Vairumā valstu lietoto auto tirgus ir stabilizējies un atgriezies pirmspandēmijas līmenī, taču joprojām atklātums un caurspīdīgums ir būtiska problēma. Ik gadu tūkstošiem pircēju iegādājas transportlīdzekļus ar slēptiem defektiem un viltotu nobraukuma rādījumu, neapzinoties, ka tiek pārmaksāts par nekvalitatīvu automašīnu.
Transportlīdzekļu datu uzņēmums "carVertical" veica savu ikgadējo tirgus caurspīdīguma pētījumu, lai noteiktu, kurās valstīs lietota spēkrata iegāde ir riskantākā. Latvija arī šogad ir viena no mazāk caurspīdīgākajām valstīm, indeksā ierindojoties 24. vietā no kopumā 25. Arī Igaunija un Lietuva ir visa zemās vietās – attiecīgi 21. un 23.
Latvijas "attīta" odometra automašīnas joprojām ir būtiska problēma
"carVertical" veiktajā pētījumā, pētot datus no 2023. gada oktobra līdz 2024. septembrim, atklāts, ka Latvijā 11,1% auto ir viltots nobraukums. Vidēji tas ir samazināts par 102 618 kilometru, kas ir augstākais vidējais manipulācijas rādījums Eiropā. Ar šādu skaitli varētu pat dubultot mazlietotu automašīnu nobraukumu. Ņemot vērā, ka automašīnas cena ir tiešā mērā atkarīga no tās veikto kilometru skaita, šādu spēkratu pircēju būtiski pārmaksā. Šis ir viens no galvenajiem rādītājiem, kā dēļ Latvija ierindojas caurspīdīguma indeksa beigās.
Bojātu automašīnu statistika arī nav iepriecinoša – vairāk nekā puse (57,4%) Latvijas transportlīdzekļu, kas ir pārbaudīti "carVertical" platformā, ir iesaistīti negadījumos. Vidējā remontdarbu tāme par gūtajiem bojājumiem avārijās ir 2957 eiro.
Autobraucēji, kuri iegādājas no ārzemēm ievestus spēkratus, riskē iegūt automašīnu ar viltotu nobraukumu vai iepriekš gūtiem bojājumiem. Pēc auto nozares eksperta un "carVertical" komunikācijas vadītāja Mata Buzeļa teiktā, automobiļiem, kas tiek vesti pāri robežai, ir līdz pat četrām reizēm lielāka iespējamība būt ar viltotu nobraukumu. No visām Latvijā lietotajām automašīnām 69,8% ir ievesti no citām valstīm, kas ir krietni lielāks rādītājs par Eiropas vidējo, tādēļ pircējiem ieteicams uzmanīties, apsverot no ārzemēm ievesta spēkrata iegādi.
Latvijā iegādāto transportlīdzekļu vidējais vecums ir 11,1 gads, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm liecina par ievērojami vecāku autoparku, tādēļ pieaug iespējamība saskarties ar slēptiem defektiem un grozītiem odometriem.
Apvienotā Karaliste saglabā līdera pozīciju
Gluži kā citus gadus, arī šoreiz Apvienotās Karalistes lietoto auto tirgus, salīdzinot ar citām izpētītajām valstīm, ir viscaurspīdīgākais. Tikai 2,1% auto konstatēts viltots nobraukums, savukārt 17,8% spēkratu ir iepriekš bojāti. Apvienotajā Karalistē tiek pārsvarā izmantoti transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē, kas valstī pavada lielāko daļu sava mūža. Tikai 2% aplūkoto spēkratu ir ievesti no citām valstīm. Atklātāko valstu pirmajā pieciniekā ir iekļauta arī Itālija, Šveice, Vācija un Zviedrija.
"Auto pircēji Rietumeiropā un Skandināvijas valstīs retāk saskaras ar nobraukuma krāpniecību vai slēptiem defektiem. Bargāki likumi nodrošina, ka pircēji var vairāk uzticēties spēkrata vēsturei un kvalitātei," saka Buzelis.
No Austrumeiropas valstīm tikai Slovēnija ir iekļuvusi pirmajā desmitniekā, ierindojoties 10. vietā.
Austrumeiropā tirgus caurspīdīgums paliek nemainīgs
Pētījumā mazāk caurspīdīgākās valstis bija Ukraina, Latvija, Lietuva, Rumānija un Igaunija. Šīs valstis iekļuva reitinga beigās arī pērn. Pateicoties augstam īpatsvaram auto ar viltotu nobraukumu un bojājumiem, novecojušam autoparkam un ievērojamam no ārzemēm ievesto automašīnu skaitam, šīs valstis tiek uzskatītas par izteikti necaurspīdīgām un riskantām.
"Situācija Austrumeiropas lietoto auto tirgū paliek nemainīga. Tikai daži krāpnieki tiek sodīti par nobraukuma viltošanu vai defektu slēpšanu, tādēļ šāda prakse tiek piemērota ilgu laiku. Tāpat ievērojama daļa dīzeļmotoru auto tiek ievesti no Rietumeiropas, kas ilgtermiņā var novest pie mazākas to pieejamības," skaidro Buzelis.
Eiropas valstīs visvairāk nobraukuma krāpniecības gadījumu ir fiksēti Latvijā (11,1%) un Ukrainā (9,6%). Savukārt lielākais īpatsvars bojātu automašīnu konstatēts Polijā (62,1%) un Slovākijā (60,5%).
Kā tika aprēķināts tirgus caurspīdīguma indekss?
"carVertical" pētījumā aplūkotas transportlīdzekļu vēstures atskaites, kuras iegādājās uzņēmuma klienti no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada septembrim. Tirgus caurspīdīguma indekss tika izveidots, balstoties uz sešiem faktoriem: odometru īpatsvars ar viltotu rādījumu, vidējais viltotais nobraukuma rādījums, bojātu auto īpatsvars, vidējā bojājumu vērtība, no ārzemēm ievestu lietotu auto īpatsvars un pārbaudīto auto vidējais vecums.
Katrs no minētajiem kritērijiem ietekmē tirgus caurspīdīgumu citādā mērā, tādēļ tiem tika piešķirts atšķirīgs svarīguma līmenis. Piemēram, par nozīmīgāku rādījumu tika izskatīts, cik daudz kilometru no nobraukuma ir "attīti", nevis katrā valstī pārbaudīto automašīnu vidējais vecums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
