Astoņi iemesli, kāpēc latviešiem tik ļoti patīk lielas automašīnas

Saskaņā ar analītiskās aģentūras "J.D. Power" datiem pagājušajā gadā 43 Eiropas valstīs (ne tikai Eiropas Savienībā) populārākie joprojām bija mazie pilsētas auto. Pirmajā vietā atradās "Tesla Model Y", aiz kuras tālāk sarindojās ilggadējie desmitnieka iemītnieki.

Pilsētas automašīnu populārākais desmitnieks bija šāds: "Tesla Model Y", "Renault Clio", "Dacia Sandero", "Volkswagen T-Roc", "Opel Corsa", "Peugeot 208", "Volkswagen Golf", "Dacia Duster", "Toyota Yaris Cross" un "Peugeot 2008". Lielāki krosoveri, piemēram, "Kia Sportage", atradās otrajā desmitā, bet no lielajiem SUV visaugstāk ticis Latvijā iecienītais "Škoda Kodiaq", – 49. vieta.

Taču kas atklājas – tā vietā, lai izvēlētos mazu, ekonomisku un lētu jaunu automašīnu, Latvijas iedzīvotāji bieži priekšroku dod lielai un lietotai. Turklāt jaunu auto pircēji pie mums reti izvēlas Eiropā populārākos modeļus. Jaunu B segmenta modeļu tirgus, piemēram, "Renault Clio" un "Peugeot 208", Latvijā ievērojami atpaliek no Rietumvalstīm. Jo cilvēki grib ko gruntīgāku.

Jau daudzus gadus pārdotāko automašīnu augšgalā pie mums atrodas tādi modeļi kā "Toyota RAV4", "Škoda Octavia" un "Kia Sportage". Tie nav pārlieku lieli, taču ceļojumiem ir piemēroti vairāk nekā kompaktie hečbeki. Protams, luksusa klases pārstāvju skaits uz mūsu ielām joprojām ir pārsteidzoši liels.

Iemeslu ir gana daudz

Ar ko latvieši atšķiras no rietumniekiem? Kāpēc mums patīk lielas automašīnas? Žurnāla "Profi Latvija" galvenais redaktors un ilggadējais "Latvijas Gada auto" žūrijas biedrs Guntars Pulss min vairākus aspektus.

KOMFORTS. Protams, katram ir savi argumenti, kāpēc viņam ir vajadzīgs liels auto, bet nevar noliegt, ka tie ir ērtāki. Īpaši tad, ja ir liela ģimene un līdzi nākas vadāt daudz mantu. Piemēram, lielie apvidnieki ir ne tikai "premium" segmenta pircēju privilēģija – "Kia Sorento" sēdekļos var sasēsties septiņi pieaugušie, bet, nolokot aizmugurējo sēdekļu atzveltnes, tiek iegūta gandrīz divu kubikmetru telpa, kas ļauj pārvadāt pat ledusskapi. Plus arī, pateicoties pilnpiedziņai, apvidnieks patīkami vizina gan pa asfaltu, gan pa grants ceļiem.

Korejieši neskopojas arī ar jaunākajām tehnoloģijām – tās visas ir iekļautas standarta aprīkojumā. Ekstru klāsts pārspēj pat dažu labu no "premium" klases, taču šeit tas viss pieejams par mazāku cenu – tādu, kas atbilst pieticīgiem vācu luksusklases sedaniem. Ja salīdzinām ar līdzīga izmēra "premium" SUV, tad cena ir pat uz pusi mazāka. Šajā segmentā sāncenšu vidū ir arī "Toyota Highlander" un jaunais "Honda CR-V", tomēr Rietumeiropā šie modeļi nav populāri.

Interesanti, ka mūsu reģionā "Kia Sorento" pārdošanas rādītājos pārspēj savulaik populāro "Volkswagen Polo", tāpēc nav pārsteigums, ka vācu hečbeks no Baltijas valstu tirgiem ir pazudis pavisam.

MULTITĀSKINGS. Cilvēki nereti cenšas atrast universālu modeli, kas der visām dzīves situācijām. Lai arī 99 procenti braucienu ir no mājām uz darbu un atpakaļ, tomēr mūsu cilvēkiem patīk apziņa – ja kas, es varu lēkt iekšā un nesties jebkur un vajadzības gadījumā ielikt bagāžniekā iespaidīgu daudzumu mantu. Tas dod drošības sajūtu.

PRESTIŽS. Liela daļa latviešu uz automašīnu raugās ne tikai kā uz pārvietošanās līdzekli, bet arī kā uz statusa simbolu, tāpēc pie mums ir pieprasīti lietoti, novecojuši, bet lieli "premium" klases modeļi. Tiesa, tie ir visai dārgi. Savulaik jauno auto tirgū diezgan populāri bija lielākie korejiešu SUV, jo tie atbilda to pircēju kaprīzēm, kuri vēlas visu vienā virsbūvē.

LIELUMS NAV PROBLĒMA. "Vēl viens aspekts – atšķirībā no šaurajām Rietumvalstu pilsētu ieliņām Latvijā nav problēmu ar stāvvietām. Varbūt tikai dažos Vecrīgas labirintos ir sarežģīti noparkoties ar lielu auto, bet citās pilsētās tas būs pavisam viegli. Turpretī, piemēram, Itālijā un Francijā lieli auto rada galvassāpes, jo tos ir grūti novietot, bet tas būtiski apgrūtina ekspluatāciju ikdienā. Ja šāda situācija būtu arī Latvijā, tad arī mēs biežāk izvēlētos kompaktus auto."

EMOCIJAS. Mūsu uzvedību ietekmē ne tikai racionāli apsvērumi, bet arī emocijas. "Kāpēc pirkt mazu, ja liels ir ērtāks? Kāpēc pirkt greznu kompaktauto, ja tas ir tik dārgs? Kā es izskatīšos tādā mazā mašīnītē? Lielā es jutīšos svarīgāks, pamanāmāks." Tieši visdažādākās emocijas apvienojumā ar cenām burtiski pastumj mūs lielāku modeļu virzienā. "Piemēram, "Audi Q5" principā būtu piemērots visiem dzīves scenārijiem. Bet, ja cilvēks pamana, ka, pieliekot tikai dažus tūkstošus eiro, viņš var pāriet uz lielāku "Q7", visticamāk, viņš tā arī izdarīs," skaidro Guntars Pulss.

NODOKĻI NEKOŽ. Pagaidām arī nodokļu sistēma smagus, lielus un jaudīgus braucamos nepadara pārlieku dārgus. Arī šis aspekts Latvijā nav tik aktuāls kā Rietumos, kur nereti vienīgais "paceļamais" variants ir kompakts hečbeks.

EKONOMISKAIS HIBRĪDS. Agrāk cilvēki no lieliem auto vairījās galvenokārt tāpēc, ka tie patērē vairāk degvielas. Lai veiklāk kustinātu automašīnu uz priekšu, bija nepieciešams jaudīgs motors, tāpēc popularitāti guva dīzeļdzinēji. Tagad jauno auto tirgū šo problēmu ir atrisinājuši hibrīdi, kas ar divu tonnu pašmasu uz 100 km patērē aptuveni 7-8 litrus benzīna un kas ir salīdzināms ar mazās klases apvidnieku, piemēram, "Volkswagen T-Cross" un "Peugeot 2008" ņiprāko versiju benzīna dzinējiem.

TRADĪCIJA. Lai gan teorētiski kompaktauto atbilst tām vēlmēm un vajadzībām, kādas ir vairumam pašmāju autobraucēju, mēs vēsturiski esam devuši priekšroku lielākiem automobiļiem. Šķiet, ka, neskaitot rosīgo galvaspilsētu, ietilpīgi un daudzpusīgi auto, kas komfortabli ļauj justies gan uz šosejas, gan grants ceļa, Latvijā būs populāri arī turpmāk.