Vairums autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt agresīvi

Salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pērn, situācija ir nedaudz uzlabojusies – par 4% pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri norādījuši, ka nekad nemēdz braukt agresīvi. Tāpat kā 2023. gadā, arī šogad vērojama tendence, ka agresīvā braukšanā biežāk atzīstas vīrieši – bieži agresīvi brauc 8% vīrieši un 6% sieviešu; reti – 60% vīriešu un 53% sieviešu. Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par agresīvu braukšanu uzskata arī atbilstošas distances neievērošanu, neadekvāti lēnu braukšanu un strauju un biežu joslu maiņu.

"Agresīva braukšana satiksmi padara nervozu un neparedzamu – vienlīdz lielu postu var nodarīt gan atbilstošas distances neievērošana, jeb tā sauktā bakstīšana, mudinot priekšā braucošo autovadītāju braukt ātrāk, gan nepamatoti lēna braukšana, palielinot nedrošu apdzīšanas manevru iespēju. Arī satiksmē, tāpat kā jebkurā citā nozīmīgā jomā, liela nozīme ir sabiedrības attieksmei un iesaistei – vai agresīva braukšana tiek tolerēta un pat attaisnota, vai tomēr par to tiek arī ziņots, kā rezultātā arvien biežāk vainīgie tiktu sodīti," norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem, no šī gada janvāra sākuma līdz jūlija beigām uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 60 cilvēki. Lai arī ar nelieliem uzlabojumiem, tomēr iepriekšējo gadu statistika ir ļoti līdzīga, un Latvija starp Eiropas Savienības valstīm atrodas topa augšgalā bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, redzams, ka visbiežāk agresīvi brauc 30-39 gadīgie autovadītāji (12%), savukārt 60-74 gadus vecie autovadītāji visbiežāk (47%) norādījuši, ka nekad nav braukuši agresīvi. Starp 18-29 gadīgajiem to norādījuši vien 29%.

Pēc Ceļu satiksmes likuma 51. panta 10. daļas, šobrīd Latvijā sods par agresīvu uzvedību uz ceļa autovadītājam ir no 70 līdz 280 eiro un seši soda punkti.