Lai gan mūsu vidū netrūkst autobraukšanas entuziastu, vairākumam automobilis ir praktisks pārvietošanās līdzeklis, kas padara dzīvi ērtāku. Šiem cilvēkiem stūrēšana bieži vien ir vēl viens darbs, no kura viņi mīļuprāt izvairītos. Jaunie spēkrati šādus vīrus un sievas vilina ar tehnoloģijām, kas tuvina pašbraukšanu. Taču cik progresīvas ir šīs tehnoloģijas, un kādās jomās vispār braukšanu var atstāt paša automobiļa ziņā?
Asistenti vienmērīgākam braucienam
Modernās palīgsistēmas dod labumu ne tikai ierindas braucējiem, kas uz auto raugās kā uz pārvietošanās līdzekli, bet arī entuziastiem, kuriem patīk automobiļi ar raksturu. Galu galā, lai savaldītu izcilu "zirdziņu", jāpieliek zināmas pūles.
"Vizināšanās ar senākām automašīnām var būt iespaidīga, taču, ja ir jānokļūst kaut kur tālāk, bez jaunajām tehnoloģijām stūrēšana kļūst par darbu. Braukt ar jaunu auto pa taisnu ceļu ar ātruma ierobežojumiem var būt garlaicīgi, taču asistenti uzņemas lielu daļu darba, gādājot par drošību un ļaujot prātam atslēgties," saka žurnāla "Profi Latvija" redaktors un "Latvijas Gada auto" tiesnesis Guntars Pulss.
Braukšanas slogu mūsdienās samazina vairākas palīgsistēmas. Iespējams, pati populārākā ir adaptīvā kruīza kontrole, kas pieejama lielākajai daļai jauno modeļu. Tā automātiski samazina braukšanas ātrumu, ja pietuvojas priekšējam transportlīdzeklim, un ietur drošu distanci. Daudzas automašīnas pašas saprot, kur sākas un beidzas josla un lasa ātruma ierobežojuma zīmes.
Agrāk daļēji autonomās braukšanas funkcijas bija "premium" marku, piemēram, "Audi", BMW un "Mercedes-Benz", privilēģija. Tomēr vidējās klases pārstāvji strauji tuvojas līderiem. Piemēram, pat dienvidkorejiešu "Kia" dažos savos modeļos ir iebūvējusi 3. līmeņa pašbraukšanas funkcijas.
"Tehnoloģijas strauji attīstās, tāpēc ne vienmēr dārgāki auto kaut ko dara labāk kā lētāki. Dažreiz vecāka prestižas markas sistēma darbojas sliktāk nekā jaunāka vidējās klases modelī," piebilst Guntars.
Ko spēj automatizācija?
Lai gan mūsdienu auto, kas ir aprīkoti ar radariem, videokamerām un jaudīgiem datoriem, teorētiski varētu braukt paši un to ļauj arī ceļu infrastruktūra, Eiropas Savienībā tas ir aizliegts. Par transportlīdzekli joprojām ir atbildīgs autovadītājs. Bet cik spējīgas ir jaunās automašīnas?
Jāteic, luksusa modeļi un vidējās klases flagmaņi demonstrē iespaidīgu varējumu. Piemēram, jaunais apvidnieks "Kia EV9" ir aprīkots ar 3. līmeņa autonomiju.
Tas var vienmērīgi un droši braukt pa savu joslu bez cilvēka iejaukšanās, saglabāt iestatīto braukšanas ātrumu un drošu attālumu līdz transportlīdzeklim priekšā. Otrās paaudzes "Highway Driving Assist" sistēma ļauj auto pašam pat nomainīt joslu – saprotams, kad tas ir droši. Kaut gan šajā gadījumā automašīna virzienu maina pati, rokas vienalga ir jātur uz stūresrata. Tiesa, īsu brīdi to var palaist vaļā, lai, piemēram, atskrūvētu ūdens pudeli vai paņemtu kādu kārumu. Tas viss samazina sasprindzinājumu un ļauj mierīgi sarunāties ar pasažieriem – galu galā, tik lielu auto kā "Kia EV9" nepērk, lai vizinātos vienatnē. Šīs sistēmas īpaši noderīgas ir sastrēgumos. Auto izmanto priekšā braucošo transportlīdzekli kā ātruma orientieri: sabremzē, kad tas kļūst lēnāks, un piedod "gāzi", kad tas paātrinās, – un visu laiku saglabā drošu distanci. Turklāt automašīna vēro arī ceļa marķējumu un paliek joslas centrā.
Vai mēs piedzīvosim pilnībā pašbraucošus auto?
"Premium" segmentā tiek piedāvātas pat vēl modernākas funkcijas. Dārgākie "Mercedes-Benz" un "Audi", izmantojot navigāciju, paši pielāgo braukšanas ātrumu pirms līkuma vai krustojuma. Šīs augstākā līmeņa tehnoloģijas parasti ir pieejamas visdārgākajos modeļos.
Bet kā uz šī fona izskatās vidējā klase? Te progresu veicina gan konkurence, gan elektrifikācija, kura gan ir ietekmējusi arī automašīnu cenas. Bet, ja jāmaksā vairāk, cilvēki gaida arī vairāk modernu iespēju.
Bet vai pienāks laiks, kad mums vispār vairs nevajadzēs stūrēt – kad varēsim skatīties filmu, mācīties ķīniešu valodu, tamborēt vai laiski zvilnēt priekšējā sēdeklī? Pašbraucošu auto testēšana dažās valstīs notiek jau ilgāku laiku, un rezultāti ir dažādi: daži izmēģinājumi ir bijuši veiksmīgi, citi – ne tik ļoti.
"Pēdējos desmit gados pat vairākas reizes šķita, ka autonomā braukšana tūlīt, tūlīt kļūs par realitāti. Tādu iespaidu radīja, piemēram, "Tesla" un dažādu tehnoloģiju attīstītāju centieni. Tomēr tas nav noticis. Iespējams, tāpēc, ka pašbraukšana ir pārāk kompleksa, un īstenojama tā kļūst tikai tad, kad būs radīta atbilstoša infrastruktūra. Pagaidām tā ir intriģējoša nākotnes vīzija, taču bez konkrēta termiņa," rezumē Guntars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
