Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka starp dažādām ceļu satiksmes dalībnieku grupām ir jaušama spriedze un trūkst saskanīgas mijiedarbības, liecina septembrī veiktā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un apdrošināšanas sabiedrības "Balta" sabiedriskā aptauja par satiksmes dalībnieku attiecībām pilsētvidē. Trešdaļa aptaujāto arī atzīst, ka viņus traucē satiksmes dalībnieki, kas pārvietojas ar citāda veida transportlīdzekli, nekā viņi paši.
Satiksmes dalībnieku vidū ir pārāk daudz agresijas – par to ir pārliecināti 65% aptaujāto, galvenokārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, pilsētnieki un jauni cilvēki 18–29 gadu vecumā. Turklāt 32% aptaujāto atzīst, ka viņus traucē citu pārvietošanās līdzekļu lietotāji: autovadītāji greizi skatās uz mikromobilitātes rīku lietotājiem un gājējiem, velosipēdisti un skrejriteņu braucēji – uz autovadītājiem.
"No aptaujas datiem redzam, ka absolūtais vairākums piekrīt – pilsētvidē vērojamo attiecību uzlabošanā ir jāpiedalās ikvienam, un cieņpilnai satiksmes dalībnieku mijiedarbībai ir svarīga loma satiksmes drošības veicināšanā. Ceļu satiksmē neviens nav svarīgāks par otru tikai tāpēc, ka brauc ar lielāku vai jaudīgāku transportlīdzekli. Noteikumi jāievēro visiem, lai vairotu labo ikdienas satiksmē un uzlabotu satiksmes dalībnieku attiecības pilsētās," komentē CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica, uzsverot, ka, iestājoties ziemas sezonai, visiem satiksmes dalībniekiem jābūt it īpaši vērīgiem un kopā jārūpējas par vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem pilsētvidē – gājējiem.
Kā liecina aptaujas dati, pēc sabiedrības domām, visefektīvākie līdzekļi uzvedības uzlabošanai uz ceļa ir sodu piemērošana par pārkāpumiem, kā arī dažādu kontroles sistēmu, piemēram, fotoradaru efektivitāte – tā norādījuši gandrīz visi aptaujātie. 44% ir pārliecināti, ka papildu šiem līdzekļiem uzvedību mainīt palīdz infrastruktūras uzlabojumi.
Aptaujas dati liecina, ka liela daļa satiksmes dalībnieku uzskata, ka personīgā pieredze ir cieši saistīta ar uzvedības un paradumu maiņu uz ceļa. 44% respondentu atzīst, ka pašiem gadījies piedzīvot nelāgu pieredzi, kas atstājusi sekas uz veselību un likusi mainīt savus paradumus. Tikpat augstu tiek novērtēts arī līdzcilvēku labā prakses piemērs gan ģimenē, gan darbā, gan uz ceļa.
Apdrošinātāja pieredze rāda, ka spriedze uz ceļa un nerēķināšanās ar pārējiem satiksmes dalībniekiem atspoguļojas negadījumu statistikā un var dārgi izmaksāt gan veselības, gan finansiālajā ziņā.
"Ikdienā redzam, ka būtiska daļa ceļu satiksmes negadījumu rodas saspīlētu savstarpējo attiecību uz ceļa rezultātā, kaut arī no tiem varētu viegli izvairīties. Ikvienam satiksmes dalībniekam uz satiksmi ir jāskatās kā uz vienotu organismu, kas veiksmīgi funkcionēs tikai tad, ja visi elementi mijiedarbosies jeb rēķināsies un izturēsies cieņpilni pret pārējiem satiksmes dalībniekiem," uzsver "Balta" transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Aptauju veikusi pētījumu kompānija "Norstat", aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
