Kamēr daļa cilvēku iegulda naudu akcijās, citi dod priekšroku paredzamākam finanšu rīkam, piemēram, klasiskām automašīnām. Šādi pirms vairāk nekā 30 gadiem ražoti auto daudzu cilvēku ieskatā kļūst aizvien populārāka izvēle, kur ieguldīt naudu. Pēc "carVertical" auto nozares eksperta Mata Buzeļa teiktā spīdošā tehniskā un vizuālā stāvoklī esošu modeļu vērtība var daudzkārt palielināties – pat pēc vairākiem gadiem.
Kurus spēkratus var uzskatīt par klasiskiem auto?
Lai automašīnu varētu dēvēt par klasisku vai vismaz "youngtimer", tai ir jābūt ražotai pirms vairāk nekā 30 gadiem. Taču ne visi 30 gadus veci auto ir investīcijas vērti. Saražoto spēkratu skaits, cena un daudzas citas ražošanas blakusparādības var izskaidrot, kāpēc daļai transportlīdzekļu pienākas vēsturiskā auto statuss, taču citām – ne.
Piemēram, spēkrats, kas savulaik bijis populārs un plašai publikai pieejams, visdrīzāk nekļūs par iekārojamu klasisko auto, taču šāda paša modeļa jaudīgākā vai retākā versija gan entuziastu vidū var kļūt par labi atzītu.
Piemēram, 80. un 90. gados "Ford Sierra" bija izteikti populārs auto, taču klasisko automobiļu kolekcionāri šo modeli neuzskatītu par ievērojamu. Taču pavisam cits stāsts ir par "Cosworth" modifikāciju – "Ford Sierra" krietni jaudīgāko versiju –, kas tika ražota sacensībām ar nelielu izgatavoto auto skaitu.
Lūk, daži auto piemēri, kuru vērtība nākotnē visdrīzāk palielināsies:
"Mercedes-Benz 500SL" vai "600SL" (R129 – rūpnīcas indekss). "Mercedes-Benz" klasiskais dizains. Šie rodsteri jeb sportiskie auto to ražošanas brīdī bija rūpīgi veidoti, katra nianse bija rūpīgi pārdomāta. Vācu auto entuziasti bieži cenšas šo modeli iegūt savā īpašumā.
"Audi S2" kupeja. Spēkrats, kas aprīkots ar leģendāro 2,2 litru, piecu cilindru, 20 vārstu dzinēju nodrošina lielu jaudu, tajā pašā laikā saglabājot tik labi pazīstamo "Audi" dizainu.
"Peugeot 205 GTI 1.9". Šis auto, iespējams, ir viens no pirmajiem jaudīgajiem hečbekiem, kuru ir patīkami un azartiski stūrēt, lai arī pēc mūsdienu standartiem jauda vairs nav tik liela.
"Citroen SM". Leģendārais "Citroen", kurā saskatāmas arī "Maserati" aprises. Šī auto balstiekārta nodrošina īpašu komfortu.
"Lancia Delta Integrale EVO" (vai "EVO2"). Ievērojami dārgs auto, kas pabijis ne vienā vien Pasaules rallija čempionāta posmā. Šo spēkratu savā īpašumā vēlētos iegūt jebkurš auto kolekcionārs.
Atšķirība starp investīciju un hobiju ir neliela
Klasisko auto pircējus varētu iedalīt divās grupās – tie, kas pērk un pārdod auto, lai gūtu peļņu, un cilvēki, kas šādus spēkratus pērk pieredzes dēļ, ar tiem pārvietojoties tikai īpašos brīžos.
Autobraucēji, kas apsver klasiskā auto iegādi, var bieži domāt, ka varēs ar prieku braukāt un pēcāk pārdot spēkratu ar uzviju. Taču šie autobraucēji var attapties situācijā, ka auto ir nolietots un vairs nav ar tik lielu tirgus vērtību. Cilvēki, kas pērk auto kā investīcijas rīku, ar tām nepārvietojas, lai parūpētos, ka tie arī turpmāk būs labā tehniskā un vizuālā stāvoklī, kā arī nesalūzīs vai neiekļūs avārijā. Ar šiem spēkratiem tiek braukts reti, lai tos nepakļautu straujām temperatūras izmaiņām, kā arī bargiem laikapstākļiem.
Tādēļ šādi auto bieži tiek turēti sausā, noslēgtā un ventilējamā garāžā, kas arī ir zināms ieguldījums, lai šādu vidi izveidotu.
Jaunākus autobraucējus saista vecāki auto
Jauniem un mazāk pieredzes bagātiem autovadītājiem bieži vien ir dažādi iemesli, kāpēc izvēlas iegādāties tieši vecāka ražojuma auto. Daļai mašīna ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no viena punkta līdz citam, itin nemaz neinteresējoties par auto kultūru. Citi vēl tik lielā mērā neuzticas savām braukšanas spējām, tādēļ izvēlas vecākus, lētākus auto, lai neciestu tik lielus finansiālus zaudējumus, ja iekļūtu avārijā.
Taču ir arī cita jauno autobraucēju kategorija, kura ar prieku izbauda klasisko spēkratu sniegto pieredzi, ar kurām, iespējams, brauca to vecāki vai vecvecāki. Šādi auto var sniegt zināmu devu nostalģijas un rosināt patīkamas atmiņas, kā arī kļūt par labu ieguldījumu.
Lieliski kopti klasiskie auto Rietumvalstīs var būt dārgāki
Rietumeiropas valstīs bieži ir izteiktāka retro auto kultūra, savukārt Austrumeiropā daļa spēkratu īpašnieku varētu pat nezināt, ka to valdījumā ir rets eksemplārs, vai kāda ir senāka paskata "Mercedes-Benz" modeļa īstā tirgus vērtība. Tādēļ, ja transportlīdzeklim ir liels pieprasījums, ieteicams to pārdot Rietumvalstīs, piemēram, Itālijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā vai Apvienotajā Karalistē.
"Retro auto kultūra Rietumvalstīs ir izteiktāka, kur pasaulē atzītos gadatirgos kolekcionāri plašākai publikai izrāda to retro automašīnu kolekciju, kā arī meklē iespējas nopelnīt, kas skaidri norāda uz iespējām veiksmīgi pārdot antīkus spēkratus ārzemēs. Mūsdienās, kad pasaule informētības ziņā ir savstarpēji savienota, ir vēl jo labākas iespējas iesaistīties ārzemju izsolēs, pārdošanu padarot vienkāršāku nekā jebkad," iesaka Mats Buzelis.
Ar privātpersonām ir vieglāk kaulēties, taču ne bez zināma riska
Lai arī pircēji varētu sagaidīt, ka atradīs retro auto, kura īpašnieks neapzinās tā vērtību, šāda iespējamība nav liela.
Profesionāli pārdevēji lielākoties zina, ko tirgo, ņemot vērā, ka tas ir viņu darbs. Tādēļ vecāka ražojuma auto labā tehniskā un vizuālajā stāvoklī ir krietni dārgāki, kad tie tiek pārdoti auto plačos vai pie dīlera.
Pērkot automašīnu pie profesionāla pārdevēja, process ir krietni caurspīdīgāks, jo speciālisti pārsvarā pārbauda transportlīdzekļus pirms to tirgošanas. Savukārt privātpersonas pārdots auto sevī slēpj zināmu risku, jo pirmajā acumirklī var būt grūti noteikti, vai spēkrats ir labi kopts un saudzīgi lietots.
Tikai auto ar oriģinālo veidolu ir tā vērti
Pat klasisko auto, kurus īpašumā cenšas iegūt kolekcionāri, bieži tiek pārbūvēti un pārkrāsoti, tādējādi pamazām tiek zaudēts tā oriģinālais izskats. Lai noturētu lielāko daļu antīka transportlīdzekļa vērtības, tam pēc iespējas vairāk jāatbilst oriģinālai komplektācijai, kā arī jābūt labā tehniskā un vizuālā stāvoklī.
"Nav nekā sliktāka par transportlīdzekli, kas ir ātri un lēti salabots, it īpaši tādēļ, ka auto uzturēšana ir grūts un dārgs uzdevums. Piemēram, vecāka ražojuma "Mercedes-Benz" modeļi tam laikam bija ļoti moderni, bet to remonts ir ārkārtīgi sarežģīts, jo visur, kur iespējams, tika izmantota hidraulika. Līdz ar to var ieslīgt mūžīgā oriģinālo detaļu meklēšanā, taču daļu no tām spēj restaurēt tikai īpaši prasmīgi mehāniķi," paskaidro Buzelis.
Ieguldītāju draugs – ar dokumentiem pierādāmas apkopes
Klasiskajām automašīnām var būt ievērojama apkopju vēsture, taču lielākā daļa no vēstures ierakstiem nebūs digitalizēti. Tādēļ vienīgais pierādījums par labu tehnisko stāvokli var kļūt servisa grāmatiņa.
Klasisko auto pircējiem būtu jāpievērš rūpīga uzmanība transportlīdzekļa dokumentācijai, jo to var viltot, šķietami spēkratu padarot par nevainojamu. Daļa vēstures datu varētu būt digitalizēti, tādēļ ir vērts pārbaudīt transportlīdzekļa pagātni internetā ar VIN numura palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
