Latvijas autobraucējus atkal sagaida degvielas "izņēmuma periods"  (3)

"Kaimiņvalstī Lietuvā un daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā degvielas tirgotāji izmanto biodegvielas piejaukumu visa gada laikā, tostarp ziemā, bez problēmām, kas varētu ietekmēt auto veiktspēju vai degvielas funkcionalitāti," uz seniem, nepamatotiem aizspriedumiem atsaucas LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns, un ar smaidu piebilst, ka "Latvija atkal mēģina būt gudrāka nekā citi Eiropas Savienībā, bet tomēr fosilo degvielu "āža kāju" šeit nevar noslēpt, jo kurš tad grib zaudēt savu tirgus daļu".

"Biodegvielas piejaukums ir ieviests ar vienu kopīgu mērķi – samazināt atkarību no fosiliem, pirmkārt, Krievijas resursiem, un zaļināt degvielu, pamazām atsakoties no fosilās un pārejot uz atjaunīgajiem resursiem – bioloģisko degvielu. "Katrs fosilās degvielas litrs rada aptuveni trīs kilogramus CO2, kas izdalās atmosfērā. Biodegviela – trīskārt mazāk (1 kg), un tas nozīmē trīs reizes mazāku ietekmi uz emisijām, kuras mums ir jāsamazina," uzsver Stikāns.

Samazinātas emisijas, lielāka neatkarība no fosilās degvielas un atbalsts vietējai ekonomikai – galvenie argumenti "zaļās degvielas" piejaukšanai dīzeļdegvielai visu gadu, tostarp arī ziemā.

"Šobrīd Eiropas dīzeļdegvielas standarts atļauj dīzeļdegvielai piejaukt līdz 7% biodegvielu, kā arī nosaka, ka katra valsts var izvēlēties savas t.s. aukstuma klases un atbilstošos kvalitātes rādītājus, kas ļauj panākt, ka arī ziemā piejaukumus var izmantot bez problēmām," stāsta LBBA valdes loceklis, izceļot vismaz piecus argumentus, kādēļ arvien vairāk valstis lemj par labu biodegvielas piejaukumam visu gadu.

1. Būtisks emisiju samazinājums

7% biodegvielas maisījuma izmantošana palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar tīru fosilo dīzeļdegvielu, padarot to par videi saudzīgu izvēli. "Latvijā vasaras piejaukums septiņos mēnešos sniedz 200 tūkstošus tonnu CO2 izmešu samazinājumu gadā. Ja vēl būtu arī ziemas mēnešos piejaukums, tad tās būtu vēl ap 140 tūkstošiem tonnu CO2 izmešu samazinājums," uzsver LBBA pārstāvis.

2. Samazināta atkarība no fosilās degvielas

Biodegvielas piejaukšana dīzeļdegvielai samazina atkarību no neatjaunīgiem fosilajiem resursiem. Enerģijas avotu dažādošana veicina energoapgādes drošību un mazina atkarību no naftas cenu svārstībām, kas var būt īpaši izdevīgi aukstajā gadalaikā, kad pastiprinās pieprasījums pēc apkures un degvielas.

3. Dzinēja saderība un veiktspēja

Mūsdienu dīzeļdzinēji ir saderīgi ar zema līmeņa biodegvielas maisījumiem, un populārākie autoražotāji apstiprina biodegvielas piejaukumu visos gadalaikos. "Biodegvielas maisījumi, ja tie ir pareizi izstrādāti, var uzlabot eļļošanas īpašības, palīdzot aizsargāt dzinēja sastāvdaļas, īpaši skarbos ziemas apstākļos," uzsver LBBA pārstāvis.

4. Atbalsts vietējai ekonomikai un lauksaimniecībai

Biodegvielas ražošanā tiek izmantotas izejvielas no vietējiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, rapšu eļļa. Veicinot biodegvielas lietošanu arī ziemā, tiek atbalstīta vietējā lauksaimniecība un ar biodegvielas ražošanu saistītās nozares, kas savukārt, veicina darba vietu radīšanu un stiprina reģionālo ekonomiku.

5. Kvalitāte ir pārbaudīta praksē

Biodegvielas piejaukums jau tiek plaši izmantots dažādos klimatiskajos apstākļos, tostarp reģionos ar skarbām ziemām. "Ziemas gadījumā bažas visiem degvielas veidiem ir līdzīgas – gan fosilajai, gan biodegvielai, proti, ka degviela var sasalt dēļ tā, ka atsevišķi komponenti pie zemām temperatūrām kristalizējas, tāpēc ir svarīgi, lai ziemā gan fosilā degviela, gan arī parastā biodīzeļdegviela bez piejaukumiem, gan ar piejaukumu būtu temperatūrai atbilstoša," stāsta Stikāns.

Nozares asociācijas pārstāvis uzsver, ka Latvijas pieredze, ražojot biodīzeļdegvielu no rapša sēklām, pievienojot piedevas, rāda, ka to var izmantot līdz mīnuss 26 grādiem tīrā veidā. Līdz ar to sajaukumā ar fosilo degvielu vairs nav svarīgi līdz kādai temperatūrai pašu biodegvielu, var izmantot.

Sertifikācija jeb atbilstības novērtēšana virknei degvielas veidu Latvijā ir obligāta. Likumdošanā noteikts, ka biodegvielai jāievēro visas standartu prasības un likumdošanā ir noteikts, ka Latvijā ir jāsaņem sertifikāts par degvielas atbilstību standarta prasībām. Akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija izdod atbilstības sertifikātus un regulāri veic analīzes, lai pārliecinātos, ka ražotā degviela atbilst prasībām.