Elektriskā piedziņa izceļas ar maksimālo jaudu un griezes momentu, kas pieejams visā dzinēja apgriezienu diapazonā. Līdz ar to jaudīgi elektromobiļi ir dinamiskāki un jaudīgāki nekā to konkurenti ar iekšdedzes dzinēju. Tāpat, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, smagie ar baterijām aprīkoti spēkrati var būt izveicīgi un viegli manevrējami. Tomēr sportiskas braukšanas entuziasti pagaidām nav ar mieru sēsties pie simtprocentīgi elektrisku modeļu stūres. Kas pietrūkst sportiskos elektromobiļos?
Priekšrocība nenoliedzama, bet kaut kā pietrūkst
Elektromobiļi ir dinamiskāki nekā automašīnas, kuras darbina iekšdedzes dzinējs, galvenokārt elektromotora īpašību dēļ. Pat standarta pilnpiedziņas "Hyundai Ioniq 5" elektromobilis 100 km/h ātrumu spēj sasniegt tikai 5,1 sekundē, apsteidzot lielu daļu sportisko modeļu. Un, kad inženieri tiešām piepūlas, elektriskā piedziņa var nodrošināt autovadītājam un pasažieriem pacilājošu, starpgalaktiska lidojuma pieredzi. 1020 ZS "Tesla Model S Plaid" 100 km/h sasniedz tikpat ātri kā raķete – tikai divās sekundēs. Lai gan akumulatori šādus spēkratus padara samērā smagus, modernās balstiekārtas tehnoloģijas ļauj tiem izveicīgi traukties arī pa līkumainām sacīkšu trasēm; jaunais četrdurvju "Porsche Taycan Turbo GT", kas sver vairāk nekā divas tonnas, 7 minūtēs un 7,5 sekundēs izbrauca leģendāro Nirburgringas trasi, kas autoentuziastu vidū pazīstama arī kā "zaļā elle", apļa laikā pārspējot "Lamborghini Huracan Performante", "McLaren 720S", "Mercedes-AMG GT R" un daudzus citus lielkalibra superauto.
Un, lai arī šī tehnoloģija liek autobūves pasaules pārstāvjiem novilkt cepuri, sportiski elektromobiļi neinteresē pārliecinātus "benzīngalvas", azartiskas braukšanas entuziastus – viņi sliecas izvēlēties skaļi rēcošus iekšdedzes dzinējus. Kāpēc?
"Tehnoloģiski elektromobiļi var būt pārāki. Tomēr, runājot par braukšanas prieku, ne visu izšķir ātrums – būtiskas ir arī emocijas un mijiedarbība, un pat gandrīz ideāla elektropiedziņas sistēma to nenodrošina. Tā darbojas pēc vienkārša "on-off" principa, kas līdzinās ierīcei bez rakstura. Piemēram, neskatoties uz "Porsche Taycan" iespaidīgo inženieriju, tas kļūst vienmuļš jau pēc diviem apļiem trasē," uzskata Lietuvas TV šova "Autopilots" žurnālists Egidijs Babelis.
Kas nepieciešamas sportiskam elektromobilim? Liela daļa auto ekspertu no visas pasaules savos mediju resursos apgalvo, ka, braucot ar elektromobiļiem, viņiem trūkst lielākas iesaistes braukšanā, auto harizmas.
Elektroauto vērtē labāk nekā benzīna superauto
Nesen "Hyundai" ieviesa sportisku elektromobili ar pavisam citu filozofiju: ar diviem elektromotoriem aprīkotais "Ioniq 5 N" attīsta 650 ZS un 100 km/h ātrumu sasniedz vien 3,4 sekundēs. Automobilim uz aizmugurējās ass ir elektronisks ierobežotas slīdes diferenciālis, un to paredzēts pielietot sacīkšu trasē.
Pēc skaitļiem tas ir ļoti ātrs auto, bet ne starp ātrākajiem. Sportisti no vācu žurnāla "Auto Motor und Sport" Nirburgringas apli pieveica 7 minūtēs un 45 sekundēs. Šis apļa laiks ir uzslavējams, bet joprojām ne starp augstākajiem rezultātiem. Lai arī "Hyundai" inženieri izstrādāja šo modeli atpazīstamākajā sacīkšu trasē pasaulē, viņi apļa laiku tajā publiski neizpauda. "Ioniq 5 N" tika konstruēts nevis maksimālajam ātrumam, bet gan azartiskai braukšanas pieredzi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv