Izņemot Norvēģijas fenomenu, citās Eiropas valstīs elektroauto vēl nedominē ne uz ceļiem, ne pārdošanas rādītājos. Taču transports tiek strauji elektrificēts, apvienojot elektrisko piedziņu ar iekšdedzes dzinējiem. Parasti elektromotori palīdz benzīna dzinējiem hibrīda modeļos, bet vai šī koncepcija ir nevainojama? Varbūt ir kāds cits variants?
Elektriskā piedziņa ir laba pilsētā – bet ārpus tās?
Cilvēki ar elektroauto iegādi vilcinās vairāku iemeslu dēļ. Daži domā, ka tie ir pārāk dārgi, savukārt citi uzskata, ka šis transporta tips neatbilst viņu vajadzībām. Daļu attur ilgā uzlāde un, viņuprāt, nepietiekamā sniedzamība ar vienu uzlādi. Lai gan uzlādes infrastruktūra paplašinās un sarodas arvien vairāk publisko ātro staciju, ikdienas maršrutā tās var arī nebūt pa ceļam. Tāpat mazpilsētās būs cilvēki, kas labprāt brauks ar elektroauto, taču infrastruktūra lielajās pilsētās tomēr ir daudz attīstītāka.
"Uzlādes punktu skaits ne vienmēr ir būtiskākais aspekts. Elektroauto īpašniekiem svarīgāk ir tas, lai šīs stacijas būtu izmantojamas visu diennakti. Citādi, ja uzlādi esat atlicis uz pēdējo brīdi, tad var nākties pārplānot dienu tāpēc vien, ka uzlādes stacija vienkārši nedarbojas," saka "Latvijas Gada auto" žūrijas biedrs un "Profi Latvija" redaktors Guntars Pulss.
Elektrība papildina benzīnu vai otrādi?
Pilsētā elektroauto ir ērts, īpaši ja jums ir sava uzlādes vieta mājās, taču garāks ceļojums būs kā vienādojums ar vairākiem nezināmajiem. Populārs risinājums ir hibrīdi, jo īpaši "plug-in" jeb spraudņa versijas, kas ikdienas maršrutos ļauj izmantot tikai elektrību. Kad elektriskais diapazons ir izsmelts, tā funkcijas pārņem benzīna dzinējs – un par uzlādi var domāt kaut kad vēlāk.
Vairumā gadījumu šie modeļi ir aprīkoti ar ierasto benzīna dzinēju, ko papildina elektromotors un uzlādējams akumulators. Bet kas notiktu, ja šo koncepciju apgrieztu kājām gaisā? Tirgū jau ir elektroauto, kuru riteņus griež elektromotors, bet iekšdedzes dzinējs darbojas kā ģenerators, kas pagarina sniedzamību bez biežas lādēšanas. Viens no šādiem piemēriem ir jaunais "Mazda MX-30 R-EV", un līdzīga sistēma tiek izmantota arī "Nissan Qashqai".
"Te ir dažas būtiskas priekšrocības. Tā kā šādā variantā nevajag lielu akumulatoru, auto ir vieglāks, patērē mazāk degvielas un ir labāk vadāms. Tajā pašā laikā jūs baudāt elektromašīnas vienmērīgo kustību un kluso darbību, pastāvīgi nepiedomājot par uzlādi," skaidro automobiļu fotogrāfs Toms Svilāns.
"Nissan e-Power" tehnoloģija ir līdzīga elektromobiļa koncepcijai – riteņus griež elektromotors, bet enerģiju nodrošina neliels akumulators. Benzīna dzinējs šeit funkcionē kā ģenerators. Šos modeļus var uzskatīt par pašuzlādes elektroauto, tomēr ir kāds ierobežojums – līdzīgi kā "Toyota" hibrīdiem, tikai ar elektrību tie var nobraukt pavisam nedaudz, tātad joprojām ir atkarīgi no benzīna.
"Mazda MX-30 R-EV" ir īsts "plug-in" elektroauto ar nedaudz mazāku akumulatoru kā standarta "MX-30" gadījumā. Tā rotora motors nav sajūgts ar riteņiem, bet darbojas kā ģenerators un lādē akumulatoru. Arī "BMW i3 REX" darbojās pēc līdzīga principa, lai gan tā mazais akumulators un nelielā degvielas tvertne sniedzamību pagarināja tikai par kādiem 100 kilometriem.
Kādas ir hibrīddzinēju priekšrocības?
"Mazda MX-30 R-EV" ir aprīkots ar optimāla izmēra akumulatoru, kas elektriskā režīmā ļauj nobraukt 85 km. Salīdzinot ar līdzīgiem transportlīdzekļiem, tam ir lielāka degvielas tvertne, kas rotora tipa dzinējam ļauj saražot pietiekami daudz elektrības, lai bez apstāšanās veiktu 600 km. Tas šo auto padara ideālu tālākiem braucieniem.
"Šādas automašīnas darbojas kā "plug-in" hibrīdi. Ikdienas maršrutos var izmantot elektrību, bet, ja jādodas kur tālāk, pieslēdzas iekšdedzes dzinējs. Galvenā atšķirība ir tā, ka, pārejot no elektrības uz benzīnu, "plug-in" hibrīdiem braukšana mainās, bet elektromobiļiem ar ģeneratoru – ne. Tie tāpat ātrumu uzņem bez rāvieniem un pārnesumu pārslēgšanas. Vēl viena tehniska priekšrocība ir tā, ka elektromobiļiem ar ģeneratoru ir mazāk tehnisko elementu, piemēram, nav pārnesumkārbas. Tas sistēmu padara vienkāršāku, lētāku un, domājams, izturīgāku," skaidro Guntars Pulss.
Cik maksā elektroauto, salīdzinot ar hibrīdu? Piemēram, pilnībā elektriskā "Volkswagen ID.3" sākumcena ir 36 325 eiro, elektriskais "Jeep Avenger" maksā 39 990 eiro, bet elektriskais "Peugeot 2008" pieejams no 36 900 eiro. Turpretī hibrīda "Mazda MX-30 R-EV" krosovers ar elegantu interjeru un plašu aprīkojumu maksā no 29 990 eiro, bet ar valsts atbalstu – tikai 25 490 eiro.
Eiropas Savienība ir apņēmības pilna visu transportu padarīt videi saudzīgāku. Pašreiz gan elektromašīnas nespēj apmierināt visu autovadītāju vajadzības, taču ražotāji meklē veidus, kā elektrificēt modeļus ar iekšdedzes dzinējiem – vai, gluži otrādi, pievienot elektromobiļiem benzīna dzinēju priekšrocības.
Šis pārejas periods ir patiesi interesants, jo piedāvā vairākas alternatīvas dažādiem dzīvesstila veidiem. Galvenais ir noskaidrot, kas ir vispiemērotākais jums, un neapjukt starp daudzajām iespējām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
