudīt Timrots.
Ja dzīvo pilsētā, tad troksnis ir visu laiku, īpaši ielās, pa kurām brauc tramvajs vai kaut netālu brauc vilciens. Pērnavas ielas malā "Zebra" novietoja skaļuma mērītāju un pārliecinājās, ka uz ielas ir vidēji 70 decibelu troksnis, bet ja kāds smagais automobilis ar grabošu kravas kasti pabrauc garām, tad skaļuma līmenis var sasniegt pat 80 decibelus. Ja mikrofonā iekliedz pats Timrots, tad skaļuma mērījuma stabiņš uzlec uz 84 decibeliem.
Tieši uz to pašu Pērnavas ielas vietu "Zebra" devās vēlreiz, kad Grīziņkalnā notika "Ghetto Games" pasākums un tajā skanēja mūzika. Mērījums bija tieši tāds pats – aptuveni 70 decibelu. Savukārt Rīgas noteikumi paredz, ka pat līdz pulksten 23 drīkst trokšņot ar līdz 80 decibeliem.
"Izskatās, ka kādam drīzāk ir cemme uz to, kas te notiek, un vēlas, lai neviens te nerēgojas," rezumē Pauls Timrots.
Plašāk par šo trokšņošanas ažiotāžu skaties "Zebra" sižetā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
